← Atpakaļ

Ģenēriskie medikamenti. Diskusijas turpinās

Pagājuši pieci gadi, kopš stājusies spēkā likumdošanas norma, kas ārstiem uzliek par pienākumu pacientiem, kuri sāk lietot kompensējamās zāles, receptē rakstīt zāļu vispārīgo nosaukumu, ja kompensējamo medikamentu sarakstā ir vairākas līdzvērtīgas efektivitātes zāles. Savukārt farmaceita pienākums ir izsniegt lētāko atbilstīgo medikamentu.


Viedokli izsaka:

SANTA PURVIŅA, Rīgas Stradiņa universitātes  asociētā profesore,  farmakoloģe un psihiatreSANTA PURVIŅA, Rīgas Stradiņa universitātes asociētā profesore, farmakoloģe un psihiatre

OSKARS KALĒJS, Rīgas Stradiņa  universitātes profesors,  Paula Stradiņa Klīniskās  universitātes slimnīcas  kardiologsOSKARS KALĒJS, Rīgas Stradiņa universitātes profesors, Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas kardiologs

ILZE SKUJA, ģimenes ārste, Veselības centrs 4ILZE SKUJA, ģimenes ārste, Veselības centrs 4

INESE KAUPERE, Nacionālā veselības dienesta  Zāļu un medicīnisko ierīču  departamenta direktoreINESE KAUPERE, Nacionālā veselības dienesta Zāļu un medicīnisko ierīču departamenta direktore

EGILS EINĀRS JURŠEVICS, Latvijas Patentbrīvo  medikamentu asociācijas  valdes priekšsēdētājsEGILS EINĀRS JURŠEVICS, Latvijas Patentbrīvo medikamentu asociācijas valdes priekšsēdētājs

Pirms pieciem gadiem un tagad

Šogad Veselības ministrija izstrādājusi grozījumus, lai uzlabotu A sarakstā iekļauto kompensējamo zāļu pieejamību — turpmāk vienas references grupas ietvaros…

Raksta pilna versija nav pieejama

Atbilstoši Jūsu lietotāja līmenim raksta pilna versija nav pieejama. Ja vēlaties lasīt pilnu rakstu, aicinām reģistrēties vai abonēt Doctus.
  • Tas ritenis ir iegriezts

    Tolaik, pirms astoņiem gadiem, pārcelšanās pabalsts kādam varbūt tikai sapņos rādījās. Piemaksa par darbu reģionā? Kas tā tāda?! Bet divi daudzsološi jaunie dakteri Mareks Vējiņš un Dainis Vorps, iedzimtie smiltenieši, pabeiguši rezidentūru, ieguvuši ārsta urologa sertifikātu un atsacījuši visai vilinošus darba piedāvājumus Rīgas klīnikās, risināja sarunas par karjeras iespējām Vidzemes slimnīcā Valmierā. Sarunāja un septembrī sāka darbu. Lasīt visu

  • Skābekļa masku vispirms uzlikt sev

    Ārstu emocionālā izsīkuma, cinisma un noguruma epidēmiju sauc dažādi: par “izdegšanas sindromu” (H. Freudenberger), “morālo traumu” (Simon G. Talbot & W. Dean, 2018), “cilvēka tiesību pārkāpumu” (P. L. Wible). Fakts, ka pētnieki nevar vienoties par terminoloģiju, norāda uz problēmas sarežģītību, neviennozīmīgumu un daudzfaktoru dabu. Bet pirmais solis ceļā uz atveseļošanos — apzināties, ka problēma ir. Ar kādu “slimību” sirgstam un ko varam darīt jau tagad, lai situāciju labotu? Lasīt visu

  • Mācīties no pagātnes. RITA GRĀVERE, vēstures doktore, antropoloģe

    Ja mēs nezinām pagātni un no tās nemācāmies, tad nākotne būs visai pelēka — domā Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja speciāliste, antropoloģe, vēstures doktore Rita Grāvere. Savulaik Ritas Grāveres matemātikas skolotājs Kārlis Bilzens, kuram ir liela nozīme viņas personības tapšanā, nav bijis apmierināts ar talantīgās skolnieces izvēli studēt vēsturi. Taču viņa palika uzticīga gan vēsturei, gan pakāpās sāņus no tās, pievēršoties antropoloģijai. Lasīt visu

Page

Lasītākie raksti