PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem

Pētījums par spironolaktona efektivitāti rezistentas hipertensijas gadījumā

Doctus
Rezistentas hipertensijas gadījumā nav "ideālās" ārstēšanas. Veikts pētījums, lai noskaidrotu, vai ir patiesa hipotēze, ka rezistentas hipertensijas pamatā visbiežāk ir palielināta sāļu aizture organismā un tāpēc spironolaktons ir pārāks pār citiem ne-diurētiskiem medikamentiem, ko pievienot terapijā.

Pētījumā piedalījās 18-79 gadus veci pacienti, kuriem sistoliskais asinsspiediens miera stāvoklī klīnikā pārsniedza 140 mmHg (135 mmHg diabēta pacientiem) un mājas apstākļos 130 mmHg vai lielāks (18 mērijumos 4 dienu laikā), kuri saņem trīs medikamentu kombinācijas maksimāli tolerējamo devu vismaz 3 mēnešus ilgi. Pētījums norisinājās 12 sekundārās un 2 primārās aprūpes centros Lielbritānijā.

Katrs pacients papildus jau nozīmētajai terapijai lietoja spironolaktonu (25-50 mg), bisoprololu (5-10 mg), doksazosīnu (lēnās izdales, 4-8 mg) un placebo, katru saņēma 1x dienā, 12 nedēļas. Katra medikamenta lietošanas laikā deva 6.nedēļā tika dubultota.

Pētījums norisinājās laikā no 2009.gada maija līdz 2014.gada jūlijam. Visus ārstēšanas ciklus izpildīja 230 pacienti. Lietojot spironolaktonu, sistoliskais asinsspiediens samazinājās par 8,7 mmHg, doksazosīnu – 4,03 mmHg un bisoprololu – 4,48 mmHg.

Spironolaktons, salīdzinot ar pārējiem medikamentiem, visefektīvāk samazināja asinsspiedienu. 12 nedēļu lietošanas laikā ar spironolaktonu izdevās panākt mērķa asinsspiedienu 60% pacientu, ar pārējiem (bisoprololu, doksazosīnu un placebo) šādus rezultātus iegūt neizdevās.

AVOTS: Bryan Williams, Thomas M MacDonald, Spironolactone versus placebo, bisoprolol, and doxazosin to determine the optimal treatment for drug-resistant hypertension (PATHWAY-2): a randomised, double-blind, crossover trial. The Lancet, publicēts 2015.gada 21.septembrī.