Izdrukā:
Ultraskaņa veicina ādas dzīšanu
Zemas intensitātes ultraskaņas izmantošana var paātrināt brūču dzīšanu. Dzīšanas laiks saīsinās par trešdaļu , salīdzinot ar parastos apstākļos dzīstošas brūces dzīšanas laiku.
Pētījums veikts Lielbritānijā. Pētījumā pierādīts, ka ultraskaņas izmantošana ar vieglu vibrāciju „pamodina" neaktīvās šūnas brūcē, tādējādi veicina un paātrina dzīšanas procesu. Tā kā ultraskaņas izmantošana tikai paātrina fizioloģisku dzīšanas procesu, tad šim ārstēšanas veidam nav blakus efektu, salīdzinot ar medikamentozu terapiju, jo izmantojot medikamentus, blakusefekti attīstās bieži.
Šo ultraskaņas metodi brūču dzīšanas paātrināšanai būtu ieteicams izmantot pacientiem, kuriem ir hroniskas brūces – piemēram, diabēta pacientiem, kuriem attīstās diabētiskā neiropātija un angiopātija, kuru rezultātā attīstās čūlas. Šī brūču ārstēšanas metode varētu būt noderīga arī smēķētājiem, jo tiem brūču dzīšana ir palēnināta. Pētījuma vadošais autors uzsver, ka ādas brūces var būt mokošas, īpaši pacientiem ar palēninātu brūču dzīšanu, un nereti var tikt izārstētas tikai veicot amputāciju, tāpēc šis atklājums varētu būt noderīgs miljoniem pacientu visā pasaulē. Pētījuma autors plāno turpināt pētīt ultraskaņas signāla pozitīvo iedarbību arī turpmāk.
Avots: James A Roper, Rosalind C Williamson, Blandine Bally, Christopher AM Cowell, Rebecca Brooks, Phil Stephens, Andrew J Harrison, Mark D Bass. Ultrasonic Stimulation of Mouse Skin Reverses the Healing Delays in Diabetes and Aging by Activation of Rac1. Journal of Investigative Dermatology, 2015. Pieejams: www.sciencedaily.com/releases/2015/07/150712203837.htm
Saistītie raksti
-
Apdegumu brūces un to kopšana
Efektīva apdegumu brūču ārstēšana ne vienmēr ir vienkārša. Svarīgi ir savlaicīgi un pareizi novērtēt apdeguma smaguma pakāpi un svarīgākos faktorus, kas ietekmē konkrētā pacienta brūču dzīšanu. Apdegumu gadījumos ļoti liela nozīme ir pirmajai palīdzībai, kas praktiski vienmēr ir paša cietušā vai līdzcilvēku ziņā. Lasīt visu
-
Brūču, rētu un apdegumu kopšana
Analizējot literatūru par brūču un rētu kopšanu, var atrast ļoti daudz rakstu, bet tajos pārsvarā atspoguļoti pētījumi par specifisku brūču veidu ārstēšanu ar ļoti konkrētiem līdzekļiem, bieži vien šādu pētījumu rezultātus grūti tieši attiecināt uz ikdienas ārsta praksi. Lasīt visu
-
Melasma. Iemesli, profilakse un ārstēšana
Melasma (saukta arī par hloazmu, “grūtnieču masku”) ir hroniska, recidivējoša, iegūta hiperpigmentācija epidermā un dermā, rodoties melanīna depozītiem, ko rada hiperreaktīvi melanocīti (bez hiperplāzijas). Tā biežāk sastopama sievietēm, īpaši reproduktīvajā vecumā, ķermeņa vietās, kas visvairāk pakļautas saules iedarbībai, piemēram, uz sejas. [1] Lasīt visu
-
Ādas īpatnības ziemā. Sausas ādas kopšana
Āda ir cilvēka orgāns, kas nepārtraukti pakļauts ārējās vides faktoru ietekmei. Mūsu āda darbojas kā biosensors, reaģējot uz izmaiņām apkārtējā vidē, ar mērķi uzturēt organisma homeostāzi. Vides apstākļi ādas stāvokli var iespaidot gan pozitīvā, gan negatīvā veidā: ietekmējot ādas integritāti un traucējot barjerfunkciju. Vesela epidermas barjera ir atslēga uz veselīgu ādu. [1—3] Lasīt visu
-
Atopiskais dermatīts. Aktuālie jautājumi un mīti
Diagnoze “atopiskais dermatīts” alergologa kabinetā izskan ļoti bieži. Varētu pat teikt, ka pacienti ar atopisko dermatītu (AD) ir lielākā daļa no visiem pacientiem konsultatīvā poliklīnikā pie bērnu alergologa. Nereti šiem pacientiem jāvelta daudz laika, jo ārsta uzdevums ir izskaidrot slimības būtību, gaitu, iemeslus, profilaksi, un pie katra punkta var aizkavēties ļoti ilgi. Lasīt visu
-
Augsts ķermeņa masas indekss agrīnā pieaugušo vecumā saistīts ar paaugstinātu demences risku
Augsts ķermeņa masa indekss (ĶMI) agrīnā pieaugušo vecumā saistīts ar paaugstinātu demences risku vēlāk dzīves laikā, secināts pētījumā. Lasīt visu
-
HOPS pacientiem ar miega problēmām var būt arī garastāvokļa traucējumi
Slikta miega kvalitāte pacientiem ar hronisku obstruktīvu plaušu slimību (HOPS) ir saistīta ar sliktāku veselības stāvokli. Tomēr trūkst pētījumu par faktoriem, kas saistīti ar miega traucējumiem pacientiem ar HOPS. Lasīt visu
-
Dzīves laikā, modificējot 12 riska faktorus, var aizkavēt vai novērst 40 % no visiem demenču gadījumiem
Dzīves laikā mainot 12 riska faktorus, var aizkavēties vai novērst 40% demences gadījumu, secināts pētījumā, kura rezultāti publicēti The Lancet. Lasīt visu