← Atpakaļ

Vilsona slimība

Veselā organismā visi vielmaiņas procesi atrodas homeostāzē, mikroelementu trūkums vai pārmērīgs daudzums izjauc normālu organisma darbību. Raksts veltīts samērā retai iedzimtai ģenētiskai slimībai, kuras dēļ rodas traucējumi vara metabolismā.


Vilsona slimība ir autosomāli recesīva slimība, kad varš neizdalās ar žulti, tāpēc pārmērīgi izgulsnējas iekšējos orgānos, galvenokārt aknās, smadzenēs (pārsvarā bazālajos ganglijos) un ap radzeni. Rezultāti savlaicīgai Vilsona slimības diagnostikai un ārstēšanai ir labi, pacienta dzīves kvalitāte uzlabojas, taču novēlotas diagnostikas gadījumā attīstās slimībai raksturīgas vēlīnās komplikācijas, kas skar aknas un centrālo nervu sistēmu, — aknu ciroze, atsevišķos gadījumos — akūta aknu mazspēja, smags neiroloģisks deficīts. Savlaicīga terapija novērš slimības progresēšanu un uzlabo skarto orgānu funkcijas, turpretī novēlotai…

Raksta pilna versija nav pieejama

Atbilstoši Jūsu lietotāja līmenim raksta pilna versija nav pieejama. Ja vēlaties lasīt pilnu rakstu, aicinām reģistrēties vai abonēt Doctus.
Page

Lasītākie raksti

  • Probiotiku nozīme bērna veselībā

    Probiotikas jeb labās baktērijas ārsta ikdienas praksē tiek izmantotas arvien biežāk. Tā kā kuņģa—zarnu trakts ir to dabiskā un galvenā mājvieta, tad arī visvairāk pierādījumu to lietderībai atrodami saistībā ar kādu ārēju vai iekšēju cēloņu radītu disbalansu gremošanas sistēmā. Lasīt visu

  • Hroniskas iegurņa sāpes

    Hroniskas sāpes tiek definētas kā sāpes, kas ilgst trīs mēnešus vai ilgāk, anatomiski lokalizējas iegurnī un ir pietiekami spēcīgas, lai radītu funkcionālu nespēju un būtu nepieciešama medikamentoza vai ķirurģiska ārstēšana. Hroniskas iegurņa sāpes visbiežāk ir izplatītas reproduktīvā vecuma sieviešu populācijā, vīriešiem biežākais hronisku iegurņa sāpju iemesls ir hronisks (nebakteriāls) prostatīts, hroniska orhalģija un prostatodīnija. Lasīt visu

  • Apakšējo urīnceļu obstruktīvais sindroms

    Ar urīnceļu obstrukciju saprot mehānisku vai funkcionālu šķērsli urīnceļos, kas traucē normālu urīna derivāciju. Vieglos gadījumos tā var izpausties tikai kā subjektīvas sūdzības, smagos – draudēt ar komplikācijām, piemēram, nieru mazspēju. Izšķir augšējo (nieres, ureters) un apakšējo urīnceļu (urīnpūslis un zemāk) obstrukciju. Ilgākā laika posmā šīs obstrukcijas rada virkni simptomu, noviržu un problēmu, ko apvieno apzīmējums – urīnceļu obstruktīvais sindroms. Šoreiz kavēsimies tikai pie apakšējiem urīnceļiem, kuru obstrukcijas gadījumā raksturīga apgrūtināta vai nepilnīga urīnpūšļa tukšošanās. Lasīt visu