Izdrukā:
Identificēti riska faktori muguras lejasdaļas sāpēm
Jaunā pētījumā, kurš tika prezentēts ASV ikgadējā Ortopēdu Ķirurgu asociācijas konferencē, identificēti muguras lejasdaļas sāpju riska faktori: nikotīna atkarība, aptaukošanās, alkohola lietošana un depresija.
Pēc ASV Slimību profilakses un kontroles centra datiem, gandrīz katrs trešais pieaugušais ir cietis no muguras lejasdaļas sāpēm pēdējo trīs mēnešu laikā. Daudziem pieaugušajiem muguras sāpes ir hroniskas un būtiski ietekmē ikdienas aktivitātes. Ietekmējamo riska faktoru noskaidrošana var palīdzēt mazināt finansiālās un emocionālās izmaksas.
Pētnieki izskatīja elektroniskos ierakstu vairāk nekā 26 miljoniem pacientu no 13 veselības aprūpes sistēmām, kopumā 1,2 miljoniem pacientu bija diagnosticētas muguras lejasdaļas sāpes (apmēram 4,54% no visiem pacientu ierakstiem).
Pētnieki atklāja, ka 19,3% pacientu, kuriem bija depresīvi traucējumi, novēroja arī muguras lejasdaļas sāpes, 16,75% bija aptaukošanās (ķermeņa masas indekss >30 kg/m²), 15,53% pacientu bija nikotīna atkarība un 14,66% bija alkohola atkarība. Pacientiem ar nikotīna (RR=4,489) un alkohola (RR=3,326) atkarību, aptaukošanos (RR=6,007) un depresīviem stāvokļiem (RR=5,511) bija statistiski ticami augstāks relatīvais risks, ka attīstīsies muguras lejasdaļas sāpes, salīdzinot ar citiem pacientiem.
Šie atklātie riska faktori ļaus ārstiem labāk konsultēt pacientus un vairāk sekot līdzi pacientiem ar augstu risku.
Pirmavots: American Academy of Orthopaedic Surgeons. Low back pain risk factors identified. ScienceDaily. ScienceDaily, 25 March 2015.
-
Hronisku sāpju pacients. Ārstēšana un izaicinājumi. I daļa
Kopš laika, kad Starptautiskā Sāpju izpētes asociācija 1979. gadā definēja sāpes, cilvēces izpratne par sāpēm ir mainījusies, pateicoties daudzpusīgiem pētījumiem, tomēr vēl joprojām nevaram teikt, ka mākam pilnībā tās novērst. Apmēram 30 % no pacientiem attīstītajās valstīs jūt vieglas vai vidēji stipras sāpes, kas ilgst vairāk par sešiem mēnešiem. Lasīt visu
-
Išēmisks insults. Ārstēšanas iespējas stacionārā un pēc izrakstīšanās
Išēmisks insults ir otrais izplatītākais nāves cēlonis un trešais visbiežākais invaliditātes cēlonis pasaulē, viens no izplatītākajiem nāves cēloņiem Latvijā. 2019. gadā Latvijā stacionēti 5243 pacienti ar išēmisku insultu: 961 pacients ārstēts Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā (PSKUS), 1307 pacienti — Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) stacionārā “Gaiļezers”. Lasīt visu
-
Mononeiropātijas. Biežākie iemesli ambulatorajā praksē
Mononeiropātija ir viena perifērā nerva bojājums. Tā var izpausties gan ar jušanas, gan motoriskiem, gan arī ar autonomiem traucējumiem bojātā nerva inervējamā zonā. Pamatā diagnoze ir klīniska, noteikta pēc pacienta sūdzībām un neiroloģiskās izmeklēšanas ārsta kabinetā, taču bieži vien ir nepieciešami papildu elektrofizioloģiskie un radioloģiskie izmeklējumi, lai precizētu bojājuma pakāpi, atrašanās vietu un iespējamo cēloni. Lasīt visu
-
ZVA skaidro Covid-19 vakcīnu atšķirības
Līdz šim Eiropas Savienībā, tostarp Latvijā, ar nosacījumiem reģistrētas divu ražotāju (“Pfizer” un “BioNTech” un “Moderna”) vakcīnas pret Covid-19. Kas tām kopīgs, kas atšķirīgs? Lasīt visu
-
Smēķēšana saistīta ar paaugstinātu Covid-19 simptomu un smagākas slimības gaitas risku
Smēķēšana ir saistīta ar paaugstinātu Covid-19 simptomu risku, un smēķētājiem var būt smagāka slimības gaita un biežāk ir nepieciešama hospitalizācija, liecina Thorax publicētais pētījums Lasīt visu
-
Par kādām Covid-19 blaknēm ZVA saņēmusi ziņojumus?
Līdz 12. janvārim bija vakcinēti vakcinēti 9899 cilvēki, un Zāļu valsts aģentūra saņēmusi 11 ziņojumus par Covid-19 vakcīnu blaknēm jeb par blaknēm ziņojis mazāk nekā 1% vakcinēto. Visbiežāk saņemtajos ziņojumos norādītās blaknes ir sāpes vakcīnas ievadīšanas vietā, apsārtums, tūska, limfmezglu jutīgums, kā arī vispārējas sūdzības par nogurumu, paaugstinātu temperatūru, drudzi, galvassāpēm, locītavu un muskuļu sāpēm un miegainību. Lasīt visu