Budžeta deficīts – 1%, lai finansētu reformas veselības aprūpē?

Finanšu ministre Dana Reizniece–Ozola atzinusi, ka 2017. gada budžeta deficītu varētu palielināt līdz 1%, lai finansētu reformas veselības nozarē.

Prognozes liecina, ka nākamgad jaunas politikas iniciatīvām varētu būt pieejami 9 miljoni eiro, bet ar tiem varētu nepietikt. Tāpēc Latvija lūgs Eiropas Komisijai atļaut palielināt valsts budžeta deficītu, lai veiktu strukturālās reformas veselības nozarē, paredzot, ka to rezultātā iegūs Latvijas ekonomika.

“Ceram, ka EK šo pieeju atļaus, tādējādi mēs varēsim palielināt budžeta deficītu, lai finansētu veselību, kas šai nozarei papildu dotu 44 miljonus eiro,” tā finanšu ministre. Finanšu ministrija ir gandrīz noslēgusi veselības nozares izvērtējumu, secinājums: veselības nozares finansēšanas sistēmai ir jābūt caurredzamākai.

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības vadītājs Valdis Keris uzskata, ka budžeta deficīta palielināšana līdz 1% no IKP, lai piešķirtu papildu finansējumu veselības aprūpes nozarei, ir solis pareizajā virzienā. Viņš uzskata, ka tomēr tas nebūs pietiekami, un budžeta deficīts varētu būt vēl lielāks– Māstrihtas kritēriji budžeta deficītu pieļauj pat 3% apmērā no IKP. Palielinot deficītu līdz 2% no IKP, joprojām saglabātos pietiekami liela rezerve līdz atļautajiem 3%.

Savukārt Fiskālās disciplīnas padome kategoriski iebilst veselības aprūpes reformas īstenošanai uz budžeta deficīta rēķina. Palielinot budžeta deficītu, nebūs pietiekamas rezerves brīdim, kad ekonomika ieies lejupslīdes posmā. Valstij jāveido rezerves, nevis jādzīvo uz nākamo paaudžu rēķina – tā uzskata Fiskālās disciplīnas padome.