Identificēts mentālo slimību biomarķieris sievietēm

Doctus . | 2015. gada 25. jūnijs

Psihiatriskas slimības dažkārt grūti diagnosticēt, jo klīnicisti paļaujas uz tādām interpretējamām pazīmēm kā pacientu uzvedība un emocijas. Ir atklāts šo slimību biomarķieris sievietēm – viena gēna pārlieku liela daudzuma producēšana.

Šis biomarķieris ir gēns XIST, kas atbildīgs par vienas no X hromosomām inaktivāciju. Atklāts, ka tas pastiprināti aktivējas pacientēm ar mentālām slimībām, tādām kā bipolārie traucējumi, smaga depresija, šizofrēnija. Pētījumā pierādīts, ka pārlieku liela XIST gēna un gēnu no negatīvās X hromosomas aktivācija ir tipiski mentālu slimību palaidēji pacientēm ar retām hromosomu patoloģijām, tādām kā Klainfeltera sindroms, Triple-X sindroms, un arī vispārējā populācijā sievietēm ar mentālām slimībām.

Pētījuma vadošais autors skaidro, ka jau ilgi šāda biomarķiera atrašana bijusi ļoti svarīga, jo tas paver jaunas iespējas šo slimību izpētē un medikamentu izstrādē. Pētījums veikts, izmantojot 60 limfoblastoīdo šūnu rindas no sievietēm, kurām ģimenes vai slimību anamnēzē konstatēta kāda no mentālām slimībām. Aptuveni 50% no sievietēm šajās šūnās atrasts patoloģiski augsts XIST līmenis un citi, ar X hromosomu saistīti gēni. Autors piedāvā pārāk aktīvās inaktivētās X hromosomas atgriešanu inaktivētajā stāvoklī kā jaunu ārstēšanas stratēģiju.

Avots: Baohu Ji, Kerin K. Higa, John R. Kelsoe, Xianjin Zhou. Over-expression of XIST, the Master Gene for X Chromosome Inactivation, in Females With Major Affective Disorders. EBioMedicine, 2015. Pieejams: www.sciencedaily.com/releases/2015/06/150619152145.htm

Uz augšu ↑
Chain

Saistītie raksti

  • Panikas traucējumi

    “Panikas lēkme sākas ar intensīvu draudu nojautu, kas attīstās pēkšņi un ko pavada virkne nepatīkamu fizisko sajūtu: elpas trūkums, sirdsklauves, sāpes krūtīs, smakšana, reibonis, durstīšana rokās un pēdās, karstuma un aukstuma viļņi, nespēks un drebuļi, kā arī nerealitātes izjūta.” Lasīt visu

  • Uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindroms

    Lai gan plašsaziņas līdzekļos jēdziens “hiperaktivitāte” parādās aizvien biežāk un profesionāļi iegūst arvien vairāk zināšanu par šo tematu, Latvijā pedagoģiskais darbs ar šiem bērniem nav mērķtiecīgi virzīts uz visu bērnu līdzvērtīgu attīstības nosacījumu veidošanu. Lasīt visu

  • Aspirīns primārajā profilaksē: vajadzīgs individuāls izvērtējums

    Doctus . | 2020. gada 20. februāris

    Jaunākās primārās profilakses vadlīnijas iesaka lietot aspirīnu indivīdiem ar augstu primāro kardiovaskulāro notikumu risku, ja viņi ir vecumā no 40 līdz 70 gadiem, bet ne tiem, kuriem ir pāri 70 gadiem. Tomēr cilvēkiem pēc 70 gadu vecuma kardiovaskulāro notikumu risks ir daudz augstāks nekā pirms 70 gadu vecuma. Lasīt visu

  • 10 000 soļu dienā: nav maģiskā svara zaudēšanas formula

    Doctus . | 2020. gada 19. februāris

    Jau gadiem ilgi 10 000 soļu dienā tiek uzskatīts par zelta standartu tiem, kuri vēlas uzlabot savu veselību, jaunākie pētījumi rāda, ka atsevišķi ieguvumi ir arī no 7500 soļiem dienā. Tomēr zinātnieki norāda, ja vēlaties izvairīties no svara pieauguma, nevajag ņemt vērā tikai soļu skaitu.   Lasīt visu

  • Striju molekulārais un šūnu mehānisms

    Doctus . | 2020. gada 18. februāris

    Striae distensae jeb strijas ir ādas bojājumi, kas rodas hormonālu satricinājumu periodos, proti, pubertātes un grūtniecības laikā. Strijas parādās kā sarkanas vai purpursarkanas līnijas, kas lēnām pārvēršas bālās ādas līnijās, un tās novēro 90 % sieviešu, tomēr pētījumu par striju izcelsmi ir maz un nepieciešami jauni profilaktiski un koriģējoši ārstēšanas veidi. Lasīt visu