Vācijas veselības aprūpes modelis. Vai viens no labākajiem Eiropā?

Maija beigās Rīgas Stradiņa universitātē uzstājās lektori no Greifsvaldes Universitātes (Ernst–Moritz–Arndt University Greifswald): profesors Dr. Steffen Fleßa dalījās pieredzē, stāstot par Vācijas veselības aprūpes modeli, vienu no labākajiem Eiropā, bet Markus Krohn ar konkrētiem piemēriem sniedza ieskatu Vācijas DRG (Diagnoses Related Grouping) sistēmā.

Dr. Steffen Fleßa

Markus Krohn

Vācijas veselības aprūpes sistēmas finansējums

Vācijas veselības aprūpes sistēmas finansējuma pamats ir veselības apdrošināšana. Vācijai ir divu gadsimtu pieredze veselības apdrošināšanā: pirmās veselības apdrošināšanas sistēmas sāka darboties XIX gadsimta sākumā, 1885. gadā tās aptvēra apmēram 5% iedzīvotāju, 1900. gadā — 16%, 1914. gadā — 23%, laika gaitā iesaistot arvien vairāk iedzīvotāju, bet kopš 2007. gada — pilnīgi visus Vācijas iedzīvotājus (izņemot tos, kas Vācijā uzturas nelegāli). Tādējādi Vācija sasniegusi vienu no galvenajiem izaicinājumiem — veselības aprūpes sistēmas pieejamību visiem iedzīvotājiem, kas lielai daļai valstu joprojām ir mērķis.

Vācijas veselības aprūpes finansējuma sadaļas: 67% sociālā apdrošināšana (57% sociālā veselības apdrošināšana, 7% sociālās kopšanas apdrošināšana, 1% sociālie pensiju fondi, 2% sociālā negadījumu apdrošināšana), 14% mājsaimniecību maksājumi (pacientu līdzmaksājumi), 9% privātā veselības apdrošināšana, 5% valsts subsīdijas, 4% darba devēju maksājumi.

Kopš 2007. gada katram, kas legāli uzturas Vācijā, jābūt veselības apdrošināšanai. Iedzīvotāji, kuru ienākumi nepārsniedz 54 900 eiro gadā, ir valsts veselības apdrošināšanas sistēmā, kas paredz, ka ikviens iedzīvotājs maksā veselības apdrošināšanas iemaksas 15,5% apmērā no ienākumiem (iemaksām noteikti “griesti”, iemaksu objekts nepārsniedz 4125 eiro mēnesī). Toties tie, kuru ienākumi pārsniedz 54 900 eiro gadā, var izvēlēties, vai būt valsts apdrošināšanas sistēmas dalībniekiem vai slēgt līgumu ar privātu apdrošināšanas kompāniju (privātās apdrošināšanas kompānijas parasti piedāvā lētāku veselības apdrošināšanas polisi, bet iedzīvotājs uzņemas lielākus riskus, piemēram, zaudējot darbu vai samazinoties ienākumiem, nevar pāriet uz valsts sistēmu, jo apdrošinātāju var mainīt ne biežāk kā reizi 18 mēnešos). Privātas kompānijas polisēs var iekļaut arī papildu pakalpojumus, ko valsts programmas nesedz, piemēram, individuālas palātas slimnīcās, plašāku apmaksājamo medikamentu klāstu, plašāku zobārstniecības pakalpojumu klāstu.

Vai Vācijas modelis tikpat labs būs 2050. gadā?

Vācija šobrīd ir nodrošinājusi pilnīgu sabiedrības pārklājumu, un tas vairs nav sistēmas izaicinājums. Pakalpojumu klāsts ir pietiekams, tiek segti arī dārgi pakalpojumi, ja to efektivitāte ir pamatota (lielākoties netiek apmaksāti medicīniski nepamatoti Austrumu medicīnas pakalpojumi, eksperimentālā medicīna). Tomēr, vērtējot iekļautos pakalpojumus, tiek apskatītas citas alternatīvas, piemēram, bērniem tiek apmaksāta dzirdes aparātu implantēšana, bet pieaugušajiem, kuru dzirde pasliktinājusies vecumā, šis pakalpojums netiek apmaksāts, jo ir alternatīvas — ārējie dzirdes aparāti. Taču arvien vairāk senioru vēlas implantētos dzirdes aparātus. Arī reto slimību ārstēšana, ja ir medicīniski pamatota, tiek apmaksāta pilnībā. Veselības aprūpes pieejamība, salīdzinot ar citām valstīm, ir ļoti laba, piemēram, uz gūžu protezēšanu jāgaida ne ilgāk kā 2—3 mēneši (ne velti Dānijas, Nīderlandes pacienti tiek sūtīti ārstēties uz Vāciju).

