← Atpakaļ

Manējie četrdesmit divi. Divu mediķu stāsti par pirmo noskrietu maratonu

Četrdesmit divi kilometri — klasiskā maratona distance — visvairāk ir cīņa pašam ar savu raksturu. Varu—nevaru robežu paplašināšanu, izkāpšanu no komforta zonas. Kad nakts pavadīta dežūrā vai dienā garas stundas nostāvētas pie operāciju galda, kad aiz loga brāzmains vējš vai lietus, nav nekādu atrunu. Kā gan tas var radīt atkarību un endorfīnus?


Aivars Tihonovs: “Pirmā, bet, visticamāk,  ne pēdējā maratona finišs —  prieks par uzvaru  pār distanci un sevi.  Kopā ar meitām un krustmeitu,  kuras ar mani noskrēja pēdējos  50 metrus pirms finiša.”Savam priekam

“Skriešanas bonuss — nopietnos intervāltreniņos var atslēgties no visām ikdienas rūpēm, bet, ja gribu padomāt, izskrienu caur mežu vai gar ezeru,” saka plastikas ķirurgs, mikroķirurgs, rokas ķirurgs AIVARS TIHONOVS, kas ikdienā strādā Mikroķirurģijas centrā, bet 2014. gadā noskrēja savu pirmo maratonu.

 “Ar skriešanu sāku nodarboties 2001. gadā, kad mācību nolūkā biju nonācis Voterberijā pie profesora Kegi. Jutu, ka nepieciešama fiziskā slodze. Arī tad, kad aizbraucu pie Ulda Bites uz Meijo klīniku, skrējām kopā. Āķis bija lūpā! 2006. gadā sapratu, ka man patīk skriet vidēji divas trīs stundas aptuveni trīsreiz…

Raksta pilna versija nav pieejama

Atbilstoši Jūsu lietotāja līmenim raksta pilna versija nav pieejama. Ja vēlaties lasīt pilnu rakstu, aicinām reģistrēties vai abonēt Doctus.
  • Ko mācīties no Nīderlandes? Pieredze bērnu neiroloģijā un retajās slimībās

    Nīderlandes pilsētā Roterdamā apmaiņas pieredzē pavadīju kopumā septiņus mēnešus: trīs mēnešus Sofijas bērnu slimnīcā un četrus mēnešus Lizosomālās uzkrāšanās slimību un metabolisko slimību centrā. Pirmajās nedēļās gandrīz katru dienu kādu diagnozi redzēju pirmo reizi mūžā. Bija patīkami iet uz darbu, pilnasinīgi atdoties savai kaislībai — medicīnai — un saprast, ka paliek laiks arī sev! Daudz vairāk smaidīju, jo Nīderlandē tā dara visi: slimnīcā, veikalā, sabiedriskajā transportā, rindās, uz ielām. Lasīt visu

  • Universālais kareivis. AINIS DZALBS, ģimenes ārsts

    Latvijas laukos tikai pieci procenti ģimenes ārstu ir vīrieši. Viens no viņiem ir Ainis Dzalbs no Staļģenes. Gudrs, izdarīgs, runātīgs, vienmēr ar savu viedokli. Kamēr Latvijas mediķi spriež par modernās ģimenes medicīnas ieviešanu, dakteris Dzalbs savā praksē to gandrīz jau izdarījis. Kad kāds no viņa pacientiem Facebook ierosināja iecelt viņu par veselības ministru, citi tūdaļ apsauca: “Liecies mierā, otru tik labu ārstu mēs vairs neatradīsim!” Lasīt visu

  • Pavisam citi mērogi. Trīs mēneši Amerikā

    “Sākot rezidentūru pediatrijā, uzreiz sapratu, ka tā ir domāta man. Tiecoties pēc augstākas profesionalitātes, devos uz Amerikas bērnu slimnīcām, lai iegūtu pieredzi un svaigas zināšanas. Tas arī bija mans galvenais mērķis,” saka Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) pediatrijas rezidente PAULA KĻAVIŅA. Lasīt visu

Page

Lasītākie raksti