Temperatūras izmaiņas var izraisīt pēkšņu kardiālu nāvi

Doctus . | 2015. gada 21. jūlijs

Pētot proteīnus, kuri atbild par elektrisko signālu pārvadīšanu sirdī un radot šiem proteīniem tādus apstākļus, kādi rodas, esot stresa stāvoklī, izmeklētāji secinājuši, ka dažos gadījumos temperatūras izmaiņas var radīt izmaiņas šajos proteīnos, tas var izraisīt aritmiju un pēkšņu kardiālu nāvi.

Pēkšņai kardiālai nāvei ir vairāki iespējamie iemesli, piemēram, iedzimtas mutācijas, kas rada pārmaiņas DNS struktūrā un izmaina to proteīnu darbību, kuri atbild par elektrisko signālu pārvadi sirdī. Kad sirds darbojas ritmiski un saskaņoti, asinis cirkulē vienmērīgi un efektīvi, bet, ja ritms ir izmainīts, sirds nespēj vienmērīgi un efektīvi izgrūst asinis cirkulācijā. Īpaši ekstrēmos apstākļos tas var radīt pēkšņu kardiālu nāvi.

Elektrisko signālu, kas atbild par sirds muskuļa kontrakciju, rada kardiomiocītu membrānās esošs proteīns. Pētnieku komanda no Simon Fraser universitātes atklājusi, ka viens no šiem proteīniem ir īpaši jutīgs uz temperatūras izmaiņām. Temperatūrai pieaugot vai samazinoties, šis proteīns nespēj pilnvērtīgi funkcionēt, tādēļ sirds darbība vairs nav ritmiska, rodas aritmija un, iespējams, var attīstīties pēkšņa kardiāla nāve. DNS mutācija, kas rada termolabilus proteīnus ir reta, bet var būt letāla, īpaši, ja vienlaikus darbojas vēl kāds aritmijas palaidējfaktors (piemēram, izmaiņas asiņu pH).

Ja pacientam ģimenē kādam bijusi pēkšņa kardiāla nāve, tad nepieciešams pacientu izmeklēt – veikt elektrokardiogrammu, ģenētisko skrīningu, dzīvesveida modifikācijas – tādējādi iespējams pasargāt pacientu no aritmijas izraisītas nāves.

Avots: Mena Abdelsayed, Colin H. Peters, Peter C. Ruben. Differential thermosensitivity in mixed syndrome cardiac sodium channel mutants. The Journal of Physiology, 2015; DOI: 10.1113/JP270139

Pieejams: http://www.sciencedaily.com/releases/2015/07/150716101526.htm

Uz augšu ↑
Chain

Saistītie raksti

  • Pēkšņa kadiāla nāve biežāk novērota sportistiem vīriešiem nekā sievietēm

    Doctus . | 2013. gada 14. augusts

    Vīriešiem, kuri skrien, brauc ar riteni vai spēlē kādas komandu sporta spēles, ir 20 reizes lielāks pēkšņas nāves risks nekā sievietēm, secināts nesen veiktā pētījumā, kurš publicēts žurnālā the Journal of the American Medical Association.   Lasīt visu

  • Pēkšņa kardiāla nāve gados jauniem cilvēkiem

    “Vakar bija izsaukums uz ledus halli. Reanimējām 22 gadus vecu puisi. Viņš spēlēja hokeju, kārtējo spēli aizvadījis labi, ne par ko nebija sūdzējies, ne ar ko nav slimojis, bet tad dušā nokrita bezsamaņā – un viss.” “Dalot zāles, atrada, ka viena slimniece neelpo un ķermenis pavisam auksts. Palātas kaimiņienes neko nav manījušas, it kā bija mierīgi gulējusi pa nakti. Viņa bija ļoti jauka sieviete, tikai 58 gadus veca. Pirms trim gadiem bijis infarkts, ārstējās ar stenokardiju, dakteris jau gribēja rakstīt mājās.” Šādi gadījumi diemžēl sastopami klīniskajā praksē – un nebūt ne tik reti. Pašreizējas zināšanas ļauj saskatīt pēkšņas nāves paaugstināta riska pacientus. Pareizai riska novērtēšanai īpaši svarīgi ir atšķirt “snaudošas” bīstamas slimības pazīmes no līdzīgām labdabīgu slimību izpausmēm, ko dažkārt pat uzskata par normas variantu. Lasīt visu

  • Sirds mazspēja. Kliedējam mītus un maldus

    Sirds mazspēja (SM) ir arvien straujāk pieaugoša visas sabiedrības veselības problēma, ar ko ikdienā saskaras praktiski visu specialitāšu ārsti. Pētījumos pierādīts, ka 40 gadu vecumā risks tās attīstībai ir vienam no pieciem. Raksta mērķis nav aptvert visu, kas saistīts ar SM, bet nedaudz kliedēt mītus un maldus, kas uzklausīti, ārstējot pacientus ar SM. Lasīt visu

  • Ģimenes hiperholesterinēmija. Biežāka un nozīmīgāka par ikdienā uzskatīto

    Ģimenes hiperholesterinēmija (ĢH) ir biežākā autosomāli dominantā ģenētiskā slimība ar agrīnu letālu iznākumu pieauguša cilvēka vecumā. To raksturo augsts kopējā holesterīna (KH) un zema blīvuma lipoproteīnu holesterīna (ZBLH) līmenis asinīs. Laikus neatpazīta un neārstēta ĢH veicina agrīnu aterosklerozes attīstību (prevalējoši koronārajās artērijās) un ievērojami palielina kardiovaskulāro notikumu risku. Lasīt visu

  • Miokarda infarkts grūtniecības laikā. Kāds ir iemesls?

    Akūts miokarda infarkts (AMI) grūtniecības laikā per se ir akūts stāvoklis, kad jāveic neatliekami dzīvību glābjoši pasākumi, īpaši tāpēc, ka tiek apdraudēta gan mātes, gan bērna dzīvība. Vispārējā populācijā koronāro artēriju slimības sastopamība reproduktīvā vecuma sievietēm ir maza, tomēr grūtniecības laikā AMI attīstības risks palielinās 3—4 reizes. Lasīt visu