Augsts holesterola un triglicerīdu līmenis un E vitamīns

Doctus . | 2015. gada 13. marts

2000. gadā tika noteikta E vitamīna vidējā dienas deva (12 mg/dn). Neskatoties uz to, pasaulē turpinās diskusijas par to, kāds ir nepieciešamais E vitamīna daudzums dienā. Vairāk nekā 90% Amerikas Savienoto Valstu iedzīvotāju, kuri nelieto uztura bagātinātājus, neuzņem noteikto E vitamīna diennakts devu ar pārtiku. Līdzīga tendence ir pierādīta arī citviet pasaulē.  

E vitamīns ir svarīgs mikroelements, kas ir nepieciešams ne tikai artēriju sienām, smadzenēm, aknām, ādai un acīm, bet tiek izmantots visās audu struktūrās un šūnu membrānās. E vitamīns pilda arī antioksidanta funkcijas, piemēram, brīvo radikāļu izvadīšanu no organisma.

Tādu lipīdu kā holesterola un triglicerīdu augsts līmenis asinīs samazina E vitamīna nokļūšanu mērķšūnās, bloķējot konkrētā mikroelementa (alfa - tokoferola) saites un uzkrājot to asinīs, secināts pētījumā, kura rezultāti ir publicēti žurnālā American Journal of Clinical Nutrition.

Pētījumā piedalījās 41 respondents (20 sievietes un 21 vīrietis). Respondenti tika dalīti divās grupās - jaunākie (sievietēm vidējais vecums 32,9 ± 6,4; vīriešiem - 30,4 ± 7,2) un vecākie (sievietēm vidējais vecums 67,3 ± 7,9; vīriešiem - 66,3 ± 8,1). Respondenti E vitamīnu uzņēma ar stabilo izotopu marķētiem salātiem (deuterium - labeled collard greens), ar kuriem varēja izsekot E vitamīna kustībai organismā. Pētnieki uzskata, ka stabilo izotopu izmantošana ir labāka metode par radioaktīvā E vitamīna ievadīšanu cilvēka organismā. Rezultātā, organisma šūnas sasniedz 24% no uzņemtā E vitamīna daudzuma, savukārt pētījumos, kur izmantots radioaktīvais E vitamīns, šis rādītājs ir bijis 81%.

Pētījumā netika pierādīta saistība E vitamīna traucētai kustībai organismā ar vecuma vai dzimuma atšķirībām, tomēr visās respondentu grupās tika atrasta saistība starp E vitamīna ilgstošu uzkrāšanos asinīs un paaugstinātu lipīdu līmeni tajās.

Iegūtie rezultāti pētniekiem rada bažas par cilvēkiem ar aptaukošanos vai kam ir metaboliskais sindroms, jo šīm cilvēku grupām visbiežāk tiek konstatēts paaugstināts holesterola un triglicerīdu līmenis asinīs. Šāds asins sastāvs rada risku visām organisma šūnām, jo tās ir pakļautas oksidatīvajam stresam (brīvo radikāļu sintēzei).

Pirmavots: M. G. Traber, S. W. Leonard, G. Bobe, X. Fu, E. Saltzman, M. A. Grusak, S. L. Booth. Tocopherol disappearance rates from plasma depend on lipid concentrations: studies using deuterium-labeled collard greens in younger and older adults. American Journal of Clinical Nutrition, 2015

Uz augšu ↑
Chain

Saistītie raksti

  • Lipīdu pārvaldības algoritms

    70 % iedzīvotāju 25—74 gadu vecumā ir paaugstināts holesterīna līmenis — tā liecina Latvijas kardiologu veiktais “Latvijas iedzīvotāju kardiovaskulāro un citu neinfekcijas slimību riska faktoru šķērsgriezuma epidemioloģisks pētījums”. Lasīt visu

  • Pansionātos dzīvojošo veco ļaužu malnutrīcijas riska novērtējums

    Ansons I. | 2019. gada 23. decembris

    Maģistra darba ietvaros tika veikts pētījums ar mērķi novērtēt pansionātos dzīvojošo veco ļaužu malnutrīcijas un malnutrīcijas riska izplatību un tās saistību ar pacienta vecumu, uzturēšanās ilgumu pansionātā, subjektīvo veselības stāvokli, apakšdelma muskuļu spēku un ārējiem malnutrīcijas riska faktoriem. Pētījumā divos Latvijas pansionātos piedalījās 102 seniori (67 sievietes, 35 vīrieši). Lasīt visu

  • Omega–3 taukskābes un to nozīme cilvēka organismā

    Viens no labas veselības priekšnosacījumiem ir uzturs, kura neatņemamai sastāvdaļai jābūt omega–3 taukskābēm. Tās labvēlīgi ietekmē asinsriti, sinaptisko pārvadi, gēnu ekspresiju un organisma imūnos procesus. [1] Lasīt visu

  • Vegāns ārsta praksē. Ko der zināt?

    Vegānisms ir ne tikai dzīvnieku neizmantošana pārtikā, apģērbā, izklaidē, bet arī filozofiska nostāja, dzīvesveids. [1] Vegāni izvairās no dzīvnieku izcelsmes produktu lietošanas, iemesls šādai izvēlei visbiežāk ir ētiska rakstura apsvērumi par dzīvnieku tiesībām un labturību, rūpēm par apkārtējo vidi, ekoloģiju, kā arī garīgi un reliģiski apsvērumi. Lasīt visu

  • Aspirīns primārajā profilaksē: vajadzīgs individuāls izvērtējums

    Doctus . | 2020. gada 20. februāris

    Jaunākās primārās profilakses vadlīnijas iesaka lietot aspirīnu indivīdiem ar augstu primāro kardiovaskulāro notikumu risku, ja viņi ir vecumā no 40 līdz 70 gadiem, bet ne tiem, kuriem ir pāri 70 gadiem. Tomēr cilvēkiem pēc 70 gadu vecuma kardiovaskulāro notikumu risks ir daudz augstāks nekā pirms 70 gadu vecuma. Lasīt visu

  • 10 000 soļu dienā: nav maģiskā svara zaudēšanas formula

    Doctus . | 2020. gada 19. februāris

    Jau gadiem ilgi 10 000 soļu dienā tiek uzskatīts par zelta standartu tiem, kuri vēlas uzlabot savu veselību, jaunākie pētījumi rāda, ka atsevišķi ieguvumi ir arī no 7500 soļiem dienā. Tomēr zinātnieki norāda, ja vēlaties izvairīties no svara pieauguma, nevajag ņemt vērā tikai soļu skaitu.   Lasīt visu

  • Striju molekulārais un šūnu mehānisms

    Doctus . | 2020. gada 18. februāris

    Striae distensae jeb strijas ir ādas bojājumi, kas rodas hormonālu satricinājumu periodos, proti, pubertātes un grūtniecības laikā. Strijas parādās kā sarkanas vai purpursarkanas līnijas, kas lēnām pārvēršas bālās ādas līnijās, un tās novēro 90 % sieviešu, tomēr pētījumu par striju izcelsmi ir maz un nepieciešami jauni profilaktiski un koriģējoši ārstēšanas veidi. Lasīt visu