Stress un nekārtība veicina neveselīgu uzkodu ēšanu

Doctus . | 2016. gada 5. februāris

Nekārtīga vide rada stresu, kas var būt pamatā tam, ka vairāk našķojamies – pētījumā izskaitļots, ka pat divreiz vairāk!

Cornell Food and Brand Lab (Ņujorka, ASV) veikts pētījums, kurā pierādīts, ka nekārtīgas virtuves ir kalorijām bagātas virtuves. Kad satrauktām sievietēm lūdza uzgaidīt kādu nevīžīgā virtuvē ar uz galda noliktām avīzēm, netīriem traukiem izlietnē un zvanošu telefonu, tās apēda divtik vairāk cepumu nekā sievietes tajā pašā virtuvē, kad tā tika sakopta un nebija trokšņa. Kopumā nevīžīgā virtuvē sievietes apēda par 65 kalorijām vairāk 10 minūšu laikā.

Haotiska vide un sajūta, ka nekontrolē situāciju nenāk par labu diētām. Šķiet, tas liek domāt: "Viss pārējais ir nekontrolējams, kāpēc lai es arī nebūtu?", stāsta pētījuma vadošais autors.

Pētījumā piedalījās 101 sievietes – daļa pavadīja gaidīšanas laiku nevīžīgā virtuvē, daļā – sakoptā. Abās situācijās uz galda atradās bļoda ar cepumiem, krekeriem un burkāniem. Pirms došanās telpā, daļai sieviešu lūdza atcerēties situācijas, kuras tās nespēja kontrolēt un daļai – situācijas, kuras spēja. Sievietes, kuras pēcāk atradās nevīžīgajā telpā, apēda vidēji par 100 kalorijām mazāk.

"Lai arī situācijas kontroles sajūtu iespējams panākt, piemēram, meditējot, daudz vienkāršāk būtu uzturēt virtuves tīras un sakoptas" – tā pētījuma autors.

AVOTS: L. R. Vartanian, K. M. Kernan, B. Wansink. Clutter, Chaos, and Overconsumption: The Role of Mind-Set in Stressful and Chaotic Food Environments. Environment and Behavior, 2016.

Uz augšu ↑
Chain

Saistītie raksti

  • Ēšanas traucējumu psiholoģiskie aspekti

    Šobrīd lielākā daļa pasaules kultūru ir apsēsta ar svara zaudēšanu. Sieviešu žurnālos tiek izcelti raksti par svara kontroles iespējām, diētas ieteikumiem vai to, kā padarīt stingrākas konkrētas muskuļu grupas. Mūsu kultūras apsēstība samazināt svaru ietekmē pusaudžus. Saskaņā ar 2007. gadā ASV “Jaunatnes uzvedības riska faktoru” (Youth Risk Behavior Survey) aptauju 35% pusauga meiteņu uzskata, ka viņām ir liekais svars, bet 60% ir mēģinājušas zaudēt svaru. 8% meiteņu atzīmēja, ka 30 dienu laikā pirms aptaujas ir mēģinājušas vemšanu vai caurejas līdzekļus, lai efektīvāk kontrolētu svaru. Lasīt visu

  • Iekaisīgu zarnu slimību ārpuszarnu izpausmes. II daļa*

    Lai gan iekaisīgu zarnu slimību (IZS) izplatības rādītājs Latvijā ir zems, pacientu skaits pakāpeniski pieaug. Paula Stradiņa KUS statistikas dati rāda stacionēto Krona slimības (KS) pacientu skaita pieaugumu 18—44 gadu vecumā, čūlainā kolīta (ČK) gadījumā pēc 60 gadu vecuma. Šajā Doctus numurā par IZS izpausmēm ārpus zarnām balsta—kustību aparātā, ādā, sirdī, acīs, uroģenitālajā sistēmā, CNS. Lasīt visu

  • Iekaisīgu zarnu slimību ārpuszarnu izpausmes. I daļa

    Iekaisīgu zarnu slimību (IZS) pacientu skaits ar katru gadu pieaug. Tas saistīts ar vides faktoriem, ar organisma mikrobioma pārbūvi un ar ģenētisko predispozīciju. IZS pamatā patoloģiskais process skar zarnu traktu, tomēr ļoti bieži izmaiņas rodas arī ārpus tā. Rakstu sērijā apskatām iespējamās un biežākās iekaisīgu zarnu slimību izpausmes ārpus zarnām. Lasīt visu

  • Vai beidzot piedzims īstie hepatoprotektori?

    Ne vienmēr ārstam ienāk prātā, ka populārais vārds “hepatoprotektors” nav viennozīmīgs — šim vārdam ir divi krasi atšķirīgi skaidrojumi, divas atšķirīgas nozīmes. Visbiežāk to uztver kā vielu, kas spēj stiprināt hepatocītus, spēj padarīt tos “veselīgus un izturīgus”, ļauj hepatocītiem palikt nebojātiem arī tad, ja aknas pakļautas dažādu kaitīgu faktoru ietekmei: tās bojā, piemēram, alkohols, hepatotoksiskas sadzīves ķīmiskās vielas, hepatotoksiski medikamenti. Lasīt visu