Stress un nekārtība veicina neveselīgu uzkodu ēšanu

Doctus . | 2016. gada 5. februāris

Nekārtīga vide rada stresu, kas var būt pamatā tam, ka vairāk našķojamies – pētījumā izskaitļots, ka pat divreiz vairāk!

Cornell Food and Brand Lab (Ņujorka, ASV) veikts pētījums, kurā pierādīts, ka nekārtīgas virtuves ir kalorijām bagātas virtuves. Kad satrauktām sievietēm lūdza uzgaidīt kādu nevīžīgā virtuvē ar uz galda noliktām avīzēm, netīriem traukiem izlietnē un zvanošu telefonu, tās apēda divtik vairāk cepumu nekā sievietes tajā pašā virtuvē, kad tā tika sakopta un nebija trokšņa. Kopumā nevīžīgā virtuvē sievietes apēda par 65 kalorijām vairāk 10 minūšu laikā.

Haotiska vide un sajūta, ka nekontrolē situāciju nenāk par labu diētām. Šķiet, tas liek domāt: "Viss pārējais ir nekontrolējams, kāpēc lai es arī nebūtu?", stāsta pētījuma vadošais autors.

Pētījumā piedalījās 101 sievietes – daļa pavadīja gaidīšanas laiku nevīžīgā virtuvē, daļā – sakoptā. Abās situācijās uz galda atradās bļoda ar cepumiem, krekeriem un burkāniem. Pirms došanās telpā, daļai sieviešu lūdza atcerēties situācijas, kuras tās nespēja kontrolēt un daļai – situācijas, kuras spēja. Sievietes, kuras pēcāk atradās nevīžīgajā telpā, apēda vidēji par 100 kalorijām mazāk.

"Lai arī situācijas kontroles sajūtu iespējams panākt, piemēram, meditējot, daudz vienkāršāk būtu uzturēt virtuves tīras un sakoptas" – tā pētījuma autors.

AVOTS: L. R. Vartanian, K. M. Kernan, B. Wansink. Clutter, Chaos, and Overconsumption: The Role of Mind-Set in Stressful and Chaotic Food Environments. Environment and Behavior, 2016.

Uz augšu ↑
Chain

Saistītie raksti

  • Ēšanas traucējumu psiholoģiskie aspekti

    Šobrīd lielākā daļa pasaules kultūru ir apsēsta ar svara zaudēšanu. Sieviešu žurnālos tiek izcelti raksti par svara kontroles iespējām, diētas ieteikumiem vai to, kā padarīt stingrākas konkrētas muskuļu grupas. Mūsu kultūras apsēstība samazināt svaru ietekmē pusaudžus. Saskaņā ar 2007. gadā ASV “Jaunatnes uzvedības riska faktoru” (Youth Risk Behavior Survey) aptauju 35% pusauga meiteņu uzskata, ka viņām ir liekais svars, bet 60% ir mēģinājušas zaudēt svaru. 8% meiteņu atzīmēja, ka 30 dienu laikā pirms aptaujas ir mēģinājušas vemšanu vai caurejas līdzekļus, lai efektīvāk kontrolētu svaru. Lasīt visu

  • Vai beidzot piedzims īstie hepatoprotektori?

    Ne vienmēr ārstam ienāk prātā, ka populārais vārds “hepatoprotektors” nav viennozīmīgs — šim vārdam ir divi krasi atšķirīgi skaidrojumi, divas atšķirīgas nozīmes. Visbiežāk to uztver kā vielu, kas spēj stiprināt hepatocītus, spēj padarīt tos “veselīgus un izturīgus”, ļauj hepatocītiem palikt nebojātiem arī tad, ja aknas pakļautas dažādu kaitīgu faktoru ietekmei: tās bojā, piemēram, alkohols, hepatotoksiskas sadzīves ķīmiskās vielas, hepatotoksiski medikamenti. Lasīt visu

  • Funkcionāli gremošanas traucējumi. Dzīvesveids, farmakoterapija, psihoterapija

    Funkcionāli kuņģa—zarnu trakta traucējumi (FKZTT) ir hroniski periodiski traucējumi gremošanas sistēmā, kuriem nav raksturīgas strukturālas vai bioķīmiskas orgānu novirzes. Par FKZTT mūsdienās uzskata kairinātu zarnu sindromu, funkcionālus aizcietējumus, funkcionālu dispepsiju, funkcionālas grēmas u.c. traucējumus gan bērniem, gan pieaugušajiem. [1] Lasīt visu

  • Kolikas zīdaiņa vecumā

    Pediatra apskates laikā bērniem 2 nedēļu—3 mēnešu vecumā 10—20 % gadījumu diagnosticē vēdera kolikas. [1] Tās apmēram 85 % gadījumu pilnībā pāriet, sasniedzot trīs mēnešu vecumu, [2] un abiem dzimumiem sastopamas vienlīdz bieži. [3] Kolikas lielākoties ir pašlimitējošs process, kam nav saistības ar organiskiem gremošanas trakta traucējumiem. Lasīt visu