PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem

Sekundārās profilakses rādītāji pacientiem ar koronāro artēriju slimību

Doctus
Lielākā daļa koronārās slimības pacientu Eiropā nesasniedz viņiem izvirzītos dzīvesveida, terapeitiskos un riska faktoru mērķus pēc hospitalizēšanas. Mazāk nekā puse no visiem pacientiem pēc infarkta saņem kardiālo rehabilitāciju un preventīvo aprūpi.

EUROASPIRE IV ir aptauja, kas tiek veikta Eiropas kardiologu biedrības Eiropas novērošanas izpētes programmas (the European Society of Cardiology EURObservational Research Programme) ietvaros. Pēdējā aptauja tika veikta 78 centros 24 Eiropas valstīs. Kopumā tika analizētas 16 426 medicīnas vēstures, tika atlasīti 7998 pacienti ar koronāro artēriju slimību un šie pacienti tika intervēti. Mediānais laiks kopš infarkta un intervijas bija 1,35 gadi. Aptaujas rezultāti ir publicēti žurnālā the European Journal of Preventive Cardiology.

EUROSPIRE aptauja tiek veikta jau divas desmitgades, aptaujas rezultāti atspoguļo negatīvās dzīvesveida tendences, īpaši tas attiecas uz aptaukošanās pieaugumu un augsto smēķēšanas izplatību gados jauniem pacientiem. Šī jaunā aptauja, kas tika veikta 2012.-2013.gadā apstiprina, ka šī tendence turpinās. Svarīgākie rezultāti:

  • Gandrīz puse no smēķētājiem, kuri to darīja pirms kardiālā notikuma, turpina smēķēt arī novērošanas brīdī; smēķēšanas izplatība starp pastāvīgiem smēķētājiem bija augstāka jaunākiem pacientiem (zem 50 gadu vecuma), gan sievietēm, gan vīriešiem. Smēķēšanas pārtraukšana pēc infarkta ir efektīvs profilakses līdzeklis, pētījumos ir pierādīts, ka smēķēšanas atmešana samazina koronāro mirstību par vismaz 36%. Tomēr par spīti pierādījumiem, mazāk kā viena piektā daļa smēķētāju, ir saņēmuši ieteikumu atmest smēķēšanu un vēl mazāka daļa to ir izdarījuši.
  • Lielākā daļa pacientu atzīst, ka ir palielinājuši fizisko aktivitāšu līmeni un izmainījuši uztura paradumus pēc hospitalizācijas, tomēr tikai četri no desmit pacientiem ir sasnieguši vidēju fizisko aktivitāšu līmeni (vismaz 20 minūtes vienu vai vairākas reizes nedēļā).
  • Lielākajai daļai pacientu ir liekais svars vai aptaukošanās, daudziem ir centrāla aptaukošanās, kas veicina cukura diabēta izplatību. Daudzi pacienti ar aptaukošanos bija neinformēti par viņu svaru un gandrīz puse no visiem pacientiem neievēroja uztura rekomendācijas vai nepaaugstināja fizisko aktivitāšu līmeni. Daudziem nebija plāna samazināt svaru.
  • Lai gan informācija par hipertensiju bija labi aprakstīta slimnīcu izrakstos, mazāk kā viena trešdaļa pacientu lietoja asinsspiedienu samazinošus medikamentus, lai sasniegtu mērķa asinsspiedienu (130/80 mmHg vai zemāk). 2012.gada vadlīnijās bija minēts vieglāk sasniedzams mērķis - 140/90 mmHg - bet pat šo mērķa lielumu nesasniedza vairāk kā divas piektdaļas pacientu.
  • Mazāk kā divas trešdaļas pacientu sasniedza zema blīvuma holesterīna mērķa lielumu (<2,5 mmol/l), neskatoties uz lipīdus pazeminošu terapiju. Pētnieki uzskata, ka pacientiem ar koronāro slimību ir nepieciešama intensīvāka holesterīnu pazeminoša terapija.
  • Līdzīgi arī glikozes kontrole, iepriekš diagnosticētiem cukura diabēta pacientiem, bija slikta. Apmēram tikai trešā daļa pacientu sasniedza HbA1c līmeni 6,5%.

Izvērtējot rezultātus, pētnieki novēroja būtiskas atšķirības starp Eiropas valstīm dzīvesveida un riska faktoru pārvaldībā, kardioprotektīvo medikamentu lietošanā un rehabilitācijas pakalpojumu pieejamībā. Turklāt, neskatoties uz pierādījumiem, sirds slimību profilakse un rehabilitācija Eiropā lielākoties netiek pietiekami izmantota. Kopumā mazāk kā pusei pacientu ar koronāro slimību ir pieejami šie pakalpojumi.

Pētnieki norāda, ka lielākā daļa pacientu ar koronāro artēriju slimību nesasniedz vadlīnijās norādītos standartus sekundārai profilaksei, ir augsta smēķēšanas izplatība, neveselīgs uzturs, mazkustīgums, kā rezultātā ir liekais svars un aptaukošanās ar augstu cukura diabēta izplatību. Riska faktoru kontrole ir nepietiekama, neskatoties uz lielo medikamentu patēriņu un ir lielas atšķirības sekundārās profilakses stratēģijās starp ārstniecības centriem. Par spīti pierādījumos balstītām vadlīnijām vēl ir daudz, ko darīt, lai uzlabotu preventīvās kardioloģijas jomu Eiropā. 

Pirmavots: Kotseva K, Wood D, De Bacquer D, et al. EUROASPIRE IV: A European Society of Cardiology survey on the lifestyle, risk factor and therapeutic management of coronary patients from 24 European countries. Eur J Prevent Cardiol, February 2015.