Tomēr, kā atzīmēja prof. Fleßa, tā ir tikai šobrīd. Vai šādu sistēmu Vācija spēs uzturēt arī ilgtermiņā? Profesors sniedza datus, kā līdz ar vecumu pat 13 reizes pieaug veselības aprūpes izmaksas uz iedzīvotāju gadā (skat. 1. tabulu).Veselības aprūpes izmaksas  Vācijā uz iedzīvotāju gadā  dažādās vecumgrupās

Šobrīd vidēji gadā uz vienu iedzīvotāju tiek tērēti 3740 eiro, bet, sabiedrībai novecojot, izmaksas arvien pieaug. [1]

Vācijā, kur ir 82 miljoni iedzīvotāju, veselības aprūpei tiek tērēti vairāk nekā 300 miljardi eiro gadā, kas ir vairāk nekā 11%, salīdzinot pret IKP; izdalot uz vienu iedzīvotāju, tie tuvojas 4000 eiro gadā. [2] (OECD dati [3] par 2012. gadu: veselības aprūpes izdevumi uz vienu iedzīvotāju Latvijā — 934 eiro, Vācijā — 3613 eiro; salīdzinot pret IKP, [4] Latvijā — 5,7%, Vācijā — 11,3%).

Prognozes 2050. gadam liecina: paredzams dramatisks izmaksu pieaugums. Pagarinoties iedzīvotāju dzīves ilgumam un paplašinoties veselības aprūpes pakalpojumu klāstam, ievērojami palielināsies tādu pacientu skaits, kam nepieciešama ilgstoša aprūpe. [5]

Ilustrācija un foto: no DOCTUS arhīva

________________________________________________________________________________________________

Literatūra

  1. https://www.destatis.de/EN/FactsFigures/SocietyState/Health/HealthExpenditure/HealthExpenditure.html;jsessionid=CAFCDDC4F54E79FB91CFCED9F39B43DF.cae3
  2. https://www.destatis.de/EN/FactsFigures/SocietyState/Health/HealthExpenditure/HealthExpenditure.html;jsessionid=CAFCDDC4F54E79FB91CFCED9F39B43DF.cae3
  3. http://www.oecd-ilibrary.org/docserver/download/8114211ec051.pdf?expires=1432917751&id=id&accname=guest&checksum=6A5536C86274034CD2C3D96FA127F137
  4. http://www.oecd-ilibrary.org/docserver/download/8114211ec052.pdf?expires=1432917964&id=id&accname=guest&checksum=8A2E813C1D875253117E4FF9F73FAC38
  5. https://www.destatis.de/EN/FactsFigures/SocietyState/Health/LongTermCare/LongTermCare.html

Pilnu raksta versiju lasiet Doctus 2015. gada jūlija numurā

Uz augšu ↑
Chain

Saistītie raksti

  • Par sviestmaizi ārstus Latvijā nenoturēs. Plaušu ķirurgs Betānijas slimnīcā Vācijā

    Viņš ir prom jau gadu. Kopš 2012. gada aprīļa viņš strādā par virsārstu Betānijas slimnīcā Rūras ielejā Vācijā. Spožs profesionālis. Latvietis, kuram nav vienalga, kas notiek viņa valstī. Taču godīgi atzīst, ka nav varējis izcīnīt to, ko gribējis, kaut arī ir no cīnītājiem – divarpus gadu bijis Stradiņa slimnīcas arodbiedrības vadītājs. Torakālais ķirurgs Dr. med. ULDIS KOPEIKA runā aizrautīgi, ik pa brīdim iekaist – par novērotajām nejēdzībām. “Nevajag būvēt Dienvidu tiltu par ikru maizi, ar uzcenojumu iepirkt zemās grīdas tramvajus, kurus neizmanto, un domāt, ka labus ārstus Latvijā noturēs par sviestmaizi!” Šis ir stāsts par latviešu ārstu, kura zināšanas un pieredzi citā valstī novērtē. Reizē mazliet skumjš stāsts par to, kā mēs pazaudējam savus izcilniekus. Lasīt visu

