Smadzeņu veselības labad jāizvēlas kāpt pa trepēm, nevis braukt ar liftu

Doctus . | 2016. gada 11. marts

Kāpšana pa trepēm parasti saistīta ar ķermeņa fizisko veselību, bet jaunā pētījumā noskaidrots, ka tā uzlabo arī galvas smadzeņu veselību. Pozitīva loma galvas smadzeņu veselībā ir arī izglītībai.

Pētījumā pierādīts, ka jo vairāk stāvus cilvēks pieveic, kāpjot pa trepēm, un jo vairāk gadus pavada skolas solā, jo "jaunākas" ir smadzenes.

Smadzeņu vecums samazinās par 0,95 gadiem par katru mācībās pavadīto gadu, un par 0,58 gadiem ar katru uzkāpto stāvu (kāpjot katru dienu).

Pētījums veikts, izmantojot magnētiskās rezonanses izmeklējumu galvas smadzenēm – to veica 331 veseliem pieaugušajiem vecumā no 19 - 79 gadiem. Zinātnieki novērtēja pelēkās vielas apjomu, jo tās apjoms samazinās ar vecumu (neironu sabrukšanas rezultātā). Pēcāk smadzeņu apjoms tika salīdzināts ar pētījuma dalībnieku trepju kāpšanas paradumiem un mācību ilgumu.

Rezultāti bija nepārprotami – jo vairāk cilvēki kāpa pa kāpnēm, un jo ilgāk mācījās, jo jaunākas bija viņu galvas smadzenes.

Pētījums iedvesmo – tas parāda, ka tik ikdienišķa darbība kā kāpšana pa trepēm var palīdzēt saglabāt galvas smadzenes jaunas.

AVOTS: Jason Steffener, Christian Habeck, Deirdre O'Shea, Qolamreza Razlighi, Louis Bherer, Yaakov Stern. Differences between chronological and brain age are related to education and self-reported physical activity. Neurobiology of Aging, 2016; 40: 138.

Uz augšu ↑
Chain

Saistītie raksti

  • Veselīgas novecošanas monitorings

    Saskaņā ar statistikas prognozi attīstītās valstīs, arī Latvijā, iedzīvotāju skaits grupā no 65 gadiem un vecākiem turpmākajos 25 gados palielināsies par vairāk nekā 30%, vidējais dzīves ilgums pieaugs no 76 līdz 80 gadiem. Jau tagad Latvijā palielinās gados vecu, bet vēl darbspējīgu cilvēku skaits, kuriem ir teicamas profesionālās īpašības un pēc kuriem ir pieprasījums darba tirgū. Mūsdienu gerontoloģija būtisku nozīmi piešķir indivīda normālas, fizioloģiskas jeb bioloģiskas novecošanas traucējumiem saistībā ar neproduktīva stresa un sociālās adaptācijas problēmu ietekmi uz organismu: indivīdam attīstās neirotisks stāvoklis, trauksme un depresija, kognitīvi traucējumi. [1; 2] Lasīt visu