Iznākusi pirmā grāmata par politraumu aprūpi latviešu valodā

Ik gadu Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionārā „Gaiļezers” nonāk vidēji 600 pacientu ar smagu politraumu – divu vai vairāku ķermeņa daļu ievainojumu, kas apdraud dzīvību un prasa pieredzējušu mediķu komandas vienlaikus ātru un pārdomātu rīcību. 

Šādos gadījumos to, vai pacienta dzīvību izdosies glābt, var izšķirt dažas minūtes. Klajā nākusi pirmā grāmata latviešu valodā par medicīniskās palīdzības sniegšanu pacientiem ar politraumu – „Politraumas aprūpe daudzprofilu stacionārā. Starptautisku vadlīniju apskats” Austrumu slimnīcas Vispārējās un neatliekamās ķirurģijas klīnikas vadītāja, profesora Guntara Pupeļa redakcijā. Grāmatas vāks

„Politraumu aprūpe ir ļoti sarežģīta medicīnas joma, kur izšķirošā nozīme ir laika faktoram. Ārstam bieži ir ļoti maz laika, lai atpazītu dzīvību apdraudošu traumu un sniegtu vienīgo pareizo, dzīvību glābjošo palīdzību,” stāsta ķirurgs Guntars Pupelis. „Politrauma vienmēr ir saistīta ar īpašu spriedzi, ko izjūt gan cietušais, gan ārsti. Kad ieved pacientu ar smagu politraumu, tas ikreiz ir īpašs pārbaudījums pat vispieredzējušākajiem ārstiem, jo prasa ļoti lielu koncentrēšanos uz darbu un labu darba organizāciju. Tāpēc pasaulē ir izveidotas vadlīnijas jeb rekomendācijas, kas paredz, kā šādos brīžos ir jārīkojas.”

Biežākie politraumas iemesli ir ceļu satiksmes negadījumi (aptuveni 65%), kritieni no augstuma (21%), kritieni pa trepēm (7%), kā arī kritieni, braucot ar divriteni, kautiņi, smaguma uzkrišana un saduršana, liecina Austrumu slimnīcas apkopotā informācija. Slimnīcā ir sniegta palīdzība arī bruņoto spēku karavīriem, kuri guvuši politraumu mācību laikā, un ārsti ir gatavi to sniegt arī reālu militāru konfliktu gadījumā.

Pašlaik Austrumu slimnīca ir vienīgā iestāde Latvijā, kur 24 stundas diennaktī septiņas dienas nedēļā pieejami visi speciālisti, kuri var būt nepieciešami pacienta ar politraumu glābšanai un aprūpei. Politraumas gadījumā vienmēr tiek iesaistīta multidisciplināra ārstu komanda, kuras kodolu veido pieredzējis ķirurgs, anesteziologs, reanimatologs un traumatologs ortopēds. Atkarībā no traumu lokalizācijas un smaguma pakāpes tiek piesaistīti arī citi speciālisti, piemēram, intensīvās terapijas speciālists, neiroķirurgs, mikroķirurgs, torakālais ķirurgs, radiologs vai ginekologs. 

Tā kā citās slimnīcās, jo īpaši ārpus Rīgas, trūkst nepieciešamo speciālistu, pacienti ar smagu politraumu parasti tiek vesti tieši uz Austrumu slimnīcas stacionāru „Gaiļezers”.  Izņēmums ir vien gadījumi, kad cietušais atrodas tālu no Rīgas un ir tik kritiskā stāvoklī, ka ceļu gluži vienkārši neizturētu. Tad pacients vispirms tiek nogādāts tuvākajā slimnīcā, lai nostabilizētu dzīvībai svarīgās funkcijas, un tikai pēc tam transportēts uz Austrumu slimnīcu. 

Grāmatu „Politraumas aprūpe daudzprofilu stacionārā. Starptautisku vadlīniju apskats” veidojusi politraumu aprūpē iesaistīto Austrumu slimnīcas ārstu darba grupa, apkopojot gadu gaitā uzkrāto pieredzi. Grāmata tapusi gandrīz divus gadus, kuru gaitā autoru kolektīvs iepazinies ar milzīgu informācijas apjomu, ielūkojoties dažādās valstīs izdotajā literatūrā par politraumu aprūpi, atsijājot noderīgāko un mūsu valstī adaptējamo. Grāmatā publicēti algoritmi, shēmas, kā arī diagnostisko izmeklējumu attēli un fotogrāfijas, kas atspoguļo Austrumu slimnīcā gūto pieredzi.

„Politraumas gadījumā vispirms ir svarīgi novērtēt, cik smaga tā ir un cik ļoti apdraud cietušā dzīvību. Ir noteikti kritēriji un skalas, kas palīdz to izdarīt. Nav jau tā, ka paskaties uz pacientu un uzreiz viss ir skaidrs, bet nopietnus izmeklējumus ne vienmēr ir laiks veikt. Piemēram, datortomogrāfija ir ļoti informatīvs izmeklējums, taču prasa laiku. Ja pacientu, kam ir asiņošana un zems asinsspiediens, aizvedīs uz šo izmeklējumu, viņš tā laikā var vienkārši nomirt,” stāsta Pupelis.

Daudz ko pasaka priekšā veids, kā trauma gūta. Pēc tā var aptuveni prognozēt, kādi būs bojājumi, pirms vēl neatliekamās medicīniskās palīdzības brigāde cietušo ir atvedusi. Tas ļauj politraumas komandai sagatavoties.

Viens no galvenajiem principiem politraumu aprūpē ir aizgūts no kara flotes. „Ja kuģis ir sašauts, jāveic tūlītēja darbība, lai novērstu tā nogrimšanu. Sūcei pieliek priekšā to, kas ir pa rokai, un nodrošina nokļūšanu krastā, kur kuģi ir iespējams kārtīgi salabot. Tāpat ir politraumu aprūpē.  Ja redzams, ka cietušajam dzīvības resurss ir kritiski zems, vispirms pacientam ir jāaptur asiņošana, jāatjauno sirdsdarbība, elpošana un cirkulācija. Tikai, kad tas viss ir daudz maz nostabilizējies, var veikt pilna apjoma operāciju. Tā saukto nepabeigto operāciju princips ļauj turpināt operāciju pēc noteikta laika perioda, kas ievērojami uzlabo izdzīvošanas prognozi,” stāsta Pupelis.

Grāmatā atspoguļotas ne vien politraumas pacientu izmeklēšanas un ārstēšanas metodes, bet arī transportēšanas veidi un politraumu aprūpes organizācija. Tā paredzēta gan medicīnas studentiem, gan jau praktizējošiem ķirurgiem un citiem speciālistiem zināšanu papildināšanai. Grāmata noderēs arī medicīnas māsām, kurām jāstrādā ar pacientiem, kuri guvuši politraumas.

Grāmata varētu kalpot par pamatu padziļinātiem kursiem politraumu aprūpē, jo pašlaik šai sarežģītajai medicīnas jomai universitātē tiek veltītas vien dažas lekcijas. Jaunie ķirurgi un citi speciālisti zināšanas politraumu aprūpē galvenokārt iegūst, jau strādājot slimnīcā. Jo vairāk ķirurgs mācās un operē, jo labāki ir rezultāti, piebilst pieredzējušais ķirurgs.

Uz augšu ↑
Chain

Saistītie raksti