Pacientiem ar sirds slimībām ieteicama diendusas gulēšana
Eiropas Kardiologu biedrības konferencē kardiologs M.Kallistratos no Grieķijas prezentēja pētījuma rezultātus, kas pierāda, ka diendusas gulēšana saistīta ar zemāku asinsspiediena līmeni un mazāku nozīmēto spiedienu pazeminošo medikamentu daudzumu.
Pētījuma mērķis bija noteikt diendusas ietekmi uz asinsspiediena līmeni pacientiem, kuriem ir hipertensija. Pētījumā piedalījās 386 pacienti ar hipertensiju (vidējais vecums 61 gads), no tiem 200 bija vīrieši un 186 sievietes. Visiem pacientiem izmērīts diendusas ilgums minūtēs, asinsspiediens miera stāvoklī, diennakts vidējais asinsspiediens, pulsa viļņa ātrums, dzīvesveida īpatnības, ķermeņa masas indekss (ĶMI) un veikta ehokardiogrāfiska izmeklēšana.
Pēc tādu faktoru kā vecums, dzimums, ĶMI, smēķētāja statuss, sāls un alkohola patēriņš, fizisko aktivitāšu daudzums un dienā izdzertais kafijas daudzums pielāgošanas, pētnieki noskaidrojuši, ka tiem, kas guļ diendusu, ir par 5% zemāks vidējais diennakts asinsspiediens (6 mmHg), salīdzinot ar pacientiem, kuri diendusu neguļ. Nomoda laikā diendusas gulētājiem sistoliskais asinsspiediens bija par 4% zemāks (5 mmHg), bet miega laikā par 6% zemāks (7 mmHg) nekā tiem, kas diendusu negulēja.
Lai arī vidējā asinsspiediena samazināšanās nešķiet ievērojama, tomēr jāņem vērā, ka sistoliskā asinsspiediena samazināšanās par 2 mmHg samazina kardiovaskulāro notikumu risku par 10%.
Noskaidrots arī, ka tiem, kuri guļ diendusu, pulsa viļņa izplatīšanās ātrums ir par 11% lēnāks un kreisais priekškambaris ir par 5% mazāks kā tiem, kuri diendusu neguļ. Šie atklājumi norāda uz to, ka diendusas gulētājiem paaugstinātais asinsspiediens rada mazāku asinsvadu un sirds bojājumu.
AVOTS: European Society of Cardiology. "Midday naps associated with reduced blood pressure and fewer medications." ScienceDaily. ScienceDaily, 2015.gada 29.augusts.

Saistītie raksti
-
Hipertensija nav tikai ciparu slimība
Raksta mērķis ir pievērst uzmanību hipertensijas pacientu “vadīšanai”, jo paaugstināts asinsspiediens ir lielais riska faktors koronārai sirds slimībai, cerebrovaskulārai slimībai, perifēro artēriju slimībai, nieru mazspējai un priekškambaru mirgošanai. Katrs pacients atšķiras gan pēc anamnēzes, gan rakstura, gan vielmaiņas tipa, gan dzīvesveida. Lasīt visu
-
Asinsspiediena mērķa sasniegšanai fiksētas devas kombinācijas
Visā pasaulē hipertensija arvien ir biežākais maināmais kardiovaskulāro slimību riska faktors, tā skar 25–30% pieaugušo, bet gados vecu cilvēku populācijā tās izplatība pieaug līdz 70–80%. Lai gan ārstēšanas iespējas ir plašas, 45–80% pacientu ārstēšanas mērķi nesasniedz, tāpēc tiek meklētas aizvien jaunas terapijas iespējas. Lasīt visu
-
Ātriju fibrilācija. Mazināsim nevajadzīgu hospitalizāciju skaitu!
Pasaulē ātriju fibrilācija (ĀF) ir biežākais aritmijas veids pieaugušajiem. Risks saslimt ar ĀF dzīves laikā ir katram trešajam Eiropas iedzīvotājam. Un tas, vai ĀF cilvēkam attīstīsies, ir atkarīgs no viņa vecuma, ģenētiskajiem un (sub)klīniskajiem faktoriem. Lasīt visu
-
Sirds glābējs. Kardioķirurgs prof. PĒTERIS STRADIŅŠ
Profesors PĒTERIS STRADIŅŠ šīs intervijas fotogrāfijai izvēlējās simbolisku fonu — Paula Stradiņa KUS būvniecības procesā. Vēsturisku foto, kas sasien pagātni ar tagadni un norāda uz nākotni. Simboliski norāda uz pārmaiņām, kuras piedzīvojam: Covid–19, slimnīcas attīstība, medicīnas virzība. Arī transformācijas, kas notiek katrā no mums. Lasīt visu
-
Antihipertensīvie medikamenti vienā tabletē
Globāli hipertensija ir vairāk nekā miljardam pasaules iedzīvotāju. Hipertensijas izplatība palielinās līdz ar vecumu, apmēram 60 % hipertensīvo pacientu ir vismaz 60 gadus veci un ~ 75 % — vairāk nekā 75 gadus veci. Vadlīnijas definē, ka pacients līdz 65 gadu vecumam ir jauns, ≥ 65 gadu vecumā — vecs un ≥ 80 gadu vecumā — ļoti vecs. [1] Lasīt visu
-
ZVA skaidro Covid-19 vakcīnu atšķirības
Līdz šim Eiropas Savienībā, tostarp Latvijā, ar nosacījumiem reģistrētas divu ražotāju (“Pfizer” un “BioNTech” un “Moderna”) vakcīnas pret Covid-19. Kas tām kopīgs, kas atšķirīgs? Lasīt visu
-
Smēķēšana saistīta ar paaugstinātu Covid-19 simptomu un smagākas slimības gaitas risku
Smēķēšana ir saistīta ar paaugstinātu Covid-19 simptomu risku, un smēķētājiem var būt smagāka slimības gaita un biežāk ir nepieciešama hospitalizācija, liecina Thorax publicētais pētījums Lasīt visu
-
Par kādām Covid-19 blaknēm ZVA saņēmusi ziņojumus?
Līdz 12. janvārim bija vakcinēti vakcinēti 9899 cilvēki, un Zāļu valsts aģentūra saņēmusi 11 ziņojumus par Covid-19 vakcīnu blaknēm jeb par blaknēm ziņojis mazāk nekā 1% vakcinēto. Visbiežāk saņemtajos ziņojumos norādītās blaknes ir sāpes vakcīnas ievadīšanas vietā, apsārtums, tūska, limfmezglu jutīgums, kā arī vispārējas sūdzības par nogurumu, paaugstinātu temperatūru, drudzi, galvassāpēm, locītavu un muskuļu sāpēm un miegainību. Lasīt visu