Izdrukā:
Stress un nekārtība veicina neveselīgu uzkodu ēšanu
Nekārtīga vide rada stresu, kas var būt pamatā tam, ka vairāk našķojamies – pētījumā izskaitļots, ka pat divreiz vairāk!
Cornell Food and Brand Lab (Ņujorka, ASV) veikts pētījums, kurā pierādīts, ka nekārtīgas virtuves ir kalorijām bagātas virtuves. Kad satrauktām sievietēm lūdza uzgaidīt kādu nevīžīgā virtuvē ar uz galda noliktām avīzēm, netīriem traukiem izlietnē un zvanošu telefonu, tās apēda divtik vairāk cepumu nekā sievietes tajā pašā virtuvē, kad tā tika sakopta un nebija trokšņa. Kopumā nevīžīgā virtuvē sievietes apēda par 65 kalorijām vairāk 10 minūšu laikā.
Haotiska vide un sajūta, ka nekontrolē situāciju nenāk par labu diētām. Šķiet, tas liek domāt: "Viss pārējais ir nekontrolējams, kāpēc lai es arī nebūtu?", stāsta pētījuma vadošais autors.
Pētījumā piedalījās 101 sievietes – daļa pavadīja gaidīšanas laiku nevīžīgā virtuvē, daļā – sakoptā. Abās situācijās uz galda atradās bļoda ar cepumiem, krekeriem un burkāniem. Pirms došanās telpā, daļai sieviešu lūdza atcerēties situācijas, kuras tās nespēja kontrolēt un daļai – situācijas, kuras spēja. Sievietes, kuras pēcāk atradās nevīžīgajā telpā, apēda vidēji par 100 kalorijām mazāk.
"Lai arī situācijas kontroles sajūtu iespējams panākt, piemēram, meditējot, daudz vienkāršāk būtu uzturēt virtuves tīras un sakoptas" – tā pētījuma autors.
AVOTS: L. R. Vartanian, K. M. Kernan, B. Wansink. Clutter, Chaos, and Overconsumption: The Role of Mind-Set in Stressful and Chaotic Food Environments. Environment and Behavior, 2016.
Saistītie raksti
-
Ēšanas traucējumu psiholoģiskie aspekti
Šobrīd lielākā daļa pasaules kultūru ir apsēsta ar svara zaudēšanu. Sieviešu žurnālos tiek izcelti raksti par svara kontroles iespējām, diētas ieteikumiem vai to, kā padarīt stingrākas konkrētas muskuļu grupas. Mūsu kultūras apsēstība samazināt svaru ietekmē pusaudžus. Saskaņā ar 2007. gadā ASV “Jaunatnes uzvedības riska faktoru” (Youth Risk Behavior Survey) aptauju 35% pusauga meiteņu uzskata, ka viņām ir liekais svars, bet 60% ir mēģinājušas zaudēt svaru. 8% meiteņu atzīmēja, ka 30 dienu laikā pirms aptaujas ir mēģinājušas vemšanu vai caurejas līdzekļus, lai efektīvāk kontrolētu svaru. Lasīt visu
-
Probiotikas mūsdienu skatījumā. Profilaktiskas lietošanas nozīme
Zarnu lūmenā ir miljardiem dzīvo baktēriju, aptuvenais šobrīd zināmais skaits tikai resnajā zarnā vien ir 1014, kas ir vairāk nekā pieauguša cilvēka šūnu skaits. Pilnvērtīga un sabalansēta baktēriju ekosistēma ir svarīga pareizai zarnu trakta funkcijai, kas organismu pasargā kā no gremošanas traucējumiem, tā citām hroniskām slimībām. Lasīt visu
-
Silimarīns un kurkumīns. Kāpēc noderīgs?
Parasti hepatoprotektoriem tiek izvirzītas vairākas prasības: maksimāla absorbcija, spēja saistīt aknu šūnas bojājošus savienojumus vai novērst to veidošanos, iekaisuma procesu mazināšana, fibroģenēzes nomākšana, reģenerācijas stimulēšana, aknu metabolisma uzlabošana, turklāt tas nedrīkst būt toksisks. Lasīt visu
-
Gastroezofageālā atviļņa slimība. Riska faktori, ārstēšanas iespējas
Gastroezofageālā atviļņa slimība ir ļoti viltīga — ne vienmēr ir skaidrs, ka vainīgs tieši atvilnis. Daudzus pacientus izmeklējis gan pulmonologs, gan LOR speciālists, taču traucējošo simptomu mazināšana nav sekmējusies. GEAS ir daudzfaktoru slimība, kas mūsdienu straujajā ritmā iegūstama viegli. Smēķēšana, aptaukošanās, neregulāras ēdienreizes — tā ir tikai aisberga redzamā daļa. Lasīt visu
-
Regulāras fiziskās aktivitātes svarīgas imunitātei, arī izolācijas laikā
Būšana izolācijā bez piekļuves sporta zālēm un sporta klubiem, nedrīkstētu nozīmēt to, ka cilvēki pārstāj sportot, norāda pētnieki. Saglabāt regulāras fiziskās aktivitātes laikā, kad lielākā daļa pasaules ir izolācijā, ir ļoti svarīgi, jo tas palīdz uzturēt veselu imūnsistēmu. Lasīt visu
-
Pētījums palīdz identificēt medikamentus, kuru lietošana ir droša Covid-19 gadījumos
Nesen veiktā pētījumā atklāts, ka nav pierādījumu, kas norādītu uz to, ka nedrīkst lietot nesteroīdos pretiekaisuma līdzekļus, piemēram, ibuprofēnu, pacientiem ar Covid-19. Lasīt visu
-
Koronovīrusa izplatīšanās risks ar asarām ir zems
Lai gan pētnieki ir pārliecināti, ka koronavīruss izplatās caur gļotādām un pilienu veidā, kas izdalās klepojot vai šķaudot, nav skaidrs, vai vīruss izplatās arī ar citiem ķermeņa šķidrumiem, piemēram, asarām. Lasīt visu