Ledus iet!

Redzot veselības aprūpes dienaskārtības jautājumus, prātā nāk pavasara palu cienīgas ainiņas.   

 

  • Pirmā ainiņa. Epopeja ar Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu uzbur skatu ar "zemledus makšķernieku", kas aizrāvies un laikus nav pamanījis, ka ledus gabals atšķēlies un iepūsts dziļākos ūdeņos. Tālākie notikumi risinās zibenīgi: tiek apstādināts kļūdaini izsludināts ātrās palīdzības auto iepirkums, valsts atsakās no prakses nomāt ātrās palīdzības automobiļus (tas būtu bijis varen trekns ārpakalpojums - privātam uzņēmumam valsts bija solījusi septiņos gados samaksāt 52 miljonus eiro, lai gan pašai ir pozitīva pieredze sniegt šo pakalpojumu, izņemot Rīgu un Pierīgu), NMPD vadītājs saņem negatīvu novērtējumu un trīs mēnešus laika laboties. Vai labojas? Žurnālistiem viņš skopi teic, ka labojas gan. Un publisko socioloģiskā pētījuma datus, ka Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu veselības aprūpes institūciju vidū iedzīvotāji novērtējuši visaugstāk.
  • Otrā ainiņa. Valsts galvotie aizdevumi, kas vairākām slimnīcām šogad jāsāk atdot, atgādina ledus krāvumus, kas briest, un visi bažīgi prāto: plūdi būs vai tomēr notiks brīnums?! Lielākie ledus blāķi sastājušies ap Rīgas Austrumu slimnīcu un Stradiņiem - te nule kā notikušas personāliju rokādes (Rīgas Austrumu slimnīcā valdes priekšsēdētājs un valdes locekle "samainījušies" amatiem, bet PSKUS slimnīcas vadībā pieaicināts cilvēks, kas uzraudzīs jaunās slimnīcas būvniecību). Plūdu prognozes pastiprina būvniecības ķibeles, kas ķērušas Stradiņa slimnīcu un lielprojekts "BKUS + PSKUS + RSU", kas nedz tiek virzīts uz priekšu, nedz arī no tā atsakās, kā arī Rīgas Austrumu slimnīcas maksātnespējas pazīmes.
  • Trešā ainiņa. Grozījumi Ministru kabineta noteikumos, kas paredz atvieglojumus paralēli importēto un nereģistrēto zāļu izplatīšanai, līdzinās ainai ar tikko nokusušu ledu, kad daudzas zivis sāk aktīvi baroties. Atgādina par daudzajiem baroties gribētājiem farmācijas ūdeņos. Un tad sākas argumentu spēles. Vieni vaicā: kā būs ar viltoto zāļu riskiem? Vai oficiālie zāļu reģistrācijas īpašnieki nenokļūs nevienlīdzīgas konkurences apstākļos ar paralēlajiem importētājiem? Kā tiks novērsta iespējamā zāļu pieejamības problēma, ja neprognozējamā zāļu patēriņa dēļ ražotāji pārtrauks zāļu izplatīšanu Latvijā vai nespēs nodrošināt nepieciešamo zāļu daudzumu? Otri spriež: ja ražotāji rūpētos par to, ka zāles ir tirgū un starp valstīm nav cenu starpības, tad arī paralēlā importa nebūtu.

 

Uz augšu ↑
  • Šveice: slimnīcas ilgi būs kaujas gatavībā

    VITA ZAČESTA, latviešu gienkoloģe dzīvo Bellizonozā. Statistika Tičīno kantonā nav mazāk dramatiska kā Itālijā. Viņa stāsta, ka arī ārpus slimnīcas, piemēram, dodoties uz veikalu, uzliek masku. Un tā dara lielākā daļa sabiedrības. Lasīt visu

  • Norvēģija: uz krīzi skatās pusotra gada perspektīvā

    ANITA DRESMANE, latviešu ginekoloģe dzīvoTronheimā, strādā Aleris, kas ir viens no lielākajiem privātās medicīnas pakalpojumu sniedzējiem Norvēģijā ar klīnikām arī Zviedrijā un Dānijā. Viņa saka: ja sākumā norvēģi uz zviedru taktiku skatījās ar milzu skepsi un nosodījumu, tad tagad izskan viedoklis - iespējams, zviedri rīkojušies pareizi. Lasīt visu

  • Asoc. prof. VIESTURS LIGUTS. Ar misijas apziņu

    Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Anestezioloģijas un neatliekamās medicīnas galvenais speciālists, anesteziologs reanimatologs, Dr. med. VIESTURS LIGUTS ar intensīvo terapiju un klīnisko toksikoloģiju saistīts jau vairāk nekā 46 gadus. Tai veltījis arī “Toksikoloģijas rokasgrāmatu”, ko sarakstījis kopā ar kolēģi toksikologu Robertu Stašinski. Lasīt visu