← Atpakaļ

Ilgstoša sēdus poza un stress. Vai ietekmē tikai biroju darbiniekus?

Tas, ka ilgstoša sēdēšana veselību ietekmē ne pārāk pozitīvi, sen vairs nav noslēpums. Šajā rakstā par to, kā tieši sēdēšana ietekmē fizisko veselību un kā stress (ko veicina sēdēšana!) ietekmē psihisko veselību.


IETEKME UZ BALSTA–KUSTĪBU APARĀTU

Pēdējos gadu desmitos turīgie iedzīvotāji kļūst arvien mazkustīgāki un sēdus pavada vismaz 70 % no nomoda laika. Ikdienas neiromuskulārās stimulācijas apjoms, kāds iespējams tikai tad, ja cilvēks stāv un veic vieglu fizisku aktivitāti, nepieciešams, lai uzturētu balsta—kustību aparāta vielmaiņas veselību. [1] Ilgstoša sēdēšana, īpaši neergonomiski iekārtotā darba vietā, var izraisīt ilgstošu statisku muskuļu kontrakciju, pastiprinātu spiedienu uz starpskriemeļu diskiem, saišu un muskuļu saspringumu, samazinātu audu elastību, izmainītus mugurkaula izliekumus, novājinātus paravertebrālos muskuļus, kas…

Raksta pilna versija nav pieejama

Atbilstoši Jūsu lietotāja līmenim raksta pilna versija nav pieejama. Ja vēlaties lasīt pilnu rakstu, aicinām reģistrēties vai abonēt Doctus.
  • Galvassāpju psihosomatiskie aspekti. Saistība ar posttraumatiska stresa sindromu

    Doctus 2019. gada marta numurā publicēts neiroloģes Dainas Jēgeres un fizioterapeites Montas Puides apskats par galvas un kakla sāpēm, kas attīstījušās īsākā vai ilgākā posmā pēc kakla traumas. Šomēnes turpinājums — psihoterapeita iesaiste sāpju gadījumā, kad tikai ar neirologu un fizioterapeitu būs par maz. Lasīt visu

  • Pēcdzemdību depresija?

      Lai arī bērna piedzimšana ir priekpilns notikums, reizē tā ir arī eksistenciāla krīze. Emocionāls krīzes stāvoklis ar dažādām emocionālām izmaiņām tāpēc, ka notikušas pārmaiņas sievietes dzīvē un ierastajās aktivitātēs. Tā ir jauna loma un atbildība un ar to saistīts nemiers. Nozīme ir arī fiziskajam nogurumam, miega trūkumam, straujajām hormonālajām pārmaiņām un izsīkumam pēc dzemdībām. Satraukuma un baiļu pārvarēšanu, kas dažām sievietēm saistīts ar dzemdībām un bērna ierašanos pasaulē, apgrūtina emocionāla un sociāla atbalsta trūkums. Tādos gadījumos sievietes var pieredzēt dažādus emocionālus traucējumus. Lasīt visu

  • Psihosomatiskā pieeja funkcionālu kuņģa–zarnu trakta traucējumu diagnostikā un ārstēšanā

    Funkcionāli kuņģa–zarnu trakta traucējumi ir vieni no visbiežākajiem veselības traucējumiem. Jaunākais to  diagnostiskas un ārstēšanas pamats – Romas III kritēriji – veidots, izmantojot biopsihosociālo jeb psihosomatisko pieeju, kas uzsver ne tikai somatisko, bet arī psihes un sociālo faktoru nozīmi šo traucējumu izcelsmē. Šis raksts veltīts Pasaules garīgās veselības dienai, ko atzīmē 10.oktobrī. Lasīt visu

Page

Lasītākie raksti