← Atpakaļ

Alerģiska bronhiālā astma. Sezonālie un nesezonālie alergēni un ārstēšanas iespējas

Katru pavasari mūs priecē plaukšanas un ziedēšanas skaistums. Daudziem pavasaris rada pacilātu garastāvokli, asociējas ar iemīlēšanos un emocionālu pacilātību, toties daļa astmas pacientu pavasari gaida ar satraukumu un nemieru, jo viņiem tas nozīmē zināmu izolētību no vispārējās dabas atmodas un cilvēkiem, lielu iespēju slimības uzliesmojumam un apgrūtinošiem simptomiem.


Kāda nozīme gadalaikam ir astmas norisē un vai varētu teikt, ka pavasaris ir vienīgais ar astmu sirgstošo cilvēku rūpju cēlonis un kādi vēl ir apkārtējās vides faktori, kas ietekmē astmas norisi? Vai medikamenti ir vienīgais iespējamais risinājums? Mēģināsim rast atbildes uz šiem jautājumiem.

Bronhiālās astmas definīcija

Astma ir slimība, kas rodas apkārtējās vides un ģenētisko faktoru mijiedarbībā. Astmas galvenie simptomi ir klepus, elpas trūkums, "svilpošana" vai "čīkstēšana" krūtīs, ko dzird arī pats pacients. Astma ir mainīga slimība gan laikā, gan intensitātē - astmas simptomi var mazināties vai pāriet pavisam vai nu ārstēšanas…

Raksta pilna versija nav pieejama

Atbilstoši Jūsu lietotāja līmenim raksta pilna versija nav pieejama. Ja vēlaties lasīt pilnu rakstu, aicinām reģistrēties vai abonēt Doctus.
  • Izkāpt no (dis)komforta zonas

    Pirmais cilvēks pasaulē, kurš airu laivā pievārēja Kluso okeānu — latvietis Kārlis Bardelis —, par izkāpšanu no komforta zonas saka: “Kāpēc jākāpj no tās ārā? Kāpēc jāaicina izkāpt? Ir vienkārši jāatrod tā!” Piedzīvojumā, jaunos mērķos, jaunās interesēs, sevis izaicināšanā. Sarežģītās operācijās. Par to trīs ārstu stāsti. Lasīt visu

  • HOPS. Svarīgākie aspekti pacienta dzīves kvalitātes labklājībai

    Hroniska obstruktīva plaušu slimība (HOPS) ir kompleksa, progresējoša slimība ar izteiktām plaušu un ārpusplaušu izpausmēm, un tā ir nozīmīgs saslimstības un mirstības cēlonis pasaulē. Mūsdienās arvien vairāk uzmanības tiek pievērsts hronisku plaušu slimnieku dzīves kvalitātei un veselības stāvoklim, kas ir svarīgi mērķi slimības pārvaldībā, tāpēc noteikti jāpievēršas to uzlabošanai. Lasīt visu

  • Bronhiālā astma un HOPS. Kad ar klasiskiem diagnostikas kritērijiem ir par maz

    Astma un HOPS ir obstruktīvas elpceļu slimības ar augstu izplatības rādītāju. Tiek lēsts, ka Latvijā ar astmu slimo 2—5 % iedzīvotāju, [1] ar noteiktu HOPS diagnozi mūsu valstī 2017. gadā bijuši aptuveni 25 000 pacientu, tomēr, tā kā Latvijā smēķē gandrīz katrs trešais pieaugušais, bet HOPS attīstās līdz 50 % smēķētāju, ir pamats uzskatīt, ka patiesais HOPS pacientu skaits ir ievērojami lielāks. [2] Lasīt visu

Page

Lasītākie raksti

  • Bez pesimisma

    Turpinām apceļot Latvijas slimnīcas. Lietainais novembra rīts, ripinot auto no Rīgas laukā Kurzemes virzienā, negaidīti maina drūmo mīmiku. Nepieklājīgi silti žilbina saule. Līdzīgu pēcgaršu raisa maršruta galamērķi: Liepājas un Saldus slimnīcas. Par spīti daudziem veselības aprūpes sistēmas absurdiem slimnīcas nevis izdzīvo un sūkstās par nebūšanām, bet saimnieko. Un dara to patiešām labi! Lasīt visu

  • Sirds kreisā kambara disfunkcija. Veidi, iemesli, terapijas iespējas

    Aprakstot fizioloģisku stāvokli, kad sirds funkcija ir nepietiekama, lai nodrošinātu audiem nepieciešamo metabolismu, lieto terminu “sirds mazspēja”. Sirds funkcijas traucējumus var radīt sirds muskuļa bojājums, akūta vai hroniska išēmija, palielināta asinsvadu rezistence, arteriāla hipertensija vai tahiaritmijas. Lasīt visu

  • Faktori, kas ietekmē dzimstību Latvijā, Eiropā un pasaulē

    Tā kā Latvijā dabiskais pieaugums ir negatīvs jau vairākus gadus, svarīgi noskaidrot faktorus, kas iespaido dzimstību Latvijā, Eiropā un pasaulē, kā arī izpētīt riska faktorus, kas visvairāk ietekmē dzimstību Latvijā. Dzimstība ir demogrāfisks termins, kas nosaka dzemdību daudzumu noteiktā periodā uz tūkstoš iedzīvotājiem. Lasīt visu