Vai liraglutīds izsmeļ bēta šūnu spēju sekretēt insulīnu?

Doctus . | 2016. gada 15. februāris

Ilgstošai liraglutīda lietošanai 2.tipa cukura diabēta pacientiem, iespējams, ir destruējošs efekts uz insulīna producējošām bēta šūnām aizkuņģa dziedzerī, tāpēc paaugstinās glikozes līmenis asinīs. Šādi dati iegūti Karolinskas universitātē (Zviedrijā) veiktā pētījumā ar pelēm.

Inkretīna hormona GLP-1 analogus plaši lieto 2.tipa cukura diabēta pacientu ārstēšanai, jo tie stimulē aizkuņģa dziedzera bēta šūnu insulīna sekrēciju. Šo analogu lietošana ir efektīva, terapiju sākot, jo novēro nozīmīgu glikozes līmeņa asinīs samazinājumu. Tomēr ir pacienti, kuri uz terapiju reaģē slikti, ir blakusparādības (slikta dūša, vemšana, caureja).

Pētījumā pelēm acs priekšējā kamerā implantēja cilvēka insulīnu producējošās šūnas, tad 250 dienas deva tām liraglutīdu – šajā laikā pētnieki novēroja bēta šūnu izmaiņas. Iegūtie rezultāti parāda, ka sākotnēji bēta šūnu funkcija uzlabojusies, tam sekoja palāpeniska izsīkšana, samazinoties insulīna sekrēcijai.

Šie rezultāti jāņem vērā, nozīmējot glikozes līmeni pazeminošos GLP-1 analogus ilgtermiņa terapijai.

AVOTS: Per-Olof Berggren et al. Liraglutide compromises pancreatic beta cell function in a humanized mouse model. Cell Metabolism, February 2016.

Uz augšu ↑
Chain

Saistītie raksti

  • 2. tipa cukura diabēta medikamentoza ārstēšana

    2. tipa cukura diabēts ir hroniska vielmaiņas slimība, ko raksturo insulīna rezistences sindroms un traucēta insulīna sekrēcija no bēta šūnām vai arī abu šo faktoru kombinācija. Raksturīgākā pazīme ir hroniska hiperglikēmija, kas ir arī galvenais cēlonis cukura diabēta vēlīno komplikāciju attīstībai. Cukura diabēts joprojām ir galvenais akluma, hroniskas nieru mazspējas, netraumatisku apakšējo ekstremitāšu amputāciju cēlonis diabēta pacientiem. Lasīt visu

  • 2. tipa cukura diabēta ārstēšana. Kombinācijas – perorālie preparāti un insulīns

    2. tipa cukura diabēta pacientu ārstēšanā tikai daļai relatīvā slimības sākuma fāzē ar nelielu hiperglikēmiju iespējama normoglikēmija ar diētas ierobežojumiem, svara samazināšanu, palielinātu fizisko aktivitāti un vienu kādas grupas preparātu. Ja ārstēšanas mērķis ir glikēmija pēc HbA1c zem 7% robežjoslas (Latvijā pēc vadlīnijām – zem 6,5%), tad jāņem vērā, ka perorālie hipoglikemizējošie preparāti (biguanīdi, sulfonilurea, meglitinīdi, tiozolidindioni, inkretīni) monoterapijā samazina glikēmiju (pēc HbA1c) vidēji par 0,5–1%. Tātad jau ārstēšanas plāna izveides posmā ir skaidrs, ka lielākajai daļai pacientu nebūs iespējams sasniegt vēlamo mērķi – normoglikēmiju – ar vienu kādas grupas preparātu. Lasīt visu

  • Osteoporoze, kas piezogas nemanot. Vai tā ir novēršama?

    Cilvēka skeletam ir vairākas funkcijas: atbalsts, iekšējo orgānu aizsardzība, kustības, hematopoēzes jeb asinsrades norises vieta, kalcija depozīts, tas ir arī ievērojams endokrīns dziedzeris. [1] Maksimālo kaulu masu un stiprumu cilvēks iegūst 15—30 gadu vecumā, tāpēc svarīga šajā periodā ir fiziskā aktivitāte un adekvāta kalcija un D vitamīna uzņemšana uzturā. Lasīt visu

  • Osteopēnija. Vai osteoporoze ir novēršama?

    Osteoporoze ir būtiska veselības aprūpes problēma visā pasaulē, saistīta gan ar lielāku invaliditāti un mirstību pēc kaulu lūzumiem, gan ar izmaksām ilgākas stacionēšanas un rehabilitācijas posmā, gan ar hronisku sāpju sindromu un sliktāku dzīves kvalitāti. IOF dati no sešām Eiropas lielvalstīm liecina, ka ar osteoporozi saistītās veselības aprūpes izmaksas gadā sasniedz 37,5 miljardus eiro. Lasīt visu

  • MODY tipa diabēts

    Rakstā par MODY tipa diabētu no praktiskā viedokļa: galvenās klīniskās un laboratoriskās pazīmes visizplatītākajiem MODY veidiem, kā arī iezīmes, kas varētu palīdzēt MODY diferencēt no 1. un 2. tipa cukura diabēta, un informācija par klīniskajiem testiem, kas palīdzētu identificēt pacientus, kuriem nepieciešama molekulāri ģenētiskā testēšana. Lasīt visu