Kardiovaskulārais risks atšķiras sievietēm un vīriešiem

Doctus . | 2016. gada 8. februāris

Kardiovaskulāro riska faktoru biežums un izteiktība, kā arī atbilde uz ārstēšanu atšķiras vīriešiem un sievietēm.

Veikts pētījums, kurā analizēti vairāki kardiovaskulārie riska faktori (iekaisuma un hemostāzes marķieri, endotēlija disfunkcija, homocisteīns, lipīdu disbalanss, mikroalbuminūrija/proteinūrija, periodontīts, iekaisīgās zarnu slimības, obstruktīvā miega apnoja, metaboliskais sindroms un ne-alkohola taukainā aknu slimība) dzimumatškirību kontekstā.

Noskaidrots, ka sievietēm ir lielāks risks šādiem faktoriem:

  • Paaugstināts C reaktīvais proteīns,
  • Palielināts adiponektīna līmenis,
  • Metaboliskais sindroms,
  • Ne-alkohola steatohepatīts.

Savukārt vīriešiem:

  • Augstāks TNF-alfa līmenis,
  • Augstāks homocisteīna, urīnskābes līmenis asinīs,
  • Obstruktīvās miega apnojas sindroms,
  • Ne-alkohola taukainā aknu slimība,
  • Nieru mazspējas progresēšana.

Vīriešiem ir zemāks ZBLH līmenis nekā sievietēm. Sievietēm postmenopauzē augstāks holesterīna līmenis asinīs nekā sievietēm pirms menopauzes.

Sievietēm hormonālā aizstājējterapija ietekmē vaskulāros riska faktorus – sievietēm pēc menopauzes ir lielāks kardiovaskulāro notikumu attīstības risks. Daži autori uzskata, ka estrogēnam piemīt kardioprotektīvs efekts, tāpēc agrīnai hormonālai aizstājējterapijai ir liela nozīme arī kardiovaskulārai veselībai.

Dzimumatšķirības jāņem vērā, nosakot pacientu kardiovaskulāro risku.

AVOTS: N. Katsiki, D. Mikhailidis. Emerging Vascular Risk Factors in Women: Any Differences from Men? Current Medicinal Chemistry, 2015; 22 (31): 3565.

Uz augšu ↑
Chain

Saistītie raksti

  • Kardiovaskulārā riska novērtējums reimatoīdā artrīta pacientiem

    Reimatoīdais artrīts (RA) ir hroniska sistēmiska iekaisīga slimība, kas saistīta ar palielinātu mirstību kardiovaskulāru notikumu dēļ. [1; 2] SMR (standartizētais mirstības koeficients) divkārt palielināts ir pacientiem ar RA. Kopumā reimatoīdais artrīts kardiovaskulārās mirstības risku palielina par 50%. [3] Šo risku saista ar išēmiskās sirds slimības un cerebrovaskulāro notikumu (CVN) izraisītu mirstību reimatoīdā artrīta pacientiem. Lasīt visu

  • Aspirīns primārajā profilaksē: vajadzīgs individuāls izvērtējums

    Doctus . | 2020. gada 20. februāris

    Jaunākās primārās profilakses vadlīnijas iesaka lietot aspirīnu indivīdiem ar augstu primāro kardiovaskulāro notikumu risku, ja viņi ir vecumā no 40 līdz 70 gadiem, bet ne tiem, kuriem ir pāri 70 gadiem. Tomēr cilvēkiem pēc 70 gadu vecuma kardiovaskulāro notikumu risks ir daudz augstāks nekā pirms 70 gadu vecuma. Lasīt visu

  • 10 000 soļu dienā: nav maģiskā svara zaudēšanas formula

    Doctus . | 2020. gada 19. februāris

    Jau gadiem ilgi 10 000 soļu dienā tiek uzskatīts par zelta standartu tiem, kuri vēlas uzlabot savu veselību, jaunākie pētījumi rāda, ka atsevišķi ieguvumi ir arī no 7500 soļiem dienā. Tomēr zinātnieki norāda, ja vēlaties izvairīties no svara pieauguma, nevajag ņemt vērā tikai soļu skaitu.   Lasīt visu

  • Striju molekulārais un šūnu mehānisms

    Doctus . | 2020. gada 18. februāris

    Striae distensae jeb strijas ir ādas bojājumi, kas rodas hormonālu satricinājumu periodos, proti, pubertātes un grūtniecības laikā. Strijas parādās kā sarkanas vai purpursarkanas līnijas, kas lēnām pārvēršas bālās ādas līnijās, un tās novēro 90 % sieviešu, tomēr pētījumu par striju izcelsmi ir maz un nepieciešami jauni profilaktiski un koriģējoši ārstēšanas veidi. Lasīt visu