Dzelzs daudzums organismā un 2.tipa cukura diabēts

Doctus . | 2016. gada 6. decembris

Pat nedaudz paaugstināts dzelzs līmenis asinīs ir saistīts ar paaugstinātu 2.tipa cukura diabēta attīstības risku, secināts Somijā veiktā pētījumā. 

Līdz šim bija zināms, ka paaugstināta dzelzs uzkrāšanās asinīs ir saistīta ar paaugstinātu 2.tipa cukura diabēta risku pacientiem ar iedzimtu hemohromatozi, bet šī pētījuma rezultāti pierāda, ka pārmērīgs dzelzs daudzums paaugstina 2.tipa cukura diabēta risku arī vispārējā populācija. 

Tika novērotas dzimumu atšķirības 2.tipa cukura diabēta attīstības riskā un tā izplatībā.  Vīriešiem ir par 61% augstāka izplatība un par 46% augstāks 2.tipa cukura diabēta attīstības risks, salīdzinot ar sievietēm. Salīdzināmās vecuma grupās, atklāja, ka vīriešiem dzelzs akumulējas vairāk nekā sievietēm un dzelzs izskaidrot attiecīgi 2/5 un 1/4 dzimumu atšķirības 2.tipa cukura diabēta izplatībā un saslimstībā.

Īpaši paaugstināts 2.tipa cukura diabēta risks tika novērots, ja seruma ferritīna (sF) koncentrācija vīriešiem bija augstāka par 185 µg/l. Tomēr, ja tika novērots dzelzs deficīts, tas nepasargāja no 2.tipa cukura diabēta attīstības. Tika novērota U veida saistība starp dzelzs uzkrājumu un 2.tipa cukura diabēta attīstību, viszemākais risks ir, ja dzelzs ir mērenā līmenī (30 - 200 µg/l). Saistība starp dzelzs līmeni un izmainītu glikozes metabolismu bija ciešāka starp pacientiem ar pre diabētu. 

Izmainīts glikozes metabolisms un 2.tipa cukura diabēts ir pieaugoša problēma visā pasaulē, tiek prognozēts, ka cukura diabēta izplatība 2040.gadā sasniegs 642 miljonus. Liels izaicinājums ir samazinātā dzīves kvalitāte un paaugstinātā mirstība 2.tipa cukura diabēta dēļ. 

Pētnieki rezumē, ka vidēji paaugstināts dzelzs līmenis ir nozīmīgs glikozes metabolismu ietekmējošs riska faktors, kas paaugstina saslimstību un izplatību ar 2.tipa cukura diabēta . 

 

AVOTS: A. Aregbesola, S. Voutilainen, J. K. Virtanen, J. Mursu, T.-P. Tuomainen. Gender difference in type 2 diabetes and the role of body iron stores. Annals of Clinical Biochemistry: An international journal of biochemistry and laboratory medicine, 2016.

 

Uz augšu ↑
Chain

Saistītie raksti

  • Cukura diabēts, kardiovaskulārais risks un hipoglikēmija

    Cukura diabēts (CD) un īpaši 2. tipa CD neapšaubāmi ir viens no svarīgākajiem 21. gadsimta veselības aprūpes uzdevumiem. IDF novērtējums liecina, ka pašreiz 8,6% Eiropas iedzīvotāju vecumā no 20 līdz 79 gadiem slimo ar cukura diabētu, t.i., 55,4 miljoni. Jārēķinās ar vēl lielāku diabēta sastopamības pieaugumu, 85-95% gadījumu tas būs 2. tipa CD. To, ka pieaug saslimstība ar 2. tipa CD, nosaka novecošanās, izmaiņas ieradumos, īpaši uzturā, kustību apjoma mazināšanās. Lasīt visu

  • Pārskats par dzelzs vielu maiņu pacientiem ar hemohromatozi

    Terminu “dzelzs pārslodze” (angļu val. overload) lieto gadījumos, kad dzelzs rezerves organismā palielinās ar vai bez orgānu disfunkcijas. [1] Terminu “hemohromatoze” (HH) attiecina uz grupu ģenētiski noteiktu slimību, kas predisponē dzelzs pārslodzei, potenciāli radot aknu fibrozi un orgānu disfunkciju. Rakstā izmantota klasifikācija pēc pēdējo gadu publikācijām, tāda ir arī European Association for the Study of the Liver vadlīnijās. Lasīt visu

  • Aspirīns primārajā profilaksē: vajadzīgs individuāls izvērtējums

    Doctus . | 2020. gada 20. februāris

    Jaunākās primārās profilakses vadlīnijas iesaka lietot aspirīnu indivīdiem ar augstu primāro kardiovaskulāro notikumu risku, ja viņi ir vecumā no 40 līdz 70 gadiem, bet ne tiem, kuriem ir pāri 70 gadiem. Tomēr cilvēkiem pēc 70 gadu vecuma kardiovaskulāro notikumu risks ir daudz augstāks nekā pirms 70 gadu vecuma. Lasīt visu

  • 10 000 soļu dienā: nav maģiskā svara zaudēšanas formula

    Doctus . | 2020. gada 19. februāris

    Jau gadiem ilgi 10 000 soļu dienā tiek uzskatīts par zelta standartu tiem, kuri vēlas uzlabot savu veselību, jaunākie pētījumi rāda, ka atsevišķi ieguvumi ir arī no 7500 soļiem dienā. Tomēr zinātnieki norāda, ja vēlaties izvairīties no svara pieauguma, nevajag ņemt vērā tikai soļu skaitu.   Lasīt visu

  • Striju molekulārais un šūnu mehānisms

    Doctus . | 2020. gada 18. februāris

    Striae distensae jeb strijas ir ādas bojājumi, kas rodas hormonālu satricinājumu periodos, proti, pubertātes un grūtniecības laikā. Strijas parādās kā sarkanas vai purpursarkanas līnijas, kas lēnām pārvēršas bālās ādas līnijās, un tās novēro 90 % sieviešu, tomēr pētījumu par striju izcelsmi ir maz un nepieciešami jauni profilaktiski un koriģējoši ārstēšanas veidi. Lasīt visu