Žurnāli

UZ SEPTEMBRA NUMURA VĀKA

GUNTIS BULDINSKIS, onkologs, urologs Jelgavas poliklīnikā

  Medicīnā strādā: 27 gadus

Svarīgākie punkti darba dzīvē: “Lielākais pagrieziena punkts manā dzīvē, protams, ir Rīgas Medicīnas institūts. Līdz tam 15 gadus raibu raibi strādāju dažādās profesijās. Atslēdznieks, mehs (lauksaimniecības mehanizācijas students), tankists, traktorists, taksists, ātrās palīdzības šoferis utt. Pēc RMI beigšanas bija grūti. Divu nedēļu kursos apguvu uroloģiju. Gados vairs ne tik jauns, bet absolūti nepieredzējis ārsts. Gāja gadi, un parādījās saprašana, kuru ārstēt, kuram ļaut dzīvot tāpat. Lai arī tā ir izmirstoša profesija, pacientu netrūkst, jūtos vajadzīgs un pieprasīts.”

Ārpus darba: ”Cītīgi braucu Vivus un SEB velomaratonā, Vienības velomaratonā u.c. Velosipēds — tas ir stilīgi! Izjūtas braucienā: pirmie 10 km paiet nemanot, pēc 20 km parādās smaids, pēc 30 km tas paplašinās, pēc 40 km izplešas, pēc finiša izdalās laimes hormons — kad nākamās sacīkstes?”

Dzīves princips: “No rīta mostoties ir divas izvēles: pasmaidīt un izvēlēties būt laimīgam vai arī saviebties un nopūsties — ak, vai, kā negribas iet uz darbu... Parasti izvēlos pirmo. Smaidīt var par visu, arī par nāvi. Trīs vīri gados spriež, ko gribētu dzirdēt no pavadītājiem savās bērēs. Pirmais saka: es gribētu, ka viņi saka: jā, viņš bija lielisks ārsts, tik daudziem izglāba dzīvību. Otrais: jā, viņš bija lielisks skolotājs, izglītoja mani un manus bērnus. Trešais: bet es gribētu, lai viņi saka — skatieties, skatieties, viņš taču vēl kustas...”

Foto, vāka māksliniece: Inese Austruma Paldies Kārlim Jānim Ātrenam par golfa ekipējumu

Uz augšu ↑