Miegs un insulta risks

Doctus . | 2015. gada 2. marts

Cilvēkiem, kuri guļ ilgāk par 8 stundām diennaktī ir paaugstināts insulta risks, secināts Kembridžā veiktā pētījumā. Šis risks dubultojas gados vecākiem cilvēkiem, kuri parasti guļ ilgāk nekā vidēji cilvēki. Tomēr pētnieki saka, ka vēl arvien ir neskaidrības par šo saistību un ir nepieciešami papildus pētījumi.   

Iepriekš veiktos pētījumos jau pierādīts, ka pastāv iespējama saistība starp miegu un insulta risku, tomēr šis ir pirmais pētījums, kurā detalizēti analizēta šī saistība Britu populācijā un kurā analizēta saistība starp miega ilguma izmaiņām un insulta riska.

Pētnieki 9,5 gadus novēroja gandrīz 10 000 cilvēku vecumā no 42 līdz 81 gadam. 1998. - 2000.gadā un pēc tam pēc četriem gadiem pētījuma dalībniekiem jautāja, cik vidēji stundas tiek veltītas miegam un vai viņi kopumā guļ labi. Gandrīz septiņi no desmit dalībniekiem atzina, ka miegam velta 6 - 8 stundas, savukārt katrs desmitais atzina, ka guļ ilgāk par 8 stundām. Dalībnieki, kuri gulēja mazāk par sešām stundām vai vairāk par astoņām, pārsvarā bija vecāki, sievietes un mazkustīgāki.

Gandrīz 10 gadu novērošanas periodā konstatēja 346 insulta gadījumus (gan bez letāla iznākuma, gan letālus). Pēc vairāku faktoru samērošanas (tai skaitā, vecuma un dzimuma) pētnieki atklāja, ka cilvēkiem, kuri guļ ilgāk par astoņām stundām, ir par 46% augstāks insulta risks nekā vidēji sājā kohortā. Cilvēkiem, kuri guļ mazāk kā sešas stundas, insulta risks ir par 18% augstāks, tomēr ņemot vērā mazo dalībnieku skaitu šajā grupā, šī saistība nebija statistiski ticama.

Dalībniekiem, kuri abās aptaujās atzīmēja, ka guļ ilgāk par 8 stundām, bija divreiz augstāks insulta risks nekā pārējiem dalībniekiem, kuri gulēja 6 - 8 stundas. Insulta risks bija pat vēl augstāks tiem, kuri sākotnēji gulēja maz (mazāk par 6 stundām) un tad sāka gulēt ilgāk (vairāk par 8 stundām) - risks bija gandrīz četras reizes augstāks nekā cilvēkiem, kuriem miega režīms īpaši nemainījās.

Pētnieki atzīst, ka pagaidām nav īsti skaidrs, kādēļ pastāv šāda saistība starp miega ilgumu un insulta risku. Maz miega var būt saistīts ar tādiem faktoriem kā traucēta vielmaiņa un paaugstināts stresa hormona - kortizola - līmenis; abi šie faktori var paaugstināt asinsspiedienu, kā rezultātā paaugstinās insulta risks. Tomēr šis pētījums pierādīja, ka pastāv saistība starp daudz miega un augstāku insulta risku. Pētnieki uzsver, ka ir jāturpina meklēt iespējamie iemesli šai saistībai, jānoskaidro, kas notiek organismā, kādēļ rodas šāda saistība. 

Pirmavots: Yue Leng, Francesco P. Cappuccio, Nick W.J. Wainwright, Paul G. Surtees, Robert Luben, Carol Brayne, and Kay-Tee Khaw. Sleep duration and risk of fatal and nonfatal stroke: A prospective study and meta-analysis. Neurology, 2015 

Uz augšu ↑
Chain

Saistītie raksti

  • Miegs un veselība

    Ikvienam cilvēkam bijušas mokošas naktis, kad nevar iemigt, vai gadījies pamosties nakts vidū. Problēmas rodas tad, ja šādi notikumi atkārtojas. Bezmiega nakšu dēļ ne tikai pasliktinās pašsajūta, tāpēc var rasties arī ilgtermiņa kaitējums veselībai. Miega traucējumi var piemeklēt ikvienu – un vecumam šeit nav nozīmes. Rakstā sīkāk gan par to, kāpēc miegs ir svarīgs labai veselībai, gan par iespējām, ja miega paradumus tomēr neizdodas uzlabot paša spēkiem. Lasīt visu