Daļu 2. tipa cukura diabēta pacientu ārstē nepareizi

Doctus . | 2016. gada 24. marts

Pacientus ar retu ģenētiski predisponētu diabēta tipu MODY1 (maturity–onset diabetes of the young) bieži nepareizi diagnosticē un ārstē kā 2. tipa cukura diabētu, jo abiem ir līdzīga klīniskā aina.

Pētījumā Vašingtonas Universitātes Medicīnas skolā (ASV) noskaidrots, ka šo pacientu ārstēšana ar 2. tipa cukura diabētam paredzētām metodēm ir potenciāli bīstama un ir nepieciešamas izmaiņas vadlīnijās, jo MODY1 pamatā ir pilnīgi citi mehānismi nekā 2. tipa cukura diabēta pamatā. 2. tipa cukura diabēta medikamentu lietošana šiem pacientiem veicina insulīnu sekretējošo bēta šūnu bojāeju.

Pacientus ar 2. tipa cukura diabētu ārstē ar perorāliem pretdiabēta līdzekļiem, kas aktivē aizkuņģa dziedzera bēta šūnas, taču MODY1 pacientiem (tie ir 3—5 % no diabētu pacientu kopskaita) šie medikamenti veicina bēta šūnu nāvi, kas nozīmē, ka šie pacienti daudz ātrāk kļūst insulīnatkarīgi.

Šiem pacientiem būtu jāizraksta nevis medikamenti, kas veicina šūnu destrukciju, bet gan zāles, kas ietekmē kādu specifisku mehānismu, kam ir nozīme insulīnu sekretējošo šūnu funkcijās.

Zinātnieki atklāja saistību starp proteīniem, kas regulē insulīnu sekretējošo šūnu funkciju un enzīmus kuņģī, aknās, zarnās. Vienu no šiem proteīniem kodē gēns, kas izmainīts pacientiem ar MODY1 diabētu.

Zinātnieki pētījumus šajā jomā plāno turpināt, lai izstrādātu specifisku ārstēšanu šiem pacientiem, bet līdz tam ārstiem pirms terapijas ordinēšana ir svarīgi atšķirt MODY1 diabētu no 2 .tipa cukura diabēta.

AVOTS: Benjamin D. Moore, et al. Transcriptional Regulation of X-Box-Binding Protein One (XBP1) by Hepatocyte Nuclear Factor 4α (HNF4α) is Vital to Beta-Cell Function. Journal of Biological Chemistry, 2016; jbc.M115.685750.

Uz augšu ↑
Chain

Saistītie raksti

  • 2. tipa cukura diabēta medikamentoza ārstēšana

    2. tipa cukura diabēts ir hroniska vielmaiņas slimība, ko raksturo insulīna rezistences sindroms un traucēta insulīna sekrēcija no bēta šūnām vai arī abu šo faktoru kombinācija. Raksturīgākā pazīme ir hroniska hiperglikēmija, kas ir arī galvenais cēlonis cukura diabēta vēlīno komplikāciju attīstībai. Cukura diabēts joprojām ir galvenais akluma, hroniskas nieru mazspējas, netraumatisku apakšējo ekstremitāšu amputāciju cēlonis diabēta pacientiem. Lasīt visu

  • 2. tipa cukura diabēta ārstēšana. Kombinācijas – perorālie preparāti un insulīns

    2. tipa cukura diabēta pacientu ārstēšanā tikai daļai relatīvā slimības sākuma fāzē ar nelielu hiperglikēmiju iespējama normoglikēmija ar diētas ierobežojumiem, svara samazināšanu, palielinātu fizisko aktivitāti un vienu kādas grupas preparātu. Ja ārstēšanas mērķis ir glikēmija pēc HbA1c zem 7% robežjoslas (Latvijā pēc vadlīnijām – zem 6,5%), tad jāņem vērā, ka perorālie hipoglikemizējošie preparāti (biguanīdi, sulfonilurea, meglitinīdi, tiozolidindioni, inkretīni) monoterapijā samazina glikēmiju (pēc HbA1c) vidēji par 0,5–1%. Tātad jau ārstēšanas plāna izveides posmā ir skaidrs, ka lielākajai daļai pacientu nebūs iespējams sasniegt vēlamo mērķi – normoglikēmiju – ar vienu kādas grupas preparātu. Lasīt visu