30 gadu laikā barības vada vēža incidence pieaugusi divkārt

Doctus . | 2015. gada 8. jūnijs

Barības vada vēža incidence vīriešiem pieaugusi par 50% salīdzinot ar 1980.gada sākumu, ik gadu jaunu gadījumu skaits svārstās ap 6 tūkstošiem, vēsta Vēža Izpētes centrs Lielbritānijā.

Jaunākie dati parāda, ka jauno barības vēža gadījumu vīriešiem skaits pieaudzis no 2,700 pirms 3 dekādēm, līdz 5,740 gadījumiem 2012.gadā. Ņemot vērā populācijas skaita izmaiņas, šie skaitļi ir pielīdzināmi 50% pieaugumam, no 15 uz 23 gadījumiem uz 100 000 cilvēku. Sievietēm šis pieaugums ir daudz mazāks, ap 10%, salīdzinot ar 1980.gadu. 2012.gadā barības vada vēzis tika diagnosticēts 2,802 sievietēm.

Profesore Rebeka Fidžeralde, barības vada vēža eksperte Kembridžas Universitātē stāsta, ka jaunie statistikas dati par barības vada vēzi ir satraucoši, jo īpaši ņemot vērā, ka barības vada vēža terapija nereti ir komplicēta. „Labā ziņa ir tā, ka mēs spējam arvien ātrāk diagnosticēt barības vada vēzi, un īpaši kontrolēt pacientus ar Bareta barības vadu, lai noteiktu, kurā brīdī šī slimība pārvēršas par ļaundabīgu audzēju", stāsta R.Fidžeralde. Lai vērstu uzmanību uz šiem satraucošajiem pieaugošajiem skaitļiem, Lielbritānijas Vēža Izpētes centrs organizēja barības vada vēža simpoziju Oksfordas Universitātē šī gada 6-7.jūnijā. Jaunākie dati parāda, ka barības vada vēzis ir 6.biežākais vēža nāves cēlonis Lielbritānijā, ļoti līdzīgi dati ir arī pārējās Eiropas valstīs. Pirmie barības vada vēža simptomi ir pastāvīga dedzināšanas sajūta aiz krūšu kaula, rīšanas grūtības, gastroezofageālais reflukss, neplānots svara zudums – tie gan nav specifiski simptomi, bet to gadījumā nepieciešama sīkāka izmeklēšana. Zināms, ka gandrīz 90% barības vada vēžu attīstību ir iespēja apturēt – pārtraucot smēķēt, ierobežojot alkohola lietošanu, veselīgi ēdot un uzturot veselīgu ķermeņa svaru, tāpēc šie pieaugošie slimības rādītāji ir satraucoši.

Avots: Cancer Research UK. "Men are 50 per cent more likely to get esophageal cancer than 30 years ago." ScienceDaily. ScienceDaily, 6 June 2015. Pieejams: www.sciencedaily.com/releases/2015/06/150606204110.htm.

Uz augšu ↑
  • Aspirīns primārajā profilaksē: vajadzīgs individuāls izvērtējums

    Doctus . | 2020. gada 20. februāris

    Jaunākās primārās profilakses vadlīnijas iesaka lietot aspirīnu indivīdiem ar augstu primāro kardiovaskulāro notikumu risku, ja viņi ir vecumā no 40 līdz 70 gadiem, bet ne tiem, kuriem ir pāri 70 gadiem. Tomēr cilvēkiem pēc 70 gadu vecuma kardiovaskulāro notikumu risks ir daudz augstāks nekā pirms 70 gadu vecuma. Lasīt visu

  • 10 000 soļu dienā: nav maģiskā svara zaudēšanas formula

    Doctus . | 2020. gada 19. februāris

    Jau gadiem ilgi 10 000 soļu dienā tiek uzskatīts par zelta standartu tiem, kuri vēlas uzlabot savu veselību, jaunākie pētījumi rāda, ka atsevišķi ieguvumi ir arī no 7500 soļiem dienā. Tomēr zinātnieki norāda, ja vēlaties izvairīties no svara pieauguma, nevajag ņemt vērā tikai soļu skaitu.   Lasīt visu

  • Striju molekulārais un šūnu mehānisms

    Doctus . | 2020. gada 18. februāris

    Striae distensae jeb strijas ir ādas bojājumi, kas rodas hormonālu satricinājumu periodos, proti, pubertātes un grūtniecības laikā. Strijas parādās kā sarkanas vai purpursarkanas līnijas, kas lēnām pārvēršas bālās ādas līnijās, un tās novēro 90 % sieviešu, tomēr pētījumu par striju izcelsmi ir maz un nepieciešami jauni profilaktiski un koriģējoši ārstēšanas veidi. Lasīt visu