Izdrukā:
Fiziskās aktivitātes palielināšana ir tikpat svarīga kā smēķēšanas atmešana
Brīvā laika fiziskās aktivitātes vecāka gadagājuma cilvēkiem un to saistība ar sirds un asinsvadu slimību risku ir pētītas un plaši aprakstītas. Šoreiz „British Medical Journal" publicēti pētījuma dati, kas raksturo fizisko aktivitāšu saistību ar smēķēšanu un mirstību gan no sirds asinsvadu slimībām, gan to citiem cēloņiem.
Pētījumā iekļauti 14 846 vīrieši no Oslo, kas dzimuši no 1923. – 1932. gadam, un kuriem veikta sirds un asinsvadu slimību sijājošā diagnostika no 1972.–1973.gadam un atkārtoti tā veikta 2000.gadā (kad pētījumā bija iekļauti 5738 dalībnieki). 12 gadu laikā pēc 2000.gada 2154 vīrieši nomira. Fiziskās aktivitātes līmenis tika analizēts, izmantojot Cox regresijas modelēšanu. Tika salīdzināta fiziskās aktivitātes un smēķēšanas saistība.
30 minūšu ilga fiziskā aktivitāte sešreiz nedēļā saistīta ar mirstības riska samazināšanos par apmēram 40%. Un salīdzinājumā ar sēdoša dzīvesveida vai mierīga dzīvesveida vīriešiem, fiziski aktīvajiem konstatēta mūža ilgums pagarināšanās par 5 gadiem. Secināts, ka zems fiziskās aktivitātes līmenis pielīdzināms smēķēšanai, attiecībā uz mirstības riska ietekmēšanu. Savukārt palielināta fiziskā aktivitāte ir pielīdzināma smēķēšanas atmešanas ietekmei uz mirstības samazināšanos.
Pētnieki secinājuši, ka pat pēc 73 gadu vecuma fiziskā aktivitāte ietekmē mirstības rādītājus, tāpēc arī vecāka gadagājuma cilvēkiem ieteicams palielināt fiziskās aktivitātes līmeni, kā arī atmest smēķēšanu.
Avots: http://bjsm.bmj.com/content/49/11/743
Saistītie raksti
-
Fizisko aktivitāšu principi dažādām pacientu grupām
Veselība ir fiziska, garīga un sociāla labklājība, valsts un tautas pastāvēšanas un izdzīvošanas dabiskais pamats. [1] Pastāstīt par piemērotu fizisko aktivitāti vienā rakstā ir praktiski neiespējami, jo ikvienā fiziskās aktivitātes līmenī – profesionālais sports, amatieru sports, veselības veicinoša aktivitāte vai ārstnieciskā vingrošana – tai jābūt individuāli piemērotai cilvēkam. Fiziska slodze ir noteikta apjoma un intensitātes fizisko vingrinājumu iedarbība uz cilvēka organismu, bet sporta treniņš ir organizēta un mērķtiecīga fiziskā aktivitāte. Lasīt visu
-
Fiziskās slodzes ietekme uz sirds-asinsvadu sistēmu Vienkāršākā profilakse
Nepietiekama fiziskā aktivitāte ir ne tikai kardiovaskulāro, bet arī citu hronisku slimību, piemēram, cukura diabēta, dažādu audzēju (plaušu, resnās zarnas audzēju u. c.), aptaukošanās, hipertensijas, kaulu un locītavu slimību (osteoporozes un osteoartrīta), depresijas modificējams riska faktors. Pat neliela fizisko spēju uzlabošana ievērojami samazina priekšlaicīgas nāves risku. Salīdzinoši, cilvēkiem, kuriem panākta pietiekama ķermeņa svara kontrole, nāves relatīvais risks piecu gadu periodā tiek samazināts par 44%. Īpaši jāatzīmē gados vecāki cilvēki, sievietes un iedzīvotāji ar zemāku sociālekonomisko stāvokli, kuru vidū biežāk novērojams nepietiekams fiziskās aktivitātes līmenis. Lasīt visu
-
Miega traucējumi. Iemeslus un risinājumus meklējot
Labs miegs ir viens no dzīves kvalitātes rādītājiem. Nav iedomājama veiksmīga un produktīva darba diena, ja nakts pavadīta, cenšoties nogulēt līdz rīta modinātājam bez skatīšanās griestos divos naktī. Speciālistam, kas konsultē par miega traucējumiem, jābūt īpaši uzmanīgam un vērīgam. Pacienta sūdzības par sliktu miegu var saistīt gan ar somatisku cēloni, gan mentālās veselības traucējumiem. Lasīt visu
-
Smēķēšanas atmešana. Īstais brīdis ir tagad!
Cigarešu smēķēšana ir galvenais novēršamais mirstības cēlonis pasaulē. Cilvēkiem, kas atmet smēķēšanu, būtiski samazinās risks no smēķēšanas atkarīgo slimību attīstībai un mirstības risks. Šajā rakstā pievēršamies jautājumiem, kā motivēt pacientu un kādas ir smēķēšanas atmešanas sekas. Lasīt visu
-
Bērnu labsajūtas dinamikas un ūdens lietošanas paradumu korelatīvs izvērtējums
Pietiekama šķidruma daudzuma uzņemšana uzlabo kognitīvas funkcijas, pašsajūtu, uzmanību, garastāvokli, uzlabo vielmaiņas procesus, ādas stāvokli, palielina aizsardzības spējas, samazina slimību attīstības risku, toties ūdens trūkums organismā var izraisīt nogurumu, koncentrēšanās samazināšanos, galvassāpes, slāpes. [1] Lasīt visu
-
Zinātnieki strādā pie jauna testa Laima slimības diagnostiskai
Pētījumā, kas publicēts žurnālā Clinical Microbiology, aprakstīts jauns, ātrs Laima slimības diagnostikas tests, kas varētu kļūt par praktiski izmantojamu testu. Pētnieki atklāja, ka jaunais tests, kurā Laima slimības infekcijas noteikšanai izmanto vairākus biomarķierus, bija jutīgāks nekā pašreizējie laboratorijas testi, diagnosticējot Laima slimību agrīni. Lasīt visu
-
Vai augstas statīnu devas paaugstina osteoporozes risku?
Līdz šim pētījumos bija pierādīts statīnu terapijas protektīvais efekts uz kaulu veselību, bet šis efekts ir atkarīgs no statīnu devas. Zemas statīnu devas samazina osteoporozes risku, savukārt augstas devas šo risku paaugstina. Lasīt visu
-
Liekais svars pirms 40 gadu vecuma paaugstina vēža risku
Starptautiskā pētījumā, kuru vadīja pētnieki no Bergenas universitātes, pētnieki atklāja, ka liekais svars un aptaukošanās paaugstina ļaundabīgu audzēju risku. Lasīt visu