Sēdošs dzīvesveids – hroniskas nieru mazspējas riska faktors?

Doctus . | 2015. gada 21. oktobris

Sēdošs dzīvesveids (aktivitātes veic sēdus vai guļus, nepatērē vairāk enerģijas kā atpūtas laikā) bieži tiek jaukts ar mazkustīgu dzīvesveidu (nepietiekami vidējas, augstas intensitātes fizisku aktivitāšu). Sēdošs dzīvesveids ir svarīgs diabēta, hipertensijas un aptaukošanās riska faktors, bet nav precīzi zināms, kā tas ietekmē nieru veselību.

Sēdoša dzīvesveida ietekmi uz nieru funkciju pētīja ārsti no ASV. Pētījuma laikā apsekoja 5873 pieaugušo, noskaidrojot viņu fiziskās aktivitātes līmeni.

Ārsti noskaidrojuši, ka katras papildus 80 minūtes sēdēšanas dienā (pieņemot, ka cilvēks ir nomodā 16 stundas diennaktī) palielina hroniskas nieru slimības risku par 20%. Šī saistība ir spēkā neatkarīgi no fizisko aktivitāšu ilguma, demogrāfiskiem rādītājiem, koronārās sirds slimības, iegūtas sirds mazspējas vai plaušu slimību esamības un kustību ierobežojuma apjoma. Tāpat svarīgi atzīmēt, ka šī sakarība bija spēkā arī pēc tādu datu pielīdzināšanas kā 2. tipa cukura diabēts, hipertensija un aptaukošanās.

Sēdošs dzīvesveids, nevis fizisko aktivitāšu trūkums, ir ticams, neatkarīgs hroniskas nieru slimības riska faktors. Tālākos pētījumos jānoskaidro, vai sēdošs dzīvesveids ietekmē arī nieru slimības progresēšanu un tādējādi veicina terminālas nieru mazspējas attīstību.

AVOTS: American Society of Nephrology (ASN). "People with sedentary lifestyles are at increased risk of developing kidney disease." ScienceDaily. ScienceDaily, 20 October 2015.

Uz augšu ↑
Chain

Saistītie raksti

  • Nieru kaites daudzās izpausmes

    Klīniskā gadījuma prezentācijas mērķis: Vegenera granulomatozes daudzo izpausmju apskats un pareizo diagnostisko izmeklējumu veikšanas nozīme pacienta dzīvildzes un dzīves kvalitātes uzlabošanā. Lasīt visu

  • Hroniska nieru slimība

    Hroniska nieru slimība ir visas pasaules sabiedrības veselības problēma. ASV pieaug terminālas nieru slimības pacientu skaits, pieaugums ir no 10 000 1973. gadā līdz 547 982 2008. gadā. Lai gan precīzi pieauguma iemesli nav zināmi, tiek lēsts, ka par šo pieaugumu atbild populācijas demogrāfiskās izmaiņas, atšķirīgs slimības slogs starp rasēm, nieru slimības riska faktori. Lai gan cilvēkiem ar nieru slimību ir pieejama terapija un nepieciešamības gadījumā var veikt dialīzi, tomēr pacienti ar šo slimību mirst biežāk un viņiem ir sliktāka dzīves kvalitāte. Tāpēc šajā literatūras apskatā apkopoti jaunāko pētījumu rezultāti par šīs slimības pārvaldību. Lasīt visu