Drošības spilvens akūtās situācijās — idarucizumabs

Doctus . | 2016. gada 27. janvāris

Janvārī Vīnē (Austrija) norisinājās konference "Closing the circle in anticoagulation — moving into a new era" par dabigatrāna un citu jaunās paaudzes perorālo antikoagulantu (JPOAK) lietošanu, kā arī par dabigatrāna antagonistu idarucizumabu, tā nozīmi un ietekmi uz JPOAK lietošanas paradumiem.

Konferenci apmeklēja vairāk nekā 350 ārstu (kardiologi, neirologi, internisti, hematologi, asinsvadu ķirurgi un neatliekamās medicīnas ārsti) no 18 pasaules valstīm, tajā piedalījās arī DOCTUS. Ar pētījumu rezultātiem un medikamentu jaunumiem iepazīstināja neirologs Hans–Cristoph Diener (Vācija), hematologs John W. Eikelboom (Kanāda), kardiologs Georg Nickenig (Vācija), Joanne van Ryn (Vācija).

Visbiežākais sirds ritma traucējums ir ātriju fibrilācija (AF) — ap 2 % pasaules iedzīvotāju. AF pieckārtīgi palielina insulta (visbiežāk išēmiska insulta) risku, tāpēc viens no AF pacientu aprūpes mērķiem ir insulta profilakse, kas iespējama ar antikoagulantiem.

Vissenākais perorālais antikoagulants ir varfarīns, tomēr tā lietošanu ierobežo vairāki faktori: šaurs terapeitiskais logs (INR 2—3), nepieciešama koagulācijas kontrole, lēns darbības sākums, bieži jāpielāgo deva, mijiedarbība ar pārtikas produktiem un citiem medikamentiem, iespējamā rezistence un citi. Šie ierobežojumi nav aktuāli, lietojot JPOAK. Ruff un kolēģu pētījumā (2014) pierādīts JPOAK pārākums pār varfarīnu insulta un citu trombembolisku notikumu profilaksē (attēlā). Pētījumā RE–LY (2010) izskaitļots, ka dabigatrāns par 9—34 % samazina insulta risku (no devas atkarīgs efekts), hemorāģiska insulta risku samazina par 69—74 % un intracerebrālu hemorāģiju attīstību par 60—69 %, salīdzinot ar varfarīnu.

JPOAK un varfarīns insulta profilaksē Līdz šim JPOAK lietošanu ierobežoja fakts, ka nav specifisku vielu vai medikamentu, kas antikoagulantu efektu varētu mazināt gadījumos, kad tas akūti nepieciešams: plānojot neatliekamas operācijas vai ārstējot akūtu asiņošanu. Akūtas situācijas ir no 0,83 % pacientu (pētījumā ARISTOTLE) līdz 1 % pacientu (pētījumā RE–LY). Līdz ar dabigatrāna antagonista idarucizumaba apstiprināšanu kļuvusi vieglāka to pacientu aprūpe, kas lieto dabigatrānu,. Tas ir pirmais specifiskais medikaments JPOAK efekta neitralizācijai, kas apstiprināts lietošanai ASV un ES.

Situācijās, kad strauji jāatjauno hemostāze (piemēram, kad dzīvību apdraudošas, nekontrolētas asiņošanas gadījumā nepieciešama neatliekama operatīva iejaukšanās vai ķirurģiskas manipulācijas), piecās minūtēs pacientam ievadot idarucizumaba infūziju, novēro tūlītēju, pilnīgu un ilgstošu dabigatrāna efekta nomākšanu. Idarucizumabs (antivielas fragments Fab) saistās tieši ar dabigatrāna molekulām, tāpēc neitralizē tā efektu, neietekmējot koagulācijas kaskādi.

Šis efekts pierādīts RE–VERSE AD 1. fāzes pētījumā (n = 90) par idarucizumaba (> 2 g) iedarbību dabigatrāna lietotājiem: gan akūti asiņojošiem, gan pacientiem, kam nepieciešama steidzama operācija — visiem pacientiem dažās minūtēs nomākts dabigatrāna efekts. Pētījumā ir plaši iekļaušanas kritēriji, tāpēc tas atspoguļo pacientus reālās klīniskās situācijās — iekļauti ne tikai kopumā veseli, bet arī klīniski smagi pacienti (ar sepsi, nopietnām intracerebrālām hemorāģijām, maģistrālo asinsvadu traumām). Šis pētījums tiek turpināts, tajā plānots iegūt datus par aptuveni 450 pacientiem, kas akūtās situācijās saņems idarucizumabu.

Svarīgi, ka pēc idarucizumaba lietošanas nenovēro pro–koagulatoru efektu un jau 24 stundas pēc tā lietošanas var atsākt lietot dabigatrānu, ja pacients ir klīniski stabils un ir panākta adekvāta hemostāze.

Uz augšu ↑
Chain

Saistītie raksti

  • Statīnu mijiedarbība ar antikoagulantiem

    Statīni, 3–hidroksi–3–metilglutaril–koenzīma A (HMG–CoA) reduktāzes inhibitori, šobrīd ir visplašāk lietotie medikamenti hiperholesterinēmijas ārstēšanai. Šie medikamenti, inhibējot HMG–CoA reduktāzi, zema blīvuma lipoproteīnu (ZBL) holesterīna līmeni pazemina efektīvāk par citiem holesterīna līmeni pazeminošiem medikamentiem. Lasīt visu

  • Sirds mazspēja. Kliedējam mītus un maldus

    Sirds mazspēja (SM) ir arvien straujāk pieaugoša visas sabiedrības veselības problēma, ar ko ikdienā saskaras praktiski visu specialitāšu ārsti. Pētījumos pierādīts, ka 40 gadu vecumā risks tās attīstībai ir vienam no pieciem. Raksta mērķis nav aptvert visu, kas saistīts ar SM, bet nedaudz kliedēt mītus un maldus, kas uzklausīti, ārstējot pacientus ar SM. Lasīt visu

  • Ģimenes hiperholesterinēmija. Biežāka un nozīmīgāka par ikdienā uzskatīto

    Ģimenes hiperholesterinēmija (ĢH) ir biežākā autosomāli dominantā ģenētiskā slimība ar agrīnu letālu iznākumu pieauguša cilvēka vecumā. To raksturo augsts kopējā holesterīna (KH) un zema blīvuma lipoproteīnu holesterīna (ZBLH) līmenis asinīs. Laikus neatpazīta un neārstēta ĢH veicina agrīnu aterosklerozes attīstību (prevalējoši koronārajās artērijās) un ievērojami palielina kardiovaskulāro notikumu risku. Lasīt visu

  • Miokarda infarkts grūtniecības laikā. Kāds ir iemesls?

    Akūts miokarda infarkts (AMI) grūtniecības laikā per se ir akūts stāvoklis, kad jāveic neatliekami dzīvību glābjoši pasākumi, īpaši tāpēc, ka tiek apdraudēta gan mātes, gan bērna dzīvība. Vispārējā populācijā koronāro artēriju slimības sastopamība reproduktīvā vecuma sievietēm ir maza, tomēr grūtniecības laikā AMI attīstības risks palielinās 3—4 reizes. Lasīt visu