Izdrukā:
Asinsspiedienu pazeminoši medikamenti bloķē vēža izplatību
Pētnieki no Turku universitātes ir atklājuši jaunu veidu kā bloķēt vēža šūnu izplatību. Kalcija kanālu blokatori, ko izmanto asinsspiediena pazemināšanai, bloķē krūts un aizkuņģa dziedzera vēža šūnu izplatību.
Turku universitātē atklāts, ka kalcija kanāla blokatori var efektīvi apstādināt vēža šūnu izplatīšanos in vitro. Kalcija kanāla blokatorus izmanto, lai ārstētu hipertensiju, bet līdz šim nebija zināma to spēja kavēt vēža šūnu metastazēšanos.
Vēzis nonāvē miljoniem cilvēku, jo tas spēj izplatīties pa visu organismu un veidot metastāzes. Lielākais izaicinājums vēža ārstēšanā šobrīd ir atrast medikamentus, kas apstādinātu vēža šūnu tālāku izplatīšanos. Jaunu medikamentu izstrāde ir ļoti garš un dārgs process un daudzi daudzsološi medikamenti nav izturējuši klīniskos pētījumos, jo tie ir toksiski un tiem ir daudz blakusparādības. Šobrīd vairāk tiek strādāts pie jau esošu medikamentu pārbaudes un to spējas ietekmēt vēža attīstības gaitu.
Pētniekiem bija liels pārsteigums, kad izdevās atklāt, ka asinsspiedienu pazeminoši medikamenti var būt noderīgi arī krūts vēža un aizkuņģa dziedzera vēža ārstēšanā. Līdz šim nebija zināms, ka kalcija kanāla blokatorus var izmantot vēža ārstēšanā.
Vairākus gadus Turku universitātes zinātnieki centās noskaidrot, kā vēža šūnas izplatās organismā. Pētnieku komanda atklāja, ka vēža šūnas izdala proteīnu Miosīns – 10, kas nodrošina vēža šūnu kustīgumu.
Pētnieki atklāja, ka kalcija kanāla blokatori specifiski iedarbojas uz šo proteīnu, efektīvi bloķējot vēža šūnu kustīgumu. Šis atklājums varētu būt ļoti būtisks, lai efektīvi cīnītos pret vēža metastazēšanos. Tomēr šobrīd vēl ir priekšā ļoti liels darbs, lai noskaidrotu, vai šie medikamenti ir efektīvi pret vēža progresēšanu.
AVOTS: Guillaume Jacquemet, Habib Baghirov, Maria Georgiadou, Harri Sihto, Emilia Peuhu, Pierre Cettour-Janet, Tao He, Merja Perälä, Pauliina Kronqvist, Heikki Joensuu, Johanna Ivaska. L-type calcium channels regulate filopodia stability and cancer cell invasion downstream of integrin signalling. Nature Communications, 2016; 7: 13297
-
Eiropas Kardiologu biedrības paziņojums par AKE inhibitoru un angitensīna reseptoru blokatoru lietošanu hipertensijas pacientiem Covid-19 pandēmijas laikā
Balstoties uz sākotnējiem ziņojumiem no Ķīnas un sekojošiem pierādījumiem, ka arteriāla hipertensija var būt saistīta ar paaugstinātu mirstības risku hospitalizētiem pacientiem ar COVID-19, ir izvirzītas hipotēzes, kas liek domāt par angiotenzīnu konvertējošā enzīma (AKE) inhibitoru un angiotenzīna receptoru blokatoru (ARB) iespējamo nelabvēlīgo iedarbību. Lasīt visu
-
Hroniski koronārie sindromi. Jaunumi 2019. gada ESC vadlīnijās
Pagājušā gada vasaras beigās Eiropas Kardioloģijas biedrība (ESC) izdeva jaunas vadlīnijas koronāro sirds slimību diagnostikai un terapijai. Šajās vadlīnijās vairs netiek lietots termins “stabila koronāro artēriju slimība” (stable CAD), bet gan “hroniski koronārie sindromi” (chronic coronary syndromes, CCS). Lasīt visu
-
Hipertensijas pacients pirms operācijas. Kā sagatavot?
PVO dati liecina, ka ar arteriālu hipertensiju 2015. gadā slimoja apmēram 1,13 miljardi pasaules iedzīvotāju. Hipertensija konstatēta katram ceturtajam vīrietim un katrai piektajai sievietei. Lasīt visu
-
Regulāras fiziskās aktivitātes svarīgas imunitātei, arī izolācijas laikā
Būšana izolācijā bez piekļuves sporta zālēm un sporta klubiem, nedrīkstētu nozīmēt to, ka cilvēki pārstāj sportot, norāda pētnieki. Saglabāt regulāras fiziskās aktivitātes laikā, kad lielākā daļa pasaules ir izolācijā, ir ļoti svarīgi, jo tas palīdz uzturēt veselu imūnsistēmu. Lasīt visu
-
Pētījums palīdz identificēt medikamentus, kuru lietošana ir droša Covid-19 gadījumos
Nesen veiktā pētījumā atklāts, ka nav pierādījumu, kas norādītu uz to, ka nedrīkst lietot nesteroīdos pretiekaisuma līdzekļus, piemēram, ibuprofēnu, pacientiem ar Covid-19. Lasīt visu
-
Koronovīrusa izplatīšanās risks ar asarām ir zems
Lai gan pētnieki ir pārliecināti, ka koronavīruss izplatās caur gļotādām un pilienu veidā, kas izdalās klepojot vai šķaudot, nav skaidrs, vai vīruss izplatās arī ar citiem ķermeņa šķidrumiem, piemēram, asarām. Lasīt visu