Ko sola 2016.gads

Prognozēšana ir nepateicīgs darbs, it īpaši, ja jaunais gads šūpojas jaunas valdības veidošanas gaidās. Izskatās, ka 2016. gads solās būt nepopulāru lēmumu gads. Cieto riekstu gads.

  • Viens no nepopulārajiem lēmumiem būs veselības obligātā apdrošināšana. Mūsu veselības aprūpes budžets ir 800 miljoni eiro, no tiem 500 miljoni eiro tiek atvēlēti ārstniecībai — un tikpat daudz cilvēki piemaksā no kabatas. Kā izteicies Guntis Belēvičs, tad “būtu maldīgi domāt, ka divi vai trīs procenti no sociālajām iemaksām, kas veidotu nedaudz virs simt miljoniem eiro, aizstās to visu pārējo naudu, ko cilvēki līdz šim piemaksā no kabatas.” Tāpēc bez regulārām strādājošo iemaksām obligāto veselības apdrošināšanas sistēmu uzbūvēt nevarēs. Jautājums, vai pie mums tās organizēs līdzīgi kā Vācijā — pusi segs darba devējs, pusi pats darba ņēmējs? Vai radīs citu risinājumu? Par obligāto veselības apdrošināšanu runājam kopš Atmodas laikiem, taču visi drosminieki izstājušies/atstādināti no šīs cīņas (vistuvāk ieceres ieviešanai bija Ingrīda Circene).
  • Otrs nepopulārs lēmums — rezidentiem, kas mācīsies par valsts budžeta naudu, noteikts laiks būs jāatstrādā tur, kur viņus Veselības ministrija nosūtīs. Šai nedemokrātiskajai pieejai ir gan piekritēji, gan pretinieki, taču situācija velk līdzi sekas: daļa medicīnas studētgribētāju mācības sāks ar konkrētu mērķi — mācīties rezidentūrā ārpus Latvijas. Vai Latvija ir tik bagāta, lai maksātu par tiem, kas pēcāk veicinās citas valsts labklājību?
  • Trešais — kompensējot mediķu trūkumu, dažādu specialitāšu ārstiem (tiem, kas strādā privātās praksēs un klīnikās) vajadzēs nostrādāt noteiktu dežūru skaitu slimnīcās. Tāda ir iecere. Privāti praktizējoši, pieredzējuši ārsti nav gluži rezidenti, kurus var neuzklausīt, tāpēc grūti prognozēt — paliks vesels cietais rieksts vai zobi?
  • Ar 14,5 miljoniem “apzeltītā” e–veselība, kam šogad pilnībā jāsāk strādāt, ir vēl viens cietais rieksts. Ja to nepārkodīs, nodokļu maksātājiem būs jāatmaksā 11,3 miljoni eiro (līdzfinansējums no ERAF).

Izskatās, ka 2016. gads var iegriezties ar maķenīt represīviem pasākumiem. Reizēm tas ir veids, kā ātri sakārtot lietas, taču — vai labākā izvēle ilgtermiņā?

Uz augšu ↑
Chain

Saistītie raksti

  • E-veselība – ar mīnusiņiem un plusiņiem

    "E-veselība ir problēmjautājums jau no 2003. gada, beidzot tuneļa galā redzam gaismu," konferencē "Veselības aprūpes aktualitātes 2013" sacīja veselības ministre Ingrīda Circene. "Informācijas tehnoloģijas ārstniecības iestādēs tiek lietotas, bet sistēma ir ļoti sadrumstalota." IT speciālisti jokoja: e-veselības mīnusa zīme būtu jānomaina uz plusu, varbūt tad e-veselības ieviešana ritētu raitāk. Kādas ir galvenās problēmas un kādas - nākotnes tendences šajā jomā? Lasīt visu

  • E-veselību bremzē vecā domāšana

    “Esam viena no nedaudzajām valstīm Eiropā, kam nav ieviesta e-veselība,” atzīst DITA GABALIŅA, veselības ministres padomniece IT jautājumos. Un izsaka cerību, ka informācijas elektronisku apriti Latvijas medicīnā visnotaļ piedzīvosim 2016. gadā. Tas gan nenozīmē, ka medicīniskajā dokumentācijā pavisam iztiksim bez pierakstiem uz papīra. Piemēram, izdrukātas recepšu veidlapas būs ilgāku laiku – līdz visas aptiekas būs e-veselības tīklā. Tāpat D. Gabaliņa norāda, ka e-veselība visvairāk prasa vecās domāšanas maiņu – sistemātisku pieeju, kas nepieļauj, ka informācija pazudusi, aizmirsta pierakstīt, ievadīt. Un e-veselība nekādi nejauksies ārsta arodā, kas reizē ir zinātne un māksla. Lasīt visu

  • Obligātā veselības apdrošināšana – ieguvumi veselības aprūpes sistēmai

    Veselības Ministrija . | 2012. gada 24. maijs

    Katras pārmaiņas ir izaicinājums, pat ja tās ir pozitīvas. Veselības ministres Ingrīdas Circenes uzsāktais darbs pie obligātās veselības apdrošināšanas sistēmas ieviešanas ir pārmaiņas, kas ļaus uzlabot valsts apmaksātās veselības aprūpes sistēmas darbību. Veselības ministres Ingrīdas Circenes padomnieces juridiskajos jautājumos Ineses Kalniņas raksta mērķis ir radīt izpratni par gaidāmajām pārmaiņām, lai izaicinājums kļūtu par pozitīvu ieguvumu mums visiem līdzīgi kā daudzviet Eiropā.  Lasīt visu

  • Sabiedrības veselības tēvs. Profesors ĢIRTS BRIĢIS

    Tā profesoru mēdz dēvēt ārstu aprindās. Un ne velti, jo 1992. gadā viņš kopā ar domubiedriem izveidoja Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības un epidemioloģijas katedru, ko vada līdz pat šai dienai. Epidemioloģijas pamatnostādnēs pie viņa skolojusies vesela ārstu paaudze. Lasīt visu

  • Ar skatu nākotnē

    Asociētais profesors KRISTAPS JAUDZEMS ir vadošais pētnieks Latvijas Organiskās sintēzes institūtā, kurš relatīvi īsā laika nogrieznī sasniedzis daudz. “Man patīk darīt to, kas mani interesē. Ja darāmais mani nesaista, esmu neproduktīvs.” Lasīt visu

  • Nav nekā, ko nevarētu pārdzīvot! SANDRA PŪCE, psihiatre

    Vasaras saulgriežos viņa būs savās mājās. Tēva mājās Tukuma pusē. Plašs pagalms, meža ieloks, lielais saimes galds. Vieta, kur būt ar savējiem. Būt kopā. “Tās ir tādas vienkāršas lietas, kas iedvesmo: daba, pastaiga, pirtiņa. Ģimene, draugu pleca sajūta,” saka psihiatre, psihoterapeite SANDRA PŪCE, slimnīcas Ģintermuiža virsārste, ārstniecības daļas vadītāja, kas ikdienā konsultē pacientus arī privātpraksē. Lasīt visu