← Atpakaļ

Arteriovenoza malformācija

Stirāns K., Tjurins M., Dzenis J. | 2016. gada 29. marts

Arteriovenoza malformācija (AVM) ir visbīstamākā iedzimtā vaskulārā malformācija, ko veido sarežģīts artēriju un vēnu samezglojums, kas savienots ar vienu vai vairākām fistulām. Visbiežāk to sastop jauniem cilvēkiem, mirstības risks ir 10–15%. AVM izraisīta hemorāģija veido 2% no visiem hemorāģiskajiem insultiem. [1–2]


Patofizioloģija

Šim asinsvadu konglomerātam nav kapilāru tīkla, un barojošās artērijas drenējas tieši uz drenējošajām vēnām. Artērijām ir nepilnīgs muskuļu slānis, un drenējošās vēnas parasti ir palielinātas lielā asins plūsmas ātruma dēļ caur fistulu. Īsti nav skaidrs, kā notiek patoloģisko asinsvadu parādīšanās, bet tiek pētīta dezorganizētu vazoaktīvu proteīnu veidošanās saistība ar angioģenēzi. Neiroloģisku disfunkciju AVM rada trīs mehānismu ceļā.

  1. Var attīstīties subarahnoidāla, intraventrikulāra vai (visbiežāk) parenhimatoza hemorāģija.
  2. Ja nav hemorāģijas, tad kā sekas pēc AVM var attīstīties krampji (15–40%).

Raksta pilna versija nav pieejama

Atbilstoši Jūsu lietotāja līmenim raksta pilna versija nav pieejama. Ja vēlaties lasīt pilnu rakstu, aicinām reģistrēties vai abonēt Doctus.
Page

Lasītākie raksti