Acne pacientiem jāaturas no B12 vitamīna uzņemšanas

Doctus . | 2015. gada 26. jūnijs

Ar mikrofloras izmaiņām saistītas dažādas slimības, tomēr bieži mikrofloras izmaiņu slimības precīzie mehānismi nav zināmi. Veikts pētījums, kurā, izmantojot acne pacientus kā slimības modeli, tika pētīta ādas mikrofloras molekulārā atbilde uz patogēniem metabolītiem.

Noskaidrots, ka Propionibacterium acnes B12 vitamīna biosintēzes ceļš ir izteiktāk nomākts acne pacientiem nekā veseliem indivīdiem. Tam par izskaidrojumu varētu būt hipotēze, ka papildus uzņemtais B12 vitamīns modulē ādas mikrofloru un veicina acne attīstīšanos. Lai šo hipotēzi pierādītu, tika analizēta ādas mikroflora veseliem cilvēkiem, tiem uzturā tika pievienots B12 uztura bagātinātājs.

Noskaidrots, ka papildus uzņemtais B12 vitamīns nomāc P.acnes B12 biosintēzes gēnus un izmaina šo baktēriju transkripcijas procesu. No desmit veseliem cilvēkiem, kuri lietoja papildus B12 uzturā, acne attīstījās vienas nedēļas laikā vienam cilvēkam. B12 vitamīna papildu uzņemšana veicina P.acnes kultūrā prorfirīnu produkciju, kuri ir atbildīgi par iekaisuma procesa indukciju acne patoģenēzē.

Šis pētījums, iespējams, paver pilnīgi jaunu medikamentozās terapijas virzienu cīņā ar acne.

AVOTS: Huiying Li et al. Vitamin B12 modulates the transcriptome of the skin microbiota in acne pathogenesis. Science Translational Medicine, June 2015. Pieejams: http://stm.sciencemag.org/content/7/293/293ra103

Uz augšu ↑
Chain

Saistītie raksti

  • Jaunumi aknes patoģenēzē un terapijā

    Acne vulgaris ir hroniska iekaisīga ādas slimība, kas izpaužas ar atvērtiem vai slēgtiem komedoniem, kā arī iekaisīgām pāpulām, pustulām un mezgliņiem. Smagos gadījumos novērojamas cistas. Parasti akne skar seju, krūškurvi, muguras augšdaļu un roku augšdaļu. Iekaisīgas aknes dēļ var palikt deformējošas rētas, pēciekaisuma hiperpigmentācija, kas vēl vairāk apstiprina ārstēšanas nepieciešamību. Lasīt visu

  • Ādas kopšanas īpatnības pacientiem ar acne vulgaris

    Acne vulgaris ir viena no biežākajām ādas slimībām, par ko dermatologs konsultē pacientus. Acne vulgaris pacienti ir ne vien dermatologa, bet arī daudzu citu specialitāšu ārstu ikdienas praksē – pediatru, ģimenes ārstu, ginekologu, ārstu kosmetologu, psihoterapeitu. Ir autori, kas uzskata, ka slimības sastopamība ir pat 79–95%. Acne vulgaris lielākoties uzskatāma par slimību pusaudžu vecumā, tomēr ievērojamas problēmas tā sagādā 3% vīriešu un 12% sieviešu līdz pat 50 gadu vecumam. Lasīt visu

  • Ādas īpatnības ziemā. Sausas ādas kopšana

    Āda ir cilvēka orgāns, kas nepārtraukti pakļauts ārējās vides faktoru ietekmei. Mūsu āda darbojas kā biosensors, reaģējot uz izmaiņām apkārtējā vidē, ar mērķi uzturēt organisma homeostāzi. Vides apstākļi ādas stāvokli var iespaidot gan pozitīvā, gan negatīvā veidā: ietekmējot ādas integritāti un traucējot barjerfunkciju. Vesela epidermas barjera ir atslēga uz veselīgu ādu. [1—3] Lasīt visu

  • Atopiskais dermatīts. Aktuālie jautājumi un mīti

    Diagnoze “atopiskais dermatīts” alergologa kabinetā izskan ļoti bieži. Varētu pat teikt, ka pacienti ar atopisko dermatītu (AD) ir lielākā daļa no visiem pacientiem konsultatīvā poliklīnikā pie bērnu alergologa. Nereti šiem pacientiem jāvelta daudz laika, jo ārsta uzdevums ir izskaidrot slimības būtību, gaitu, iemeslus, profilaksi, un pie katra punkta var aizkavēties ļoti ilgi. Lasīt visu

  • Tetovējumi. Riski un komplikācijas

    Termins “tetovēšana” radies no taitiešu vārda “tattau”, un process apzīmē permanentu jeb paliekošu pigmenta granulu ievadīšanu ādā. [10] Tetovēšana izsenis izmantota reliģiskiem, estētiskiem, sociāliem un kulturāliem mērķiem, [20] mūsdienās tie kļuvuši par popkultūras fenomenu — pētījumos ASV vismaz viens tetovējums ir 24 % respondentu, [24] Eiropā vidēji 12 % no populācijas. [33] Lasīt visu

  • Aspirīns primārajā profilaksē: vajadzīgs individuāls izvērtējums

    Doctus . | 2020. gada 20. februāris

    Jaunākās primārās profilakses vadlīnijas iesaka lietot aspirīnu indivīdiem ar augstu primāro kardiovaskulāro notikumu risku, ja viņi ir vecumā no 40 līdz 70 gadiem, bet ne tiem, kuriem ir pāri 70 gadiem. Tomēr cilvēkiem pēc 70 gadu vecuma kardiovaskulāro notikumu risks ir daudz augstāks nekā pirms 70 gadu vecuma. Lasīt visu

  • 10 000 soļu dienā: nav maģiskā svara zaudēšanas formula

    Doctus . | 2020. gada 19. februāris

    Jau gadiem ilgi 10 000 soļu dienā tiek uzskatīts par zelta standartu tiem, kuri vēlas uzlabot savu veselību, jaunākie pētījumi rāda, ka atsevišķi ieguvumi ir arī no 7500 soļiem dienā. Tomēr zinātnieki norāda, ja vēlaties izvairīties no svara pieauguma, nevajag ņemt vērā tikai soļu skaitu.   Lasīt visu

  • Striju molekulārais un šūnu mehānisms

    Doctus . | 2020. gada 18. februāris

    Striae distensae jeb strijas ir ādas bojājumi, kas rodas hormonālu satricinājumu periodos, proti, pubertātes un grūtniecības laikā. Strijas parādās kā sarkanas vai purpursarkanas līnijas, kas lēnām pārvēršas bālās ādas līnijās, un tās novēro 90 % sieviešu, tomēr pētījumu par striju izcelsmi ir maz un nepieciešami jauni profilaktiski un koriģējoši ārstēšanas veidi. Lasīt visu