Vai Helicobacter pylori ietekmē hroniska tonsilīta patoģenēzi?

Doctus . | 2015. gada 7. aprīlis

Helicobacter pylori koloniju veidošanās mandeļu audos ievērojami paaugstina vairāku slimību attīstības risku. Vienlaikus H. pylori loma mandeļu iekaisuma attīstībā ir neskaidra. Hroniska tonsilīta attīstības procesa apzināšana ir nozīmīga klīniskajā praksē, izvēloties pareizu ārstniecības metodi.  

Lai novērtētu saistību starp H. pylori koloniju lokalizāciju mandeļu audos hroniska tonsilīta gadījumā un neinfekcioza hiperplastiska tonsilīta gadījumā 2015. gada martā tika atlasīti seši aprakstoši un meta-analīzes pētījumi, kas veikti 2014. gadā.

Pētījumi veikti, lai noskaidrotu atšķirības starp H. pylori koloniju lokalizāciju mandelēs hroniska tonsilīta un neinfekcioza hiperplastiska tonsilīta pacientiem pēc tonsilektomijas (aukslēju mandeļu izoperēšana). Dažos pētījumos tika izvirzīta hipotēze, ka H. pylori ir būtiska loma hroniska tonsilīta attīstībā. Visos pētījumos tika noteikta H. pylori klātbūtne izoperētajos mandeļu audos (izmantojot akreditētas H. pylori testēšanas metodes), neņemot vērā tonsilektomijas indikācijas.

Pētījumus sistemātiski salīdzināja divas neatkarīgas zinātnieku grupas, pārbaudes rezultātos ņemot vērā tonsilektomijas veikšanas pamatojumu (infekciozs vai neinfekciozs tonsilīts).

No sešiem pētījumiem, salīdzināmajā grupā tika atlasīti 436 respondentu dati (n=436). Divos pētījumos tika aprakstīta tonsilīta izplatība bērnu un jauniešu populācijā, vienā pētījumā bija analizēta gan bērnu un jauniešu, gan pieaugušo populācija. Starp biežākajām tonsilektomijas indikācijām respondentu vidū tiek minēta miega apnoja, karcinoma, mandeļu hipertrofija, u.c.

Izvirzītā hipotēze, ka H. pylori ir būtiska loma hroniska tonsilīta attīstībā nav pierādījusies, jo H. pylori koloniju izdalīšana hroniska tonsilīta mandeļu audos nav biežāka salīdzinājumā ar H. pylori izdalīšanu no neinfekciozu tonsilītu tonsilektomijas materiāla (95% CI, 0,909-4,371), (P=0,09). Pētījumu rezultāti nepierāda H. pylori lomu hroniska tonsilīta patoģenēzē.

Pirmavots: Michelle S. Hwang, Suzanne N. Forman, Jacob A. Kanter, Michael Friedman. Tonsillar Helicobacter pylori Colonization in Chronic Tonsillitis. Systematic Review and Meta-analysis. JAMA Otolaryngol Head Neck Surg. 2015;141(3):245-249. doi:10.1001/jamaoto.2014.3296

Uz augšu ↑
Chain

Saistītie raksti

  • Hronisks tonsilīts

    Pacienti ar hronisku tonsilītu it bieži iegriežas ģimenes ārsta, pediatra un otorinolaringologa praksē. Literatūrā minēts, ka no šīs slimības cieš līdz pat 15% cilvēku. [1; 2] Tāpēc hroniska tonsilīta diagnozes noteikšanas strīdīgie aspekti un ārstēšanas taktikas izvēle vienmēr bijuši aktuāli jautājumi. Lai gan mandeļu ķirurģiska ārstēšana mūsdienās zaudējusi popularitāti ne vien pasaulē, bet arī Latvijā, jaunākās tendences un novērojumi rekomendē rūpīgi izvērtēt ķirurģiskas terapijas indikācijas, tādējādi mazinot ne vien komplikāciju risku, bet arī gūstot ekonomisku pamatojumu. Lasīt visu

  • Veidojumi kaklā. Diferenciāldiagnostika bērniem

    Bērniem biežāk sastopami iedzimti un iekaisīgi kakla veidojumi, taču prātā vienmēr jāpatur malignitātes iespējamība, īpaši gadījumos, kad veidojums turpina palielināties izmēros, lai gan tiek adekvāti ārstēts. Šis raksts ir īss ceļvedis plašajā veidojumu diferenciāldiagnostikā bērniem, palīdzot atšķirt akūtu no hroniska, dzīvībai bīstamu no pašlimitējoša. Lasīt visu

  • Ausis, deguns, kakls. LOR speciālista ikdiena

    Drēgnie laikapstākļi ziemā bieži vien ir iemesls vīrusinfekcijai vieglākā vai smagākā formā. Lielākoties to gaita ir pašlimitējoša un nepieciešamības doties pie ārsta nemaz nav. Taču gadījumos, kad banālai saaukstēšanās epizodei pievienojas komplikācijas, liela daļa no tām ir otorinolaringologa lauciņš: strutains vidusauss iekaisums, tonsilīts, rinosinusīts. Lasīt visu

  • Konduktīva tipa dzirdes zudums. Iespējamie iemesli

    Konduktīvs dzirdes zudums ir mehāniskas dabas problēma, kas rodas, pavājinoties ārējās auss un vidusauss struktūru spējai pārvadīt skaņas viļņu radītās vibrācijas uz iekšējo ausi. Skaņas viļņiem, izejot caur auss ārējo eju, tiek iesvārstīta bungplēvīte, vibrācijas ar dzirdes kauliņu starpniecību tiek pārvadītas uz iekšējās auss endolimfātisko un perilimfātisko telpu. Lasīt visu