Proteīnam SIRT5 ir loma sirds veselībā
Sirds ir apbrīnojams muskulis, kas kontrahējas vairāk nekā 2 biljonus reižu dzīves laikā, taču tā kontrakciju efektivitāte ar laiku var samazināties. Samazināšanos ļoti ietekmē sirds hipertrofija – muskuļa sabiezēšana, kā rezultātā samazinās labais un kreisais sirds kambaris. Šādos apstākļos sirdij jāstrādā vairāk, lai izgrūstu to pašu asiņu tilpumu, ko izgrūž vesela sirds.
Pētnieki Kornela Universitātē (ASV) sadarbībā ar zinātniekiem no Šveices atklājuši saistību starp proteīnu SIRT5 un pilnvērtīgu sirds funkcionēšanu. SIRT5 spēj novērst patoloģisku proteīna pārveidi (lizīna sukcinilāciju), kas sirds muskuļšūnām traucē efektīvi izmantot taukskābes kā enerģijas avotu izgrūšanas funkcijas nodrošināšanai. SIRT5 ir viens no proteīniem, ko sauc par sirtuīniem, tie ietekmē dažādus procesus šūnā. Līdz šim lielākā daļa pētījumu par šiem proteīniem veikta novērtējot aknu funkciju, jo aknas ir lielākas un ir vieglāk iegūt izmeklējamo materiālu.
Laboratorijā izmeklēti peļu audi no sirds, aknām, nierēm, galvas smadzenēm un muskuļiem un atklāts, ka lizīna sukcinilācija visaktīvāk notiek tieši sirdī. Pētījumā izmantotas peles, kurām izņemts SIRT5.
SIRT5 izņemšanas rezultātā samazinās ECHA aktivitāte (proteīns, kuram ir nozīme taukskābju oksidācijas procesā) un samazinās adenozīna trifosfāta līmenis (kas uzkrāj un pārveido ķīmisko enerģiju šūnas iekšienē). SIRT5 izņemšanas efekts uz sirds funkciju izrādījās vēl izteiktākts, pelēm novecojot. Pētnieki veica sirds ehokardiogrāfiju 8 nedēļas vecām pelēm, kad tām novēroja nelielu sirds funkcijas pavājināšanos. Veicot atkārtotu ehokardiogrāfiju pelēm 39 nedēļu vecumā, novēroja sirds hipertrofijas pazīmes – palielinātu sirds izmēru un kreisā kambara masu, kā arī tām bija samazināta sirds izsviede.
Šie atklājumi pētījumā ar pelēm varētu būt pirmais solis, kas nākotnē ļautu saglabāt sirds veselību un pagarināt veselīgu dzīves mūžu cilvēkiem.
AVOTS: Sushabhan Sadhukhan, et al. Metabolomics-assisted proteomics identifies succinylation and SIRT5 as important regulators of cardiac function. Proceedings of the National Academy of Sciences, 2016; 201519858.

Saistītie raksti
-
Hipertrofisku kardiomiopātiju ārstēšana
Kardiomiopātiju gadījumā sirds muskulis ir funkcionāli vai strukturāli izmainīts. Hipertrofiskā kardiomiopātija ir miokarda slimība, ko raksturo neizskaidrojama kreisā kambara hipertrofija. To konstatē pacientiem bez miokarda pārslodzes ar spiedienu vai vārstuļu kaiti. Lasīt visu
-
Ātriju fibrilācija. Mazināsim nevajadzīgu hospitalizāciju skaitu!
Pasaulē ātriju fibrilācija (ĀF) ir biežākais aritmijas veids pieaugušajiem. Risks saslimt ar ĀF dzīves laikā ir katram trešajam Eiropas iedzīvotājam. Un tas, vai ĀF cilvēkam attīstīsies, ir atkarīgs no viņa vecuma, ģenētiskajiem un (sub)klīniskajiem faktoriem. Lasīt visu
-
Sirds glābējs. Kardioķirurgs prof. PĒTERIS STRADIŅŠ
Profesors PĒTERIS STRADIŅŠ šīs intervijas fotogrāfijai izvēlējās simbolisku fonu — Paula Stradiņa KUS būvniecības procesā. Vēsturisku foto, kas sasien pagātni ar tagadni un norāda uz nākotni. Simboliski norāda uz pārmaiņām, kuras piedzīvojam: Covid–19, slimnīcas attīstība, medicīnas virzība. Arī transformācijas, kas notiek katrā no mums. Lasīt visu
-
Antihipertensīvie medikamenti vienā tabletē
Globāli hipertensija ir vairāk nekā miljardam pasaules iedzīvotāju. Hipertensijas izplatība palielinās līdz ar vecumu, apmēram 60 % hipertensīvo pacientu ir vismaz 60 gadus veci un ~ 75 % — vairāk nekā 75 gadus veci. Vadlīnijas definē, ka pacients līdz 65 gadu vecumam ir jauns, ≥ 65 gadu vecumā — vecs un ≥ 80 gadu vecumā — ļoti vecs. [1] Lasīt visu
-
ZVA skaidro Covid-19 vakcīnu atšķirības
Līdz šim Eiropas Savienībā, tostarp Latvijā, ar nosacījumiem reģistrētas divu ražotāju (“Pfizer” un “BioNTech” un “Moderna”) vakcīnas pret Covid-19. Kas tām kopīgs, kas atšķirīgs? Lasīt visu
-
Smēķēšana saistīta ar paaugstinātu Covid-19 simptomu un smagākas slimības gaitas risku
Smēķēšana ir saistīta ar paaugstinātu Covid-19 simptomu risku, un smēķētājiem var būt smagāka slimības gaita un biežāk ir nepieciešama hospitalizācija, liecina Thorax publicētais pētījums Lasīt visu
-
Par kādām Covid-19 blaknēm ZVA saņēmusi ziņojumus?
Līdz 12. janvārim bija vakcinēti vakcinēti 9899 cilvēki, un Zāļu valsts aģentūra saņēmusi 11 ziņojumus par Covid-19 vakcīnu blaknēm jeb par blaknēm ziņojis mazāk nekā 1% vakcinēto. Visbiežāk saņemtajos ziņojumos norādītās blaknes ir sāpes vakcīnas ievadīšanas vietā, apsārtums, tūska, limfmezglu jutīgums, kā arī vispārējas sūdzības par nogurumu, paaugstinātu temperatūru, drudzi, galvