Izdrukā:
Aspirīns mazina holangiokarcinomas risku
Meijo Klīnikā (ASV) zinātnieki pierādījuši, ka aspirīna lietošana saistīta ar ievērojami samazinātu žultsvada vēža – holangiokarcinomas – risku.
Holangiokarcinoma ir reta slimība, kas attīstās aknu žultsvados. Visbiežāk attīstās pacientiem virs 50 gadu vecuma, manifestējas ar dzelti, intensīvu ādas niezi un bālām fēcēm. Slimība ir agresīva, progresē strauji un slikti padodas ārstēšanai.
Pētījumā noskaidrots, ka pacientiem, kuri lieto aspirīnu, ir 2,5—3,5 reizes mazāks holangiokarcinomas attīstības risks salīdzinot ar tiem, kuri aspirīnu nelieto.
Zināms, ka ilgstošs iekaisums ir viens no faktoriem, kas veicina holangiokarcinomas attīstību. Aspirīns, kuram piemīt pretiekaisuma īpašības, šo risku samazina, jo inhibē enzīmu ciklooksigenāzi (COG), tādējādi samazinot iekaisuma aktivitāti. Pētījumos pierādīts, ka aspirīns bloķē arī citas šūnu signālu kaskādes, kas var veicināt vēža attīstību.
Arvien biežāk pētījumos iegūst datus, ka regulāra, ilgtermiņa aspirīna lietošana saistīta ar dažādu onkoloģisku slimību biežuma, īpaši gastrointestinālu audzēju mazināšanos, tomēr nav skaidri zināms, vai aspirīnu ir droši lietot vēža profilaksei; plānots veikt klīniskus un populāciju pētījumus, lai apstiprinātu aspirīna lietošanas saistību ar holangiokarcinomas riska samazināšanos.
AVOTS: Jonggi Choi, et al. Risk Factors for Cholangiocarcinoma: Aspirin-use and the Risk of Cholangiocarcinoma. Hepatology, 2016.
Saistītie raksti
-
Aspirīna lietošana ilgtermiņā var mazināt mirstību no vēža
Ilgstoša, regulāra aspirīna lietošana ir saistīta ar samazinātu relatīvo visu cēloņu mirstības risku un mirstības risku no vēža, secināts pētījumā, kurā anlizēja datus par vairāk nekā 130 000 veselības aprūpes darbiniekiem. Lasīt visu
-
Vecais, labais aspirīns
Tā mīļi gribas dēvēt šo preparātu, ko lieto jau vairākas paaudzes. Aspirīna pirmsākumi meklējami tālajā XIX gadsimtā. Aspirīns bija viens no vispopulārākajiem XX gadsimta pirmās puses medikamentiem: par to liecina tā daudzie sinonīmi, kuru skaits pārsniedz 400. [1] Vispopulārākais acetilsalicilskābes nosaukums pasaulē ir aspirīns. Atzinību un popularitāti aspirīnam nodrošināja tā izteiktā pretsāpju, pretdrudža un pretiekaisuma darbība, tāpēc pieprasījums pēc tāda medikamenta, kas remdē sāpes, mazina drudzi un iekaisumu, ir liels.Tā mīļi gribas dēvēt šo preparātu, ko lieto jau vairākas paaudzes. Aspirīna pirmsākumi meklējami tālajā XIX gadsimtā. Lasīt visu
-
Plaušu vēzis. “Zaļais koridors” — kā strādā?
Latvijā 2017. gadā sākta programma “Zaļais koridors”, kuras mērķis ir uzlabot un paātrināt onkoloģisko slimību pirmreizēju diagnostiku un paātrināt diagnostikas procesu primārās aprūpes līmenī. Kāda ir šīs programmas efektivitāte un nozīme savlaicīgā diagnostikā? Lasīt visu
-
Melanoma. Agresīva, taču novēršama
Jau vairākus gadus maijā speciālisti visā pasaulē pievērš uzmanību ādas ļaundabīgu veidojumu aktualitātei. Apmēram 85 % melanomas gadījumu saistīti ar hronisku ekspozīciju UV stariem. Lai gan cilvēku zināšanas par aizsargkrēmu lietošanu un citiem profilaktiskiem pasākumiem ir samērā labas, diemžēl realitātē noteikumus ievēro retais. Lasīt visu
-
Metastātisks kolorektāls vēzis. Pacienta mūsdienīgas ārstēšanas stratēģija
Kolorektālais vēzis ir izplatīta onkoloģiska slimība visā pasaulē, īpaši attīstītajās valstīs. Statistiski tas ieņem trešo vietu no visām onkoloģiskajām slimībām un ir ceturtais biežākais nāves cēlonis. [1] Lasīt visu
-
Grūtības urīnceļu infekcijas pārvaldībā
Urīnceļu infekcijas simptomus bieži ārstē empīriski ar antibiotikām, neņemot vērā faktu, ka daudzās epizodēs antibiotikas nesniedz gaidīto rezultātu un var veicināt rezistenci pret noteiktām antibiotikām. Lasīt visu
-
Asinsspiediens ārpus normas robežām pusmūžā un vēlākos gados saistīts ar paaugstinātu demences risku
Pētījumā, kas ilga divdesmit piecus gadus un kurā novēroja vairāk kā 4700 dalībniekus, secināja, ka abnormāls asinsspiediens pusmūžā ir saistīts ar augstāku demences risku. Lasīt visu
-
Bezmiegs saistīts ar lielāku sirds slimību un insulta risku
Cilvēkiem, kuri cieš no bezmiega, var būt paaugstināts koronārās artēriju slimības, sirds mazspējas un insulta risks, secināts pētījumā, kas publicēts Amerikas Sirds asociācijas žurnālā Circulation. Lasīt visu