Ledus iet!

Redzot veselības aprūpes dienaskārtības jautājumus, prātā nāk pavasara palu cienīgas ainiņas.   

 

  • Pirmā ainiņa. Epopeja ar Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu uzbur skatu ar "zemledus makšķernieku", kas aizrāvies un laikus nav pamanījis, ka ledus gabals atšķēlies un iepūsts dziļākos ūdeņos. Tālākie notikumi risinās zibenīgi: tiek apstādināts kļūdaini izsludināts ātrās palīdzības auto iepirkums, valsts atsakās no prakses nomāt ātrās palīdzības automobiļus (tas būtu bijis varen trekns ārpakalpojums - privātam uzņēmumam valsts bija solījusi septiņos gados samaksāt 52 miljonus eiro, lai gan pašai ir pozitīva pieredze sniegt šo pakalpojumu, izņemot Rīgu un Pierīgu), NMPD vadītājs saņem negatīvu novērtējumu un trīs mēnešus laika laboties. Vai labojas? Žurnālistiem viņš skopi teic, ka labojas gan. Un publisko socioloģiskā pētījuma datus, ka Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu veselības aprūpes institūciju vidū iedzīvotāji novērtējuši visaugstāk.
  • Otrā ainiņa. Valsts galvotie aizdevumi, kas vairākām slimnīcām šogad jāsāk atdot, atgādina ledus krāvumus, kas briest, un visi bažīgi prāto: plūdi būs vai tomēr notiks brīnums?! Lielākie ledus blāķi sastājušies ap Rīgas Austrumu slimnīcu un Stradiņiem - te nule kā notikušas personāliju rokādes (Rīgas Austrumu slimnīcā valdes priekšsēdētājs un valdes locekle "samainījušies" amatiem, bet PSKUS slimnīcas vadībā pieaicināts cilvēks, kas uzraudzīs jaunās slimnīcas būvniecību). Plūdu prognozes pastiprina būvniecības ķibeles, kas ķērušas Stradiņa slimnīcu un lielprojekts "BKUS + PSKUS + RSU", kas nedz tiek virzīts uz priekšu, nedz arī no tā atsakās, kā arī Rīgas Austrumu slimnīcas maksātnespējas pazīmes.
  • Trešā ainiņa. Grozījumi Ministru kabineta noteikumos, kas paredz atvieglojumus paralēli importēto un nereģistrēto zāļu izplatīšanai, līdzinās ainai ar tikko nokusušu ledu, kad daudzas zivis sāk aktīvi baroties. Atgādina par daudzajiem baroties gribētājiem farmācijas ūdeņos. Un tad sākas argumentu spēles. Vieni vaicā: kā būs ar viltoto zāļu riskiem? Vai oficiālie zāļu reģistrācijas īpašnieki nenokļūs nevienlīdzīgas konkurences apstākļos ar paralēlajiem importētājiem? Kā tiks novērsta iespējamā zāļu pieejamības problēma, ja neprognozējamā zāļu patēriņa dēļ ražotāji pārtrauks zāļu izplatīšanu Latvijā vai nespēs nodrošināt nepieciešamo zāļu daudzumu? Otri spriež: ja ražotāji rūpētos par to, ka zāles ir tirgū un starp valstīm nav cenu starpības, tad arī paralēlā importa nebūtu.

 

Uz augšu ↑