Iespējams, ka jauna ibuprofēna forma sāpes mazina efektīvāk

Doctus . | 2016. gada 17. oktobris

Jaunā pētījumā ar pelēm un žurkām zinātnieki izpētījuši, ka ibuprofēna arginātu var lietot lielākās devās bez kardiovaskulāro blakņu riska paaugstināšanās, kas ir būtiska problēma šobrīd pieejamo bezrecepšu pretsāpju produktu lietošanas gadījumā.

Ibuprofēna argināta lietošanas gadījumā novērota ne tikai labāka panesība, bet arī novērots, ka tas ātrāk nonāk asinsritē nekā šobrīd esošās ibuprofēna formas, tādējādi sāpju mazināšanu panākot ātrāk.

Zinātnieki veica dažādus eksperimentus, izmantojot gan atsevišķas šūnas, gan laboratorijas dzīvniekus, kuriem vienlaikus novērots arī asinsspiediens. Pirmajā gadījumā izmantotas peļu šūnas barotnēs bez arginīna. Noskaidrots, ka arginīns šajā ibuprofēna formā šūnās darbojas tieši tāpat kā normālos apstākļos. Veikti pētījumi arī ar peļu un žurku asinsvadiem, kuriem likvidēts arginīns – šajā eksperimentā ibuprofēna argināts atjaunoja asinsvadu funkciju līdz normai, kāda tā bija pirms arginīna likvidēšanas. Tam sekoja eksperiments ar asinsspiediena mērīšanu žurkām, kurām bloķēts normālos apstākļos esošais arginīna efekts – tā rezultātā žurkām paaugstinājās asinsspiediens. Ibuprofēna arginīna lietošana šīm žurkām asinsspiedienu pazemināja līdz normālam līmenim.

No pētījuma secināms, ka ibuprofēna arginīns darbojas gluži kā arginīns normālos apstākļos, un nerada kardiovaskulārās blaknes tā, kā tās rada lielas šobrīd pieejamo bezrecepšu pretsāpju medikamentu devas. Šā ibuprofēna potenciāls lietošanai cilvēkos ir pievilcīgs, ne tikai kardiovaskulārā riska mazināšani, bet arī efektīvai sāpju mazināšanai.

AVOTS: N. S. Kirkby, A. Tesfai, B. Ahmetaj-Shala, H. H. Gashaw, W. Sampaio, G. Etelvino, N. M. Leao, R. A. Santos, J. A. Mitchell. Ibuprofen arginate retains eNOS substrate activity and reverses endothelial dysfunction: implications for the COX-2/ADMA axis. The FASEB Journal, 2016.

Uz augšu ↑
Chain

Saistītie raksti

  • Sāpju medicīna. Katastrofizēšana un kineziofobija

    Katastrofizēšana un kineziofobija ir maznovērtētas psiholoģiski psihoterapeitiskas problēmas pacientiem ar sāpēm. Pēc IASP* mūsdienīgiem sāpju multimodālās ārstēšanas ieskatiem, pacienti ar katastrofizēšanu un/vai kineziofobiju ir savlaicīgi identificējama riska grupa, kam potenciāli ilgstošās darbnespējas un invaliditātes dēļ jāpiedāvā psihologu vai psihoterapeitu palīdzība. Lasīt visu

  • Sāpju slimība. Sāpju veidi, pretsāpju medikamenti

    Kas ir sāpju slimība un vai tā atbilst vispārīgai slimību definīcijai? Oksfordas Universitātes medicīnisko terminu vārdnīcā teikts, ka slimība ir veselības traucējumi ar specifisku iemeslu un atpazīstamiem simptomiem. [6] Šiem kritērijiem atbilst tādas slimības kā cukura diabēts, tuberkuloze vai koronārā sirds slimība. Bet sāpes? Lasīt visu

  • Atziņas par hroniskām sāpēm

    Eiropas sāpju apvienība (Pain Alliance Europe) ziņo, ka apmēram 100 miljoni cilvēku Eiropā cieš hroniskas sāpes — tās izteikti negatīvi iespaido gan cilvēka emocionālo, gan funkcionālo un arī ekonomisko sfēru. Tās ir sāpes, kas ilgst vairāk nekā sešus mēnešus un ārstēšanai padodas grūtāk nekā akūtas sāpes, tāpēc ir grūti risināms uzdevums ikdienas ārsta praksē. Lasīt visu