Izdrukā:
Aspirīns mazina holangiokarcinomas risku
Meijo Klīnikā (ASV) zinātnieki pierādījuši, ka aspirīna lietošana saistīta ar ievērojami samazinātu žultsvada vēža – holangiokarcinomas – risku.
Holangiokarcinoma ir reta slimība, kas attīstās aknu žultsvados. Visbiežāk attīstās pacientiem virs 50 gadu vecuma, manifestējas ar dzelti, intensīvu ādas niezi un bālām fēcēm. Slimība ir agresīva, progresē strauji un slikti padodas ārstēšanai.
Pētījumā noskaidrots, ka pacientiem, kuri lieto aspirīnu, ir 2,5—3,5 reizes mazāks holangiokarcinomas attīstības risks salīdzinot ar tiem, kuri aspirīnu nelieto.
Zināms, ka ilgstošs iekaisums ir viens no faktoriem, kas veicina holangiokarcinomas attīstību. Aspirīns, kuram piemīt pretiekaisuma īpašības, šo risku samazina, jo inhibē enzīmu ciklooksigenāzi (COG), tādējādi samazinot iekaisuma aktivitāti. Pētījumos pierādīts, ka aspirīns bloķē arī citas šūnu signālu kaskādes, kas var veicināt vēža attīstību.
Arvien biežāk pētījumos iegūst datus, ka regulāra, ilgtermiņa aspirīna lietošana saistīta ar dažādu onkoloģisku slimību biežuma, īpaši gastrointestinālu audzēju mazināšanos, tomēr nav skaidri zināms, vai aspirīnu ir droši lietot vēža profilaksei; plānots veikt klīniskus un populāciju pētījumus, lai apstiprinātu aspirīna lietošanas saistību ar holangiokarcinomas riska samazināšanos.
AVOTS: Jonggi Choi, et al. Risk Factors for Cholangiocarcinoma: Aspirin-use and the Risk of Cholangiocarcinoma. Hepatology, 2016.
Saistītie raksti
-
Aspirīna lietošana ilgtermiņā var mazināt mirstību no vēža
Ilgstoša, regulāra aspirīna lietošana ir saistīta ar samazinātu relatīvo visu cēloņu mirstības risku un mirstības risku no vēža, secināts pētījumā, kurā anlizēja datus par vairāk nekā 130 000 veselības aprūpes darbiniekiem. Lasīt visu
-
Vecais, labais aspirīns
Tā mīļi gribas dēvēt šo preparātu, ko lieto jau vairākas paaudzes. Aspirīna pirmsākumi meklējami tālajā XIX gadsimtā. Aspirīns bija viens no vispopulārākajiem XX gadsimta pirmās puses medikamentiem: par to liecina tā daudzie sinonīmi, kuru skaits pārsniedz 400. [1] Vispopulārākais acetilsalicilskābes nosaukums pasaulē ir aspirīns. Atzinību un popularitāti aspirīnam nodrošināja tā izteiktā pretsāpju, pretdrudža un pretiekaisuma darbība, tāpēc pieprasījums pēc tāda medikamenta, kas remdē sāpes, mazina drudzi un iekaisumu, ir liels.Tā mīļi gribas dēvēt šo preparātu, ko lieto jau vairākas paaudzes. Aspirīna pirmsākumi meklējami tālajā XIX gadsimtā. Lasīt visu
-
Kolorektālā vēža pacients. Simptomātiska terapija
Kolorektālais vēzis (KRV) ir diagnoze, ar ko ne tikai Latvijā, bet pasaulē kopumā ik dienas saskaras miljoniem cilvēku. Kopš pagājušā gadsimta mirstība no KRV ir mazinājusies, tāpēc palielinājies to pacientu skaits, kam ikdienā jāsadzīvo ar slimības radītajām sekām. Lasīt visu
-
Pacientes ar metastātisku krūts vēzi dzīvo ilgāk
Krūts vēzis ir viens no biežākajiem audzējiem sievietēm gan Latvijā, gan Eiropā. Lai gan valsts finansējums medicīnai ir ierobežots, metastātiska krūts vēža pacientēm arī Latvijā iespējama moderna un vadlīnijām atbilstoša terapija. Šajā rakstā sniegts īss izklāsts, kas tiek uzskatīta par modernu terapiju un ko no tās spējam piedāvāt Latvijā. Lasīt visu
-
Plaušu vēža mērķterapija. Rets plaušu adenokarcinomas gadījums
Mūsdienīgas ļaundabīgo audzēju medikamentozas ārstēšanas balsts ir panākumi vēža šūnu molekulāro un ģenētisko izmaiņu izpētē. Zinātnieki atklājuši vairākas signālsistēmas, kas regulē šūnu dalīšanās un bojāejas mehānismus. Noteiktu ģenētisko mutāciju dēļ daudzu šo signālsistēmu aktivitāte vēža šūnās var būt krasi paaugstināta. Lasīt visu
-
Dažas grūtniecības laikā lietotās antibiotikas saistītas ar iedzimtiem defektiem bērniem
Bērniem, kuru mātēm grūtniecības pirmajā trimestrī izrakstītas makrolīdu grupas antibiotikas, ir paaugstināts nopietnu iedzimtu defektu risks, salīdzinot ar tiem, kuru mātes lietoja penicilīnu saturošas antibiotikas. Lasīt visu
-
Aspirīns primārajā profilaksē: vajadzīgs individuāls izvērtējums
Jaunākās primārās profilakses vadlīnijas iesaka lietot aspirīnu indivīdiem ar augstu primāro kardiovaskulāro notikumu risku, ja viņi ir vecumā no 40 līdz 70 gadiem, bet ne tiem, kuriem ir pāri 70 gadiem. Tomēr cilvēkiem pēc 70 gadu vecuma kardiovaskulāro notikumu risks ir daudz augstāks nekā pirms 70 gadu vecuma. Lasīt visu
-
10 000 soļu dienā: nav maģiskā svara zaudēšanas formula
Jau gadiem ilgi 10 000 soļu dienā tiek uzskatīts par zelta standartu tiem, kuri vēlas uzlabot savu veselību, jaunākie pētījumi rāda, ka atsevišķi ieguvumi ir arī no 7500 soļiem dienā. Tomēr zinātnieki norāda, ja vēlaties izvairīties no svara pieauguma, nevajag ņemt vērā tikai soļu skaitu. Lasīt visu