Ko sola 2016.gads

Prognozēšana ir nepateicīgs darbs, it īpaši, ja jaunais gads šūpojas jaunas valdības veidošanas gaidās. Izskatās, ka 2016. gads solās būt nepopulāru lēmumu gads. Cieto riekstu gads.

  • Viens no nepopulārajiem lēmumiem būs veselības obligātā apdrošināšana. Mūsu veselības aprūpes budžets ir 800 miljoni eiro, no tiem 500 miljoni eiro tiek atvēlēti ārstniecībai — un tikpat daudz cilvēki piemaksā no kabatas. Kā izteicies Guntis Belēvičs, tad “būtu maldīgi domāt, ka divi vai trīs procenti no sociālajām iemaksām, kas veidotu nedaudz virs simt miljoniem eiro, aizstās to visu pārējo naudu, ko cilvēki līdz šim piemaksā no kabatas.” Tāpēc bez regulārām strādājošo iemaksām obligāto veselības apdrošināšanas sistēmu uzbūvēt nevarēs. Jautājums, vai pie mums tās organizēs līdzīgi kā Vācijā — pusi segs darba devējs, pusi pats darba ņēmējs? Vai radīs citu risinājumu? Par obligāto veselības apdrošināšanu runājam kopš Atmodas laikiem, taču visi drosminieki izstājušies/atstādināti no šīs cīņas (vistuvāk ieceres ieviešanai bija Ingrīda Circene).
  • Otrs nepopulārs lēmums — rezidentiem, kas mācīsies par valsts budžeta naudu, noteikts laiks būs jāatstrādā tur, kur viņus Veselības ministrija nosūtīs. Šai nedemokrātiskajai pieejai ir gan piekritēji, gan pretinieki, taču situācija velk līdzi sekas: daļa medicīnas studētgribētāju mācības sāks ar konkrētu mērķi — mācīties rezidentūrā ārpus Latvijas. Vai Latvija ir tik bagāta, lai maksātu par tiem, kas pēcāk veicinās citas valsts labklājību?
  • Trešais — kompensējot mediķu trūkumu, dažādu specialitāšu ārstiem (tiem, kas strādā privātās praksēs un klīnikās) vajadzēs nostrādāt noteiktu dežūru skaitu slimnīcās. Tāda ir iecere. Privāti praktizējoši, pieredzējuši ārsti nav gluži rezidenti, kurus var neuzklausīt, tāpēc grūti prognozēt — paliks vesels cietais rieksts vai zobi?
  • Ar 14,5 miljoniem “apzeltītā” e–veselība, kam šogad pilnībā jāsāk strādāt, ir vēl viens cietais rieksts. Ja to nepārkodīs, nodokļu maksātājiem būs jāatmaksā 11,3 miljoni eiro (līdzfinansējums no ERAF).

Izskatās, ka 2016. gads var iegriezties ar maķenīt represīviem pasākumiem. Reizēm tas ir veids, kā ātri sakārtot lietas, taču — vai labākā izvēle ilgtermiņā?

Uz augšu ↑
Chain

Saistītie raksti

  • E-veselība – ar mīnusiņiem un plusiņiem

    "E-veselība ir problēmjautājums jau no 2003. gada, beidzot tuneļa galā redzam gaismu," konferencē "Veselības aprūpes aktualitātes 2013" sacīja veselības ministre Ingrīda Circene. "Informācijas tehnoloģijas ārstniecības iestādēs tiek lietotas, bet sistēma ir ļoti sadrumstalota." IT speciālisti jokoja: e-veselības mīnusa zīme būtu jānomaina uz plusu, varbūt tad e-veselības ieviešana ritētu raitāk. Kādas ir galvenās problēmas un kādas - nākotnes tendences šajā jomā? Lasīt visu

  • E-veselību bremzē vecā domāšana

    “Esam viena no nedaudzajām valstīm Eiropā, kam nav ieviesta e-veselība,” atzīst DITA GABALIŅA, veselības ministres padomniece IT jautājumos. Un izsaka cerību, ka informācijas elektronisku apriti Latvijas medicīnā visnotaļ piedzīvosim 2016. gadā. Tas gan nenozīmē, ka medicīniskajā dokumentācijā pavisam iztiksim bez pierakstiem uz papīra. Piemēram, izdrukātas recepšu veidlapas būs ilgāku laiku – līdz visas aptiekas būs e-veselības tīklā. Tāpat D. Gabaliņa norāda, ka e-veselība visvairāk prasa vecās domāšanas maiņu – sistemātisku pieeju, kas nepieļauj, ka informācija pazudusi, aizmirsta pierakstīt, ievadīt. Un e-veselība nekādi nejauksies ārsta arodā, kas reizē ir zinātne un māksla. Lasīt visu

  • Obligātā veselības apdrošināšana – ieguvumi veselības aprūpes sistēmai

    Veselības Ministrija . | 2012. gada 24. maijs

    Katras pārmaiņas ir izaicinājums, pat ja tās ir pozitīvas. Veselības ministres Ingrīdas Circenes uzsāktais darbs pie obligātās veselības apdrošināšanas sistēmas ieviešanas ir pārmaiņas, kas ļaus uzlabot valsts apmaksātās veselības aprūpes sistēmas darbību. Veselības ministres Ingrīdas Circenes padomnieces juridiskajos jautājumos Ineses Kalniņas raksta mērķis ir radīt izpratni par gaidāmajām pārmaiņām, lai izaicinājums kļūtu par pozitīvu ieguvumu mums visiem līdzīgi kā daudzviet Eiropā.  Lasīt visu

  • Kā COVID–19 mainījis ikdienu? Latviešu ārste Francijā

    Doctus sazinājās ar vairākiem latviešu ārstiem, kas dzīvo un strādā ārpus Latvijas. Lūdzām dalīties pārdomās, kā SARS–CoV2 mainījis ārsta ikdienu un darbu. Kāds noskaņojums valda? Lūk ko pastāstīja Latviešu ārste no Francijas Lasīt visu

  • Emocijas aiz SARS maskas [pārpublicēts no DOCTUS arhīva]

    Ričika D. | 2020. gada 20. marts

    Pirms 17 gadiem SARS bija Āzijā un Kanādā, tagad COVID-19 ir tepat pie mums ­­− Eiropā un Latvijā. Apkārt esošais emociju spektrs ir ļoti tuvs tam, ko žurnāla lappusēs aprakstījām toreiz. Tāpēc nolēmām pārpublicēt 2003. gada DOCTUS rakstu (šie numuri nav digitalizēti portālā doctus.lv) par tā laika ārstu stāstiem no infekcijas epicentra. Daudz līdzību. Lasīt visu

  • Simulāciju medicīna. No Anniņas līdz virtuālajai realitātei

    Ir pagājuši sešdesmit gadi, kopš tika izgudrots pirmais manekens — Leardal slavenā Anniņa. Rotaļlietu ražotājs Asmund Leardel to radīja kopā ar diviem anesteziologiem Dr. Bjorn Lind un Dr. Peter Safar. Kardiopulmonālās reanimācijas prasmes uz manekena kopš tā izgudrošanas apguvuši vairāk nekā 500 miljoni mediķu, bet mulāžu un simulāciju attīstība piedzīvojusi milzu lēcienu. Kāda ir moderno simulāciju šodiena? Un ko var Latvija? Lasīt visu