Izdrukā:
Stress un nekārtība veicina neveselīgu uzkodu ēšanu
Nekārtīga vide rada stresu, kas var būt pamatā tam, ka vairāk našķojamies – pētījumā izskaitļots, ka pat divreiz vairāk!
Cornell Food and Brand Lab (Ņujorka, ASV) veikts pētījums, kurā pierādīts, ka nekārtīgas virtuves ir kalorijām bagātas virtuves. Kad satrauktām sievietēm lūdza uzgaidīt kādu nevīžīgā virtuvē ar uz galda noliktām avīzēm, netīriem traukiem izlietnē un zvanošu telefonu, tās apēda divtik vairāk cepumu nekā sievietes tajā pašā virtuvē, kad tā tika sakopta un nebija trokšņa. Kopumā nevīžīgā virtuvē sievietes apēda par 65 kalorijām vairāk 10 minūšu laikā.
Haotiska vide un sajūta, ka nekontrolē situāciju nenāk par labu diētām. Šķiet, tas liek domāt: "Viss pārējais ir nekontrolējams, kāpēc lai es arī nebūtu?", stāsta pētījuma vadošais autors.
Pētījumā piedalījās 101 sievietes – daļa pavadīja gaidīšanas laiku nevīžīgā virtuvē, daļā – sakoptā. Abās situācijās uz galda atradās bļoda ar cepumiem, krekeriem un burkāniem. Pirms došanās telpā, daļai sieviešu lūdza atcerēties situācijas, kuras tās nespēja kontrolēt un daļai – situācijas, kuras spēja. Sievietes, kuras pēcāk atradās nevīžīgajā telpā, apēda vidēji par 100 kalorijām mazāk.
"Lai arī situācijas kontroles sajūtu iespējams panākt, piemēram, meditējot, daudz vienkāršāk būtu uzturēt virtuves tīras un sakoptas" – tā pētījuma autors.
AVOTS: L. R. Vartanian, K. M. Kernan, B. Wansink. Clutter, Chaos, and Overconsumption: The Role of Mind-Set in Stressful and Chaotic Food Environments. Environment and Behavior, 2016.
Saistītie raksti
-
Ēšanas traucējumu psiholoģiskie aspekti
Šobrīd lielākā daļa pasaules kultūru ir apsēsta ar svara zaudēšanu. Sieviešu žurnālos tiek izcelti raksti par svara kontroles iespējām, diētas ieteikumiem vai to, kā padarīt stingrākas konkrētas muskuļu grupas. Mūsu kultūras apsēstība samazināt svaru ietekmē pusaudžus. Saskaņā ar 2007. gadā ASV “Jaunatnes uzvedības riska faktoru” (Youth Risk Behavior Survey) aptauju 35% pusauga meiteņu uzskata, ka viņām ir liekais svars, bet 60% ir mēģinājušas zaudēt svaru. 8% meiteņu atzīmēja, ka 30 dienu laikā pirms aptaujas ir mēģinājušas vemšanu vai caurejas līdzekļus, lai efektīvāk kontrolētu svaru. Lasīt visu
-
Probiotikas mūsdienu skatījumā. Profilaktiskas lietošanas nozīme
Zarnu lūmenā ir miljardiem dzīvo baktēriju, aptuvenais šobrīd zināmais skaits tikai resnajā zarnā vien ir 1014, kas ir vairāk nekā pieauguša cilvēka šūnu skaits. Pilnvērtīga un sabalansēta baktēriju ekosistēma ir svarīga pareizai zarnu trakta funkcijai, kas organismu pasargā kā no gremošanas traucējumiem, tā citām hroniskām slimībām. Lasīt visu
-
Silimarīns un kurkumīns. Kāpēc noderīgs?
Parasti hepatoprotektoriem tiek izvirzītas vairākas prasības: maksimāla absorbcija, spēja saistīt aknu šūnas bojājošus savienojumus vai novērst to veidošanos, iekaisuma procesu mazināšana, fibroģenēzes nomākšana, reģenerācijas stimulēšana, aknu metabolisma uzlabošana, turklāt tas nedrīkst būt toksisks. Lasīt visu
-
Gastroezofageālā atviļņa slimība. Riska faktori, ārstēšanas iespējas
Gastroezofageālā atviļņa slimība ir ļoti viltīga — ne vienmēr ir skaidrs, ka vainīgs tieši atvilnis. Daudzus pacientus izmeklējis gan pulmonologs, gan LOR speciālists, taču traucējošo simptomu mazināšana nav sekmējusies. GEAS ir daudzfaktoru slimība, kas mūsdienu straujajā ritmā iegūstama viegli. Smēķēšana, aptaukošanās, neregulāras ēdienreizes — tā ir tikai aisberga redzamā daļa. Lasīt visu
-
Aspirīns primārajā profilaksē: vajadzīgs individuāls izvērtējums
Jaunākās primārās profilakses vadlīnijas iesaka lietot aspirīnu indivīdiem ar augstu primāro kardiovaskulāro notikumu risku, ja viņi ir vecumā no 40 līdz 70 gadiem, bet ne tiem, kuriem ir pāri 70 gadiem. Tomēr cilvēkiem pēc 70 gadu vecuma kardiovaskulāro notikumu risks ir daudz augstāks nekā pirms 70 gadu vecuma. Lasīt visu
-
10 000 soļu dienā: nav maģiskā svara zaudēšanas formula
Jau gadiem ilgi 10 000 soļu dienā tiek uzskatīts par zelta standartu tiem, kuri vēlas uzlabot savu veselību, jaunākie pētījumi rāda, ka atsevišķi ieguvumi ir arī no 7500 soļiem dienā. Tomēr zinātnieki norāda, ja vēlaties izvairīties no svara pieauguma, nevajag ņemt vērā tikai soļu skaitu. Lasīt visu
-
Striju molekulārais un šūnu mehānisms
Striae distensae jeb strijas ir ādas bojājumi, kas rodas hormonālu satricinājumu periodos, proti, pubertātes un grūtniecības laikā. Strijas parādās kā sarkanas vai purpursarkanas līnijas, kas lēnām pārvēršas bālās ādas līnijās, un tās novēro 90 % sieviešu, tomēr pētījumu par striju izcelsmi ir maz un nepieciešami jauni profilaktiski un koriģējoši ārstēšanas veidi. Lasīt visu