Vai 2. tipa cukura diabēts saistīts ar smadzeņu darbības pasliktināšanos?
Divu gadu laikā 2. tipa cukura diabēta pacienti piedzīvo negatīvas izmaiņas smadzeņu asinsrites regulācijas sistēmā, un tas rezultējas ar zemākiem rādītājiem izziņas prasmju testos un sliktākām spējām ikdienas aktivitātēs, secināts nelielā pētījumā, kura rezultāti publicēti Amerikas Neirologu asociācijas izdevumā "Neurology".
Pētījumā bija iesaistīti 40 cilvēki ar vidējo vecumu 66 gadi. No tiem 19 bija ar 2. tipa diabētu un 21 pētījuma dalībniekam nebija diabēts. Tie, kuriem bija 2. tipa cukura diabēts, tika ārstēti vidēji 13 gadus ilgi. Dalībnieki tika pārbaudīti pētījuma sākumā un atkārtoti – pēc diviem gadiem. Pētījuma ietvaros dalībniekiem bija jāpilda izziņas un atmiņas testi un dalībnieku smadzenes, to apjoms un asins plūsma tika caurskatītas magnētiskajā rezonansē, tāpat ar asinsanalīžu palīdzību tika noteikts cukura līmenis asinīs un iekaisuma rādītāji.
Pētījuma autore Vera Novak, MD, PhD, no Hārvardas Medicīnas skolas Bostonā, komentējot pētījuma rezultātus, sacīja, ka "Normāla asinsplūsmas regulācija ļauj ar vairāk asinīm apgādāt tos galvas smadzeņu apvidus, kuros, veicot noteiktus uzdevumus, ir palielināta aktivitāte. Taču cilvēkiem ar 2. tipa cukura diabētu ir traucēta asinsplūsmas regulācija. Mūsu pētījuma rezultāti liecina, ka diabēts un augsts cukura līmenis asinīs atstāj hronisku negatīvu ietekmi uz kognitīvajām spējām un uz lēmumu pieņemšanas prasmēm."
Pēc diviem gadiem cilvēkiem ar 2. tipa diabētu bija vājāka asinsplūsmas regulācija smadzenēs. Viņiem arī bija zemāki rādītāji vairākos atmiņas un domāšanas prasmju testos. Cilvēkiem, kuriem jau pētījuma sākumā bija vājāka asinsplūsmas regulācija smadzenēs, pēc diviem gadiem tā bija vēl izteiktāka, un tas savukārt radīja vēl lielākas grūtības veikt ikdienas aktivitātes, piemēram, pabeigt mazgāšanos vai ēst gatavošanu.
Augstāki iekaisuma rādītāji arī bija saistīti ar asinsplūsmas regulācijas pasliktināšanos, pat, ja 2. tipa cukura diabēta pacientiem bija labi kontrolēts cukura līmenis asinīs un labi kontrolēts asinsspiediens.
Mācīšanās un atmiņas testu rezultāti 2. tipa cukura diabēta pacientiem pasliktinājās par 12% divu gadu laikā (ko 46 punktiem uz 41 punktu), kamēr pētījumā iekļautajiem, kuriem nebija 2. tipa cukura diabēta, testa rezultāti nepasliktinājās, paliekot vidēji 55 punktu līmenī. Asinsplūsmas reugulācija samadzenēs cilvēkiem ar 2.tipa diabētu divu gadu laikā pasliktinājās apt par 65%.
Pētnieki uzsver, ka agrīna smadzeņu asinsplūsmas regulācijas novērošana var būt nozīmīgs rīks, lai prgnozētu kognitīvo un lēmumu pieņemšanas prasmju izmaiņas.
Papildu pētījumi – ar lielāku pacientu skaitu un ilgāku laika periodu – nepieciešami, lai labāk izprastu šajā pētījumā atrasto saistību starp laika dimensiju, smadzeņu asinsplūsmas regulāciju un izmaiņām domāšanā un atmiņas procesos.
Avots: Chen-Chih Chung, Daniela Pimentel, Azizah J. Jor'dan, Ying Hao, William Milberg, and Vera Novak. Inflammation-associated declines in cerebral vasoreactivity and cognition in type 2 diabetes. Neurology, July 2015 DOI: 10.1212/WNL.0000000000001820
-
Miofasciālo sāpju sindroms. Sistēmiskā farmakoterapija
Miofasciālo sāpju sindroms (MFS) ir jaukts sāpju sindroms ar prevalējoši somatomotoriskās sistēmas traucējumiem (motoriskās galaplātnītes disfunkciju), raksturīgi arī somatosensoriskās sistēmas traucējumi (neiropātisko sāpju komponents) un centrālas sensibilizācijas mehānisms. Lasīt visu
-
Hronisku sāpju pacients. Ārstēšana un izaicinājumi. I daļa
Kopš laika, kad Starptautiskā Sāpju izpētes asociācija 1979. gadā definēja sāpes, cilvēces izpratne par sāpēm ir mainījusies, pateicoties daudzpusīgiem pētījumiem, tomēr vēl joprojām nevaram teikt, ka mākam pilnībā tās novērst. Apmēram 30 % no pacientiem attīstītajās valstīs jūt vieglas vai vidēji stipras sāpes, kas ilgst vairāk par sešiem mēnešiem. Lasīt visu
-
Išēmisks insults. Ārstēšanas iespējas stacionārā un pēc izrakstīšanās
Išēmisks insults ir otrais izplatītākais nāves cēlonis un trešais visbiežākais invaliditātes cēlonis pasaulē, viens no izplatītākajiem nāves cēloņiem Latvijā. 2019. gadā Latvijā stacionēti 5243 pacienti ar išēmisku insultu: 961 pacients ārstēts Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā (PSKUS), 1307 pacienti — Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) stacionārā “Gaiļezers”. Lasīt visu
-
ZVA skaidro Covid-19 vakcīnu atšķirības
Līdz šim Eiropas Savienībā, tostarp Latvijā, ar nosacījumiem reģistrētas divu ražotāju (“Pfizer” un “BioNTech” un “Moderna”) vakcīnas pret Covid-19. Kas tām kopīgs, kas atšķirīgs? Lasīt visu
-
Smēķēšana saistīta ar paaugstinātu Covid-19 simptomu un smagākas slimības gaitas risku
Smēķēšana ir saistīta ar paaugstinātu Covid-19 simptomu risku, un smēķētājiem var būt smagāka slimības gaita un biežāk ir nepieciešama hospitalizācija, liecina Thorax publicētais pētījums Lasīt visu
-
Par kādām Covid-19 blaknēm ZVA saņēmusi ziņojumus?
Līdz 12. janvārim bija vakcinēti vakcinēti 9899 cilvēki, un Zāļu valsts aģentūra saņēmusi 11 ziņojumus par Covid-19 vakcīnu blaknēm jeb par blaknēm ziņojis mazāk nekā 1% vakcinēto. Visbiežāk saņemtajos ziņojumos norādītās blaknes ir sāpes vakcīnas ievadīšanas vietā, apsārtums, tūska, limfmezglu jutīgums, kā arī vispārējas sūdzības par nogurumu, paaugstinātu temperatūru, drudzi, galvassāpēm, locītavu un muskuļu sāpēm un miegainību. Lasīt visu