  • Latvietības saliņa Martinrodā. Internista pieredze Vācijā

    Mūsu tikšanās notika pērnvasar Rīgas pilsētas svētkos. Dr. RAULS VAITKA, bijušais Kuldīgas slimnīcas Terapijas nodaļas vadītājs, ar sievu Aismu divas nedēļas ciemojās pie saviem mīļajiem Latvijā. Sēžam Vecrīgā āra kafejnīciņā un tērzējam. Virs galvas lidmašīnu rūkoņa - notiek avio demonstrējumi. Rauls ar Aismu bilst, ka lielāks patriotisms pārņem, svētku programmu lūkojot pie televizora ekrāna Vācijā. Omulīgi, smaidīgi, pašapzinīgi, daudz joko, ne vēsts no tām rūpēm balsī, kas izskanēja, kad Raulu intervēju pirms trim gadiem. Toreiz viņš stāstīja, ka valsts ģimeni (viņu - ārstu un sievu - skolotāju) nolikusi zem sitiena, vairs nevarot "pacelt bērnu izglītību". Tagad ar  lepnumu teic: viņa prakse Martinrodā nosvinējusi divu gadu jubileju. Un Latviju viņi nav aizmirsuši - viņu mājas Vācijā ir kā maza Latvijas saliņa. Lasīt visu

  • Apdrošināti un nodrošināti. Latviešu ārsts Ulmas universitātes Neiroķirurģijas klīnikā Vācijā

    “Bavārija un Bādene-Virtemberga, kur strādāju, ir vieni no konservatīvākajiem un bagātākajiem Vācijas apgabaliem, un vācieši, kas te dzīvo, ne tikai uz ārzemniekiem, bet arī uz citu apgabalu tautiešiem skatās vairāk “no augšas”. Švābi tiek raksturoti kā taupīgi, skopi un īgņas. Ikdienā to īpaši nejūtu, bet to, ka viņi ir ļoti strādīgi, – gan,” smaidot stāsta neiroķirurgs AKSELS RĪBENIS, kurš jau gadu ir Ulmas universitātes Neiroķirurģijas klīnikas (atrodas Gincburgā) ārsts. Lasīt visu

  • Lielbritānija: kāda būs maksa par novēlotu rīcību?

    Dr. VITA ZĪDERE, MD FRCP ir latviešu sirds ķirurģe, kas strādā par virsārsti fetālajā un bērnu kardioloģijā Fetālās medicīnas institūtā, King‘s College slimnīcā un Evelīnas bērnu slimnīcā Londonā, Svētā Tomasa slimnīca NHS Foundation Trust. Viņa saka: Lielbritānijas rīcība Covid-19 pandēmijā bija novēlota. Viņa un vairāki virsārsti ir jau saslimuši. Lasīt visu

  • Šveice: slimnīcas ilgi būs kaujas gatavībā

    VITA ZAČESTA, latviešu gienkoloģe dzīvo Bellizonozā. Statistika Tičīno kantonā nav mazāk dramatiska kā Itālijā. Viņa stāsta, ka arī ārpus slimnīcas, piemēram, dodoties uz veikalu, uzliek masku. Un tā dara lielākā daļa sabiedrības. Lasīt visu

  • Norvēģija: uz krīzi skatās pusotra gada perspektīvā

    ANITA DRESMANE, latviešu ginekoloģe dzīvoTronheimā, strādā Aleris, kas ir viens no lielākajiem privātās medicīnas pakalpojumu sniedzējiem Norvēģijā ar klīnikām arī Zviedrijā un Dānijā. Viņa saka: ja sākumā norvēģi uz zviedru taktiku skatījās ar milzu skepsi un nosodījumu, tad tagad izskan viedoklis - iespējams, zviedri rīkojušies pareizi. Lasīt visu