Trigemināla neiralģija. No diagnozes līdz veiksmīgai terapijai
Trijzaru nerva neiralģijas sāpes tiek uzskatītas par vienām no visneciešamākajām sāpēm. Tās ir viens no biežākajiem neiropātisko sāpju iemesliem sejas rajonā. Pacienti sajūtas mēdz raksturot kā “elektriska strāva, elektrisks šoks, skrūvspīles, āmurs, dedzināšana, īlens, vulkāna lava, zibens, urbis, žilete, nazis, dzeloņdrātis” un līdzīgi.
Literatūrā trigeminālu neiralģiju reizēm dēvē par “suicīda slimību”, aprakstīti paškaitējuma ideju gadījumi neciešamo sāpju pārdzīvojumu ietekmē. Trigemināla neiralģija medicīnas literatūrā aprakstīta jau sen. Sengrieķu ārsts Arateus no Kapadokijas, kas ir arī autors vienam no pirmajiem migrēnas aprakstiem, mūsu ēras 1. gs. rakstos pieminējis arī galvassāpes ar “lēkmjveidīgu, sāpīgu sejas izteiksmi”. Nicolas Andre 1756. gadā ieviesa terminu tic doloureux. Galvenās trigeminālas neiralģijas klīniskās izpausmes smalki aprakstījis Džons Fotergils 1773. gadā. Senākos rak-stos minēts, ka ārstēšanā izmanto asiņu nolaišanu, lokālus…
Raksta pilna versija nav pieejama
-
Miofasciālo sāpju sindroms. Sistēmiskā farmakoterapija
Miofasciālo sāpju sindroms (MFS) ir jaukts sāpju sindroms ar prevalējoši somatomotoriskās sistēmas traucējumiem (motoriskās galaplātnītes disfunkciju), raksturīgi arī somatosensoriskās sistēmas traucējumi (neiropātisko sāpju komponents) un centrālas sensibilizācijas mehānisms. Lasīt visu
-
Paaugstināts Pārkinsona slimības risks pacientiem ar šizofrēniju
Jaunā pētījumā pierādīts, ka šizofrēnija un šizotipiskie traucējumi paaugstina Pārkinsona slimības risku vēlāk dzīves laikā. Palielinātais risks var būt saistīts ar izmaiņām smadzeņu dopamīna sistēmā, ko izraisa dopamīna receptoru antagonisti, vai šizofrēnijas neirobioloģiskām sekas. Lasīt visu
-
Hronisku sāpju pacients. Ārstēšana un izaicinājumi. I daļa
Kopš laika, kad Starptautiskā Sāpju izpētes asociācija 1979. gadā definēja sāpes, cilvēces izpratne par sāpēm ir mainījusies, pateicoties daudzpusīgiem pētījumiem, tomēr vēl joprojām nevaram teikt, ka mākam pilnībā tās novērst. Apmēram 30 % no pacientiem attīstītajās valstīs jūt vieglas vai vidēji stipras sāpes, kas ilgst vairāk par sešiem mēnešiem. Lasīt visu
-
Ģimenes hiperholesterinēmija. Kad kardiovaskulārās nāves risks desmitkāršojas
Heterozigota ģimenes hiperholesterinēmija (heĢH) ir viena no biežākajām monogēnajām slimībām, kas saistīta ar agrīnu aterosklerotisku kardiovaskulāro slimību (AKVS) attīstību, turklāt bieži to diagnosticē novēloti. Ja slimība tiek identificēta un netiek ārstēta, agrīnas AKVS iespējamība ir 3—10 reizes lielāka nekā vispārējā populācijā. Lasīt visu
-
Glaukoma. Ārstēšanas principi un prognoze
Glaukoma ir optiska neiropātija, kas rodas 2—10 % indivīdu pēc 50 gadu vecuma un ir galvenais neatgriezeniska akluma cēlonis pasaulē. Patlaban pasaulē ir 66,8 miljoni glaukomas slimnieku, no tiem apmēram 9 miljoni ir akli ar abām acīm. Lasīt visu
-
Miofasciālo sāpju sindroms. Sistēmiskā farmakoterapija
Miofasciālo sāpju sindroms (MFS) ir jaukts sāpju sindroms ar prevalējoši somatomotoriskās sistēmas traucējumiem (motoriskās galaplātnītes disfunkciju), raksturīgi arī somatosensoriskās sistēmas traucējumi (neiropātisko sāpju komponents) un centrālas sensibilizācijas mehānisms. Lasīt visu
Lasītākie raksti
-
Diafragmas barības vada atveres trūce pieaugušajiem
Lai runātu par diafragmas barības vada atveres trūci, tika veidota vienkāršotu praktisko jautājumu ķēde: kas ir norma, kas – novirze? → ko nozīmē šādas novirzes ārstēšana? → ārstēt konservatīvi vai ķirurģiski? → vai ķirurģiska ārstēšana ir sarežģīta un grūti izpildāma? → vai visiem pacientiem nepieciešama aktīva terapija? Lasīt visu
-
Maksts mikroflora. Norma un patoloģija
Sieviešu apakšējais uroģenitālais trakts ar nepatogēnām baktērijām (Grama pozitīvi mikroorganismi — anaerobās baktērijas, stafilokoki, difteroīdās nūjiņas u.c.) tiek kolonizēts dažās dienās kopš dzimšanas brīža, jo piedzimstot tas ir sterils. [1] Lasīt visu
-
Sejas nerva neiropātija. Aktualitātes pacienta aprūpē
Sejas nerva neiropātija ir visbiežākā kraniālo nervu slimība. Viens no biežākajiem vienpusējas sejas paralīzes iemesliem ir idiopātiska sejas nerva neiropātija jeb Bella paralīze. Tas ir akūts, parasti vienpusējs, perifērs sejas nerva motorā neirona bojājums ar nezināmu etioloģiju un spontānu izveseļošanos 80–90% gadījumu. Lasīt visu