Kādas olas ēst Lieldienās?

Lieldienās visbiežāk mielojas ar vistu dētām olām, kas ir vērtīgām uzturvielām bagāts pārtikas produkts, savukārt zosu, pīļu, strausu un citas olas tiek izmantotas vairāk kā delikatese un tikai retos gadījumos. Taču arī šīs olas ir lielisks olbaltumvielu, A, B un D vitamīnu, arī cinka, dzelzs un antioksidantu avots.

Pētījumos ir pierādīts, ka pīļu olās ir vairāk omega-3 taukskābes, nekā vistu olās. Pīļu un zosu olu baltums satur daudz olbaltumvielu, kas šīs olas padara vērtīgas. Pērļvistu olas dzeltenums ir 1,5 reizes bagātāks ar karotinoīdiem un A vitamīnu, nekā vistu olas dzeltenums. Īpaši augsta uzturvērtība ir paipalu olām, jo tās ir bagātas ar vitamīniem un minerālvielām. Ja salīdzina vistu olas un paipalu olas, tad vienā paipalu olas gramā ir 2,5 reizes vairāk A vitamīna, 2,8 reizes vairāk B1 un 2,2 reizes vairāk B2 vitamīna kā vienā vistas olas gramā. Strausu olas būs īsti laikā tiem, kas rūpējas par savu veselību, jo strausu olas nesatur holesterīnu.

Pirms olu lietošanas uzturā ir jāpārliecinās vai tās ir svaigas un nav bojātas. Neatbilstoši uzglabātas un pagatavotas olas un olu ēdieni var radīt risku saslimt ar zarnu trakta infekcijām, piemēram, salmonelozi.

SPKC epidemiologi iesaka ievērot dažus profilaktiskus pasākumus, uzturā lietojot olas: uzturā vai kā ēdiena sastāvdaļu nelietot jēlas olas. Olas vārot, pilnīgi iegremdēt tās ūdenī un vārīt septiņas minūtes. Olas glabāt tikai ledusskapī, bet ieplīsušas olas, izmest. Ēdienus, kuru sastāvā ir olas, vēlams apēst tūlīt pēc to pagatavošanas. Vienmēr pēc saskares ar jēliem produktiem un olām ar mazgāšanas līdzekļiem rūpīgi nomazgāt rokas, traukus un darba virsmas.

Ja Lieldienu svinēšana bērnudārzos, skolās un darba kolektīvos tiek organizēta pēc svētkiem, jābūt piesardzīgiem, ja uz šiem pasākumiem ņem līdzi krāsotas olas, jāatceras, ka brīvdienās nokrāsotās olas jau var būt bojātas. Uz pēcsvētku pasākumu labāk līdzi ņemt svaigi krāsotas olas.

Tāpat svarīgi ievērot citus profilakses pasākumus, lai izvairītos no dažādām zarnu trakta infekcijām: kārtīgi mazgāt rokas pirms ēšanas, pēc publisku vietu un tualetes apmeklēšanas, ēdiena pagatavošanas un saskares ar mājdzīvniekiem. Iesaka sekot, lai arī bērni kārtīgi un bieži mazgātu rokas.

Ja parādās paaugstināta ķermeņa temperatūra, ēstgribas zudums, caureja, slikta dūša, vemšana vai sāpes vēderā, jāmeklē ārsta palīdzība. Ārsts noteiks saslimšanas iemeslu, izvēlēsies atbilstošāko ārstēšanu un izskaidros, kādi piesardzības pasākumi veicami, lai infekcija neizplatītos tālāk.

Uzturoties dabā, jāatceras, ka šogad ērču aktivitāte ir sākusies agrāk nekā iepriekšējos gados, tāpēc pirms došanās mežos, krūmājos vai nekoptās pļavās obligāti nepieciešams ievērot pareizas ģērbšanās ieteikumus.

SPKC iesaka būt fiziski aktīviem un atvēlēt laiku atpūtai svaigā gaisā, vienlaikus sekot tam, lai Lieldienu šūpošanās ir droša un nerodas sasitumi un citas traumas, īpaši bērniem.

Uz augšu ↑