Augstāks C vitamīna līmenis mazina kardiovaskulāro slimību risku

Doctus . | 2015. gada 20. jūlijs

Tas, ka sabalansēts uzturs ir labvēlīgs sirds veselībai, nav jaunums, tomēr jauns pētījums šo apgalvojumu papildina ar faktiem par C vitamīna labvēlīgo ietekmi uz kardiovaskulāro sistēmu. C vitamīns lielā koncentrācijā atrodams augļos un dārzeņos.

Pētījumā izmantoti dati par 100 tūkstošiem iedzīvotāju no Dānijas. Noskaidrots, ka tiem, kuri uzturā lieto vairāk augļus un dārzeņus, ir par 13% zemāks kardiovaskulāro slimību risks un par 20% zemāks kopējais mirstības risks, salīdzinot ar tiem, kuri uzturā augļus un dārzeņus lieto retāk. Pacienti tika sadalīti vairākās grupās, pamatojoties uz augļu un dārzeņu lietošanas uzturā biežumu:

  • Vismaz divas reizes dienā (n=30,794);
  • Vienreiz dienā (n=28,517);
  • Retāk kā reizi dienā (n=17,576);
  • Gandrīz nekad (n=6369).

Pacientu apakšgrupai, kuri augļus un dārzeņus uzturā lieto biežāk, bija ievērojami zemāks išēmiskas sirds slimības risks salīdzinot ar grupu, kuri augļus un dārzeņus lieto retāk (p=0,01), tāpat zemāks bija arī kopējās mirstības risks (p<0,001). Papildu pētījums ar šo pacientu grupu atklāj, ka augstāks C vitamīna līmenis serumā arī saistīts ar zemāku kardiovaskulāro slimību risku. Pierādīts, ka augstāks C vitamīna līmenis serumā ir pacientiem, kuri uzturā lieto vairāk augļu. Pētījuma autori skaidro, ka augļi un dārzeņi satur vitamīnus, minerālus, antioksidantus – iespējams, ka kāda no šīm vielām vai šo vielu kombinācija rada kardioprotektīvo efektu ar tādu mehānismu starpniecību kā asinsvadu funkcijas izmainīšanu, asinsspiediena mazināšanu, zema blīvuma holesterīna samazināšanu, vai oksidatīvā stresa samazināšanu. C vitamīna labvēlīgais efekts uz kardiovaskulāro veselību izpaužas, mazinot oksidatīvo stresu, jo ir spēcīgs antioksidants.

Avots: Kobylecki CJ, Afzal S, Smith GD, Nordestgaard BG. Genetically high plasma vitamin C, intake of fruit and vegetables, and risk of ischemic heart disease and all-cause mortality: a Mendelian randomization study. Am J Clin Nutr 2015; 101:1135-1143. Pieejams: http://ejuz.lv/4rv

Uz augšu ↑
Chain

Saistītie raksti

  • Sirds mazspēja. Kliedējam mītus un maldus

    Sirds mazspēja (SM) ir arvien straujāk pieaugoša visas sabiedrības veselības problēma, ar ko ikdienā saskaras praktiski visu specialitāšu ārsti. Pētījumos pierādīts, ka 40 gadu vecumā risks tās attīstībai ir vienam no pieciem. Raksta mērķis nav aptvert visu, kas saistīts ar SM, bet nedaudz kliedēt mītus un maldus, kas uzklausīti, ārstējot pacientus ar SM. Lasīt visu

  • Ģimenes hiperholesterinēmija. Biežāka un nozīmīgāka par ikdienā uzskatīto

    Ģimenes hiperholesterinēmija (ĢH) ir biežākā autosomāli dominantā ģenētiskā slimība ar agrīnu letālu iznākumu pieauguša cilvēka vecumā. To raksturo augsts kopējā holesterīna (KH) un zema blīvuma lipoproteīnu holesterīna (ZBLH) līmenis asinīs. Laikus neatpazīta un neārstēta ĢH veicina agrīnu aterosklerozes attīstību (prevalējoši koronārajās artērijās) un ievērojami palielina kardiovaskulāro notikumu risku. Lasīt visu

  • Miokarda infarkts grūtniecības laikā. Kāds ir iemesls?

    Akūts miokarda infarkts (AMI) grūtniecības laikā per se ir akūts stāvoklis, kad jāveic neatliekami dzīvību glābjoši pasākumi, īpaši tāpēc, ka tiek apdraudēta gan mātes, gan bērna dzīvība. Vispārējā populācijā koronāro artēriju slimības sastopamība reproduktīvā vecuma sievietēm ir maza, tomēr grūtniecības laikā AMI attīstības risks palielinās 3—4 reizes. Lasīt visu