Daļu 2. tipa cukura diabēta pacientu ārstē nepareizi

Doctus . | 2016. gada 24. marts

Pacientus ar retu ģenētiski predisponētu diabēta tipu MODY1 (maturity–onset diabetes of the young) bieži nepareizi diagnosticē un ārstē kā 2. tipa cukura diabētu, jo abiem ir līdzīga klīniskā aina.

Pētījumā Vašingtonas Universitātes Medicīnas skolā (ASV) noskaidrots, ka šo pacientu ārstēšana ar 2. tipa cukura diabētam paredzētām metodēm ir potenciāli bīstama un ir nepieciešamas izmaiņas vadlīnijās, jo MODY1 pamatā ir pilnīgi citi mehānismi nekā 2. tipa cukura diabēta pamatā. 2. tipa cukura diabēta medikamentu lietošana šiem pacientiem veicina insulīnu sekretējošo bēta šūnu bojāeju.

Pacientus ar 2. tipa cukura diabētu ārstē ar perorāliem pretdiabēta līdzekļiem, kas aktivē aizkuņģa dziedzera bēta šūnas, taču MODY1 pacientiem (tie ir 3—5 % no diabētu pacientu kopskaita) šie medikamenti veicina bēta šūnu nāvi, kas nozīmē, ka šie pacienti daudz ātrāk kļūst insulīnatkarīgi.

Šiem pacientiem būtu jāizraksta nevis medikamenti, kas veicina šūnu destrukciju, bet gan zāles, kas ietekmē kādu specifisku mehānismu, kam ir nozīme insulīnu sekretējošo šūnu funkcijās.

Zinātnieki atklāja saistību starp proteīniem, kas regulē insulīnu sekretējošo šūnu funkciju un enzīmus kuņģī, aknās, zarnās. Vienu no šiem proteīniem kodē gēns, kas izmainīts pacientiem ar MODY1 diabētu.

Zinātnieki pētījumus šajā jomā plāno turpināt, lai izstrādātu specifisku ārstēšanu šiem pacientiem, bet līdz tam ārstiem pirms terapijas ordinēšana ir svarīgi atšķirt MODY1 diabētu no 2 .tipa cukura diabēta.

AVOTS: Benjamin D. Moore, et al. Transcriptional Regulation of X-Box-Binding Protein One (XBP1) by Hepatocyte Nuclear Factor 4α (HNF4α) is Vital to Beta-Cell Function. Journal of Biological Chemistry, 2016; jbc.M115.685750.

Uz augšu ↑
Chain

Saistītie raksti

  • 2. tipa cukura diabēta medikamentoza ārstēšana

    2. tipa cukura diabēts ir hroniska vielmaiņas slimība, ko raksturo insulīna rezistences sindroms un traucēta insulīna sekrēcija no bēta šūnām vai arī abu šo faktoru kombinācija. Raksturīgākā pazīme ir hroniska hiperglikēmija, kas ir arī galvenais cēlonis cukura diabēta vēlīno komplikāciju attīstībai. Cukura diabēts joprojām ir galvenais akluma, hroniskas nieru mazspējas, netraumatisku apakšējo ekstremitāšu amputāciju cēlonis diabēta pacientiem. Lasīt visu

  • 2. tipa cukura diabēta ārstēšana. Kombinācijas – perorālie preparāti un insulīns

    2. tipa cukura diabēta pacientu ārstēšanā tikai daļai relatīvā slimības sākuma fāzē ar nelielu hiperglikēmiju iespējama normoglikēmija ar diētas ierobežojumiem, svara samazināšanu, palielinātu fizisko aktivitāti un vienu kādas grupas preparātu. Ja ārstēšanas mērķis ir glikēmija pēc HbA1c zem 7% robežjoslas (Latvijā pēc vadlīnijām – zem 6,5%), tad jāņem vērā, ka perorālie hipoglikemizējošie preparāti (biguanīdi, sulfonilurea, meglitinīdi, tiozolidindioni, inkretīni) monoterapijā samazina glikēmiju (pēc HbA1c) vidēji par 0,5–1%. Tātad jau ārstēšanas plāna izveides posmā ir skaidrs, ka lielākajai daļai pacientu nebūs iespējams sasniegt vēlamo mērķi – normoglikēmiju – ar vienu kādas grupas preparātu. Lasīt visu

  • MODY tipa diabēts

    Rakstā par MODY tipa diabētu no praktiskā viedokļa: galvenās klīniskās un laboratoriskās pazīmes visizplatītākajiem MODY veidiem, kā arī iezīmes, kas varētu palīdzēt MODY diferencēt no 1. un 2. tipa cukura diabēta, un informācija par klīniskajiem testiem, kas palīdzētu identificēt pacientus, kuriem nepieciešama molekulāri ģenētiskā testēšana. Lasīt visu

  • Gestācijas cukura diabēts. Atopijas attīstības risks nākotnē

    Gestācijas cukura diabēts (GCD) ir bieža grūtniecības komplikācija, par ko uzskata jebkuras pakāpes glikozes panesības traucējumus, kas pirmo reizi attīstījušies grūtniecības laikā. Pēc Starptautiskās Diabēta federācijas 2017. gada datiem, GCD katru gadu ietekmē aptuveni 14 % grūtniecību visā pasaulē, kas atbilst apmēram 18 miljoniem piedzimušo bērnu. Lasīt visu

  • Diabētiska nefropātija. Kā novērst terminālas nieru mazspējas attīstību?

    Pasaules Veselības organizācijas dati liecina, ka cukura diabēts kopā ar onkoloģiskām, kardiovaskulārām un hroniskam elpceļu slimībām pieder četru “nekomunicējamo” jeb hronisko slimību grupai, kuru pieaugošā izplatība un ar tām saistītās komplikācijas ir aktuāls jautājums 21. gadsimta sabiedrības veselības aprūpē, jo šīs slimības ir iemesls 65 % nāves cēloņu. Lasīt visu