Feroptoze – jauns virziens onkoloģisku slimību ārstēšanā

Doctus . | 2016. gada 16. novembris

Feroptoze ir nesen atklāta šūnu bojāejas forma. Minhenē zinātnieki identificējuši enzīmu, kam ir nozīmīga loma šūnu nāvi stimulējošā signāla radīšanā.

Jēdziens „feroptoze" pirmo reizi lietots 2012. gadā. Tas atvasināts no grieķu "ptosis" (kritiens) un latīņu „ferrum" (dzelzs). To lieto, lai aprakstītu regulētas nekrotiskas šūnu nāves formu, kurā centrālo lomu ieņem dzelzs.

Mehānisms izpētīts tikai daļēji. Šobrī zinātnieki papildinājuši zināšanas par feroptozi, pierādot, ka būtiska loma ir enzīmam ACSL4, kas iesaistīts taukskābju metabolismā. Lai sāktos šūnas bojāeja, tās membrānā jābūt noteiktam apjomam specifiski oksidētu lipīdu molekulu. ACSL4 ir nozīme šūnas lipīdu uzbūves veidošanā, tas veicina polinepiesātināto garo ķēžu taukskābju uzglabāšanu šūnu membrānās, tādā veidā nodrošinot šūnā pietiekamu vielas daudzumu, kas var ģenerēt letālos lipīdu signālus, kas notiek feroptozes procesā. Iepriekš uzskatīja, ka no dzelzs atkarīga lipīdu oksidācija notiek nejauši, tomēr šis atklājums liecina, ka ACSL4 ir centrāla loma oksidētu lipīdu signālu veidošanā, kas ir feroptozes pamatā.

Lai arī jēdzienu „šūnu nāve" kopumā vērtē kā negatīvu, ir pierādīts (īpaši onkoloģijas kontekstā), ka selektīva izmainītu šūnu destrukcija ir vitāli nepieciešama organisma veselībai.

Zinātnieki novērtēja ACSL4 lomu onkoloģijas kontekstā un atklāja, ka krūts vēža šūnu daļa, kas neproducē ACSL4 ir ļoti rezistentas pret feroptozi, bet tās, kas enzīmu producē, ir ļoti jutīgas pret feroptozes indukciju. Šis atklājums ir interesants ar to, ka pierāda, ka tieši ACSL4 klātbūtne nosaka to, vai šūnas spēj vai nespēj iet bojā feroptozes ceļā. Zinātnieki atklāja arī pirmo molekulāro mehānismu, kas ļauj regulēt ACSL4. Veicot eksperimentus ar tiazolidīndioniem (tos plaši lieto cukura diabēta gadījumā), zinātniekiem izdevās palēnināt feroptozes procesu.

Fibroblasts feroptozes brīdī

Ieskats ACSL4 enzīma darbībā parāda jaunus terapijas mērķus feroptozes inhibēšanā deģeneratīvu slimību gadījumā, vai feroptozes stimulēšanā specifisku onkoloģisku slimību gadījumā. Iespējams, ka šo mehānismu varēs izmantot gadījumos, kad audzēju šūnas nereaģē uz standarta ķīmijterapijas metodēm.

AVOTS: Sebastian Doll, et al. ACSL4 dictates ferroptosis sensitivity by shaping cellular lipid composition.Nature Chemical Biology, 2016.

Attēls no Helmholtz Zentrum München.

Uz augšu ↑
  • Aspirīns primārajā profilaksē: vajadzīgs individuāls izvērtējums

    Doctus . | 2020. gada 20. februāris

    Jaunākās primārās profilakses vadlīnijas iesaka lietot aspirīnu indivīdiem ar augstu primāro kardiovaskulāro notikumu risku, ja viņi ir vecumā no 40 līdz 70 gadiem, bet ne tiem, kuriem ir pāri 70 gadiem. Tomēr cilvēkiem pēc 70 gadu vecuma kardiovaskulāro notikumu risks ir daudz augstāks nekā pirms 70 gadu vecuma. Lasīt visu

  • 10 000 soļu dienā: nav maģiskā svara zaudēšanas formula

    Doctus . | 2020. gada 19. februāris

    Jau gadiem ilgi 10 000 soļu dienā tiek uzskatīts par zelta standartu tiem, kuri vēlas uzlabot savu veselību, jaunākie pētījumi rāda, ka atsevišķi ieguvumi ir arī no 7500 soļiem dienā. Tomēr zinātnieki norāda, ja vēlaties izvairīties no svara pieauguma, nevajag ņemt vērā tikai soļu skaitu.   Lasīt visu

  • Striju molekulārais un šūnu mehānisms

    Doctus . | 2020. gada 18. februāris

    Striae distensae jeb strijas ir ādas bojājumi, kas rodas hormonālu satricinājumu periodos, proti, pubertātes un grūtniecības laikā. Strijas parādās kā sarkanas vai purpursarkanas līnijas, kas lēnām pārvēršas bālās ādas līnijās, un tās novēro 90 % sieviešu, tomēr pētījumu par striju izcelsmi ir maz un nepieciešami jauni profilaktiski un koriģējoši ārstēšanas veidi. Lasīt visu