Pacientiem ar sirds slimībām ieteicama diendusas gulēšana
Pētījuma mērķis bija noteikt diendusas ietekmi uz asinsspiediena līmeni pacientiem, kuriem ir hipertensija. Pētījumā piedalījās 386 pacienti ar hipertensiju (vidējais vecums 61 gads), no tiem 200 bija vīrieši un 186 sievietes. Visiem pacientiem izmērīts diendusas ilgums minūtēs, asinsspiediens miera stāvoklī, diennakts vidējais asinsspiediens, pulsa viļņa ātrums, dzīvesveida īpatnības, ķermeņa masas indekss (ĶMI) un veikta ehokardiogrāfiska izmeklēšana.
Pēc tādu faktoru kā vecums, dzimums, ĶMI, smēķētāja statuss, sāls un alkohola patēriņš, fizisko aktivitāšu daudzums un dienā izdzertais kafijas daudzums pielāgošanas, pētnieki noskaidrojuši, ka tiem, kas guļ diendusu, ir par 5% zemāks vidējais diennakts asinsspiediens (6 mmHg), salīdzinot ar pacientiem, kuri diendusu neguļ. Nomoda laikā diendusas gulētājiem sistoliskais asinsspiediens bija par 4% zemāks (5 mmHg), bet miega laikā par 6% zemāks (7 mmHg) nekā tiem, kas diendusu negulēja.
Lai arī vidējā asinsspiediena samazināšanās nešķiet ievērojama, tomēr jāņem vērā, ka sistoliskā asinsspiediena samazināšanās par 2 mmHg samazina kardiovaskulāro notikumu risku par 10%.
Noskaidrots arī, ka tiem, kuri guļ diendusu, pulsa viļņa izplatīšanās ātrums ir par 11% lēnāks un kreisais priekškambaris ir par 5% mazāks kā tiem, kuri diendusu neguļ. Šie atklājumi norāda uz to, ka diendusas gulētājiem paaugstinātais asinsspiediens rada mazāku asinsvadu un sirds bojājumu.
AVOTS: European Society of Cardiology. "Midday naps associated with reduced blood pressure and fewer medications." ScienceDaily. ScienceDaily, 2015.gada 29.augusts.