Izdrukā:
Cik daudz drīkst pazemināt holesterīna līmeni?
Zema blīvuma holesterīna līmeņa samazināšana līdz jaundzimuša bērna līmenim, statistiski ticami samazina sirds un asinsvadu slimību risku, secināts pētījumā, kura rezultāti publicēti žurnālā Circulation.
Iepriekš veiktos pētījumos ir noskaidrots, ka holesterīna līmeņa samazināšana ir saistīta ar zemāku sirds infarkta risku, tomēr iepriekš veiktie pētījumi neatbildēja uz jautājumi, vai no ļoti zema holesterīna līmeņa arī ir ieguvumi.
Pētījumā tika analizēta informācija par vairāk nekā 5000 cilvēkiem, kuri piedalījās holesterīnu samazinošos pētījumos. Šo pētījumu mērķis bija novērtēt jaunu holesterīnu samazinošu terapiju. Pētnieki vēlējās noskaidrot, vai zema blīvuma holesterīna samazināšana līdz zemākajam iespējamajam līmenim ir droša un vai tam ir ietekme uz sirds un asinsvadu sistēmas slimībām.
Pētnieki atklāja, ka zema blīvuma holesterīna samazināšana līdz zemākajam iespējamajam līmenim – līdzvērtīgam kāds tas ir bērnam piedzimstot – samazina infarkta, insulta vai fatālu sirds slimību risku par vienu trešdaļu.
Rekomendācijās ir minēts, ka zema blīvuma holesterīnam ir jābūt zem 100 mg/dL, tomēr šis līmenis ir atkarīgs no personas individuālā sirds un asinsvadu slimību riska.
Pētnieki analizēja datus no 10 pētījumiem par vairāk nekā 5000 pacientiem. Lielākajai daļai pacientu bija sirds un asinsvadu slimības, un lielai daļai bija artēriju apkaļķošanās vai liels risks, ka artērijas apkaļķosies. Visiem pacientiem iepriekš bija diagnosticēts augsts holesterīna līmenis, un lielai daļai pētījuma dalībnieku bija liekais svars. Vidējais vecums bija 60 gadi. Vidējais zema blīvuma holesterīns bija 125 mg/ dL un visiem pētījuma dalībniekiem bija paaugstināts sirds slimību un insulta risks.
Lielākā daļa pacientu lietoja holesterīnu pazeminošu statīnu terapiju, bet vairāk nekā puse lietoja arī papildus jaunu medikamentu – alirokumabu, katras divas nedēļas (neliela injekcija, kas palīdz vēl vairāk samazināt holesterīna līmeni). Šī papildus terapija ir nepieciešama, ja neizdodas samazināt holesterīna līmeni, lietojot statīnus.
Kombinētais efekts no jaunā medikamenta un statīniem, ļāva pacientiem sasniegt ļoti zemu holesterīna līmeni: zem 50 mg/dL. Šāds līmenis ir salīdzināms ar jaundzimušā holesterīna līmeni. Šādu līmeni var sasniegt tikai ar medikamentiem, ar uztura maiņu un fiziskām aktivitātēm tāds nav sasniedzams. Pētnieki atklāja, ka holesterīna līmeņa samazināšana mazina infarkta, insulta, stenokardijas un nāves no sirds slimībām risku. Zema blīvuma holesterīna samazināšanās par 39 mg/ dL risku samazina par 24%.
Pētnieki norāda, ka pētījums ne tikai apstiprina, ka zema blīvuma holesterīns veicina sirds problēmu attīstību, bet arī iesaka zema blīvuma holesterīnu samazināt līdz minimumam.
AVOTS: Kausik K. Ray, Henry N. Ginsberg, Michael H. Davidson, Robert Pordy, Laurence Bessac, Pascal Minini, Robert H. Eckel, Christopher P. Cannon. Reductions in Atherogenic Lipids and Major Cardiovascular EventsClinical Perspective. Circulation, 2016; 134 (24): 1931
Saistītie raksti
-
Statīni ikdienas klīniskajā praksē – riski un ieguvumi
Statīnus plaši lieto ikdienas ārsta praksē, tie atzīti par efektīviem, lai profilaktiski pasargātu pacientus no aterosklerotiskām vaskulārām saslimšanām, primāri samazinot zema blīvuma holesterīna koncentrāciju plazmā. Turklāt statīni ir labi panesami, tiem ir lielisks drošības profils, blakusparādības ir reti un tikai dažiem pacientiem. Tomēr zinātniskajā literatūrā nebeidz virmot diskusijas par to, vai tiešām statīni ir tik nekaitīgi un droši lietojami klīniskajā praksē, tāpēc apkopojam kardioloģes, endokrinoloģes un ģimenes ārstes viedokli. Lasīt visu
-
Statīni – pārdomas, sagaidot to lietošanas 40. jubileju
2011. gadā atzīmējama viena no ļoti nozīmīgām medicīnas jubilejām – kopš statīnu dzimšanas apritēs 40 gadu. Par holesterīna līmeņa koriģēšanu tiek runāts un rakstīts tik bieži, ka, šķiet, ir grūti pārsteigt ar jaunumiem šajā medicīnas nozarē. Bet tik un tā vai ik dienu parādās aizvien jaunas ziņas par šo unikālo preparātu jaunatklātajām vai apstiprinātajām īpašībām. Lasīt visu
-
Celiakija saistīta ar paaugstinātu osteoporotisku lūzumu risku
Celiakija ir saistīta ar paaugstinātu lūzumu risku, bet tai nav tiešas ietekmes uz FRAX aprēķinu. Ja celiakija tiek atzīta par sekundāru osteoporozes riska faktoru, tad to iekļauj FRAX novērtējumā. Lasīt visu
-
Latvijā puse iedzīvotāju lieto uztura bagātinātājus
Latvijā uztura bagātinātājus kopumā lieto 53% iedzīvotāju (14% ikdienā, 30% — dažkārt, 9% — reizi sezonā kā ārstniecisko ciklu) — liecina jaunākais Veselības monitorings, ko veikusi Benu aptieka sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS. Lasīt visu
-
Plāksteris ar mikroadatām varētu mērīt glikozes līmeni
Mūsdienās ir pieejami daudz un dažādi plāksteri, gan kontraceptīvie, gan nikotīnu saturošie, gan pretsāpju. Tokijas universitātes zinātnieki ir izstrādājuši plāksteri, kurā ir iestrādātas mikroadatas un kas mēra glikozes līmeni asinīs. Šis plāksteris nerada sāpes un diskomfortu, adatas ir nesāpīgas un bioloģiski sadalās. Lasīt visu