Proteīnam SIRT5 ir loma sirds veselībā

Doctus . | 2016. gada 11. aprīlis

Sirds ir apbrīnojams muskulis, kas kontrahējas vairāk nekā 2 biljonus reižu dzīves laikā, taču tā kontrakciju efektivitāte ar laiku var samazināties. Samazināšanos ļoti ietekmē sirds hipertrofija – muskuļa sabiezēšana, kā rezultātā samazinās labais un kreisais sirds kambaris. Šādos apstākļos sirdij jāstrādā vairāk, lai izgrūstu to pašu asiņu tilpumu, ko izgrūž vesela sirds.

Pētnieki Kornela Universitātē (ASV) sadarbībā ar zinātniekiem no Šveices atklājuši saistību starp proteīnu SIRT5 un pilnvērtīgu sirds funkcionēšanu. SIRT5 spēj novērst patoloģisku proteīna pārveidi (lizīna sukcinilāciju), kas sirds muskuļšūnām traucē efektīvi izmantot taukskābes kā enerģijas avotu izgrūšanas funkcijas nodrošināšanai. SIRT5 ir viens no proteīniem, ko sauc par sirtuīniem, tie ietekmē dažādus procesus šūnā. Līdz šim lielākā daļa pētījumu par šiem proteīniem veikta novērtējot aknu funkciju, jo aknas ir lielākas un ir vieglāk iegūt izmeklējamo materiālu.

Laboratorijā izmeklēti peļu audi no sirds, aknām, nierēm, galvas smadzenēm un muskuļiem un atklāts, ka lizīna sukcinilācija visaktīvāk notiek tieši sirdī. Pētījumā izmantotas peles, kurām izņemts SIRT5.

SIRT5 izņemšanas rezultātā samazinās ECHA aktivitāte (proteīns, kuram ir nozīme taukskābju oksidācijas procesā) un samazinās adenozīna trifosfāta līmenis (kas uzkrāj un pārveido ķīmisko enerģiju šūnas iekšienē). SIRT5 izņemšanas efekts uz sirds funkciju izrādījās vēl izteiktākts, pelēm novecojot. Pētnieki veica sirds ehokardiogrāfiju 8 nedēļas vecām pelēm, kad tām novēroja nelielu sirds funkcijas pavājināšanos. Veicot atkārtotu ehokardiogrāfiju pelēm 39 nedēļu vecumā, novēroja sirds hipertrofijas pazīmes – palielinātu sirds izmēru un kreisā kambara masu, kā arī tām bija samazināta sirds izsviede.

Šie atklājumi pētījumā ar pelēm varētu būt pirmais solis, kas nākotnē ļautu saglabāt sirds veselību un pagarināt veselīgu dzīves mūžu cilvēkiem.

AVOTS: Sushabhan Sadhukhan, et al. Metabolomics-assisted proteomics identifies succinylation and SIRT5 as important regulators of cardiac function. Proceedings of the National Academy of Sciences, 2016; 201519858.

Uz augšu ↑
Chain

Saistītie raksti

  • Sirds mazspēja. Kliedējam mītus un maldus

    Sirds mazspēja (SM) ir arvien straujāk pieaugoša visas sabiedrības veselības problēma, ar ko ikdienā saskaras praktiski visu specialitāšu ārsti. Pētījumos pierādīts, ka 40 gadu vecumā risks tās attīstībai ir vienam no pieciem. Raksta mērķis nav aptvert visu, kas saistīts ar SM, bet nedaudz kliedēt mītus un maldus, kas uzklausīti, ārstējot pacientus ar SM. Lasīt visu

  • Ģimenes hiperholesterinēmija. Biežāka un nozīmīgāka par ikdienā uzskatīto

    Ģimenes hiperholesterinēmija (ĢH) ir biežākā autosomāli dominantā ģenētiskā slimība ar agrīnu letālu iznākumu pieauguša cilvēka vecumā. To raksturo augsts kopējā holesterīna (KH) un zema blīvuma lipoproteīnu holesterīna (ZBLH) līmenis asinīs. Laikus neatpazīta un neārstēta ĢH veicina agrīnu aterosklerozes attīstību (prevalējoši koronārajās artērijās) un ievērojami palielina kardiovaskulāro notikumu risku. Lasīt visu

  • Miokarda infarkts grūtniecības laikā. Kāds ir iemesls?

    Akūts miokarda infarkts (AMI) grūtniecības laikā per se ir akūts stāvoklis, kad jāveic neatliekami dzīvību glābjoši pasākumi, īpaši tāpēc, ka tiek apdraudēta gan mātes, gan bērna dzīvība. Vispārējā populācijā koronāro artēriju slimības sastopamība reproduktīvā vecuma sievietēm ir maza, tomēr grūtniecības laikā AMI attīstības risks palielinās 3—4 reizes. Lasīt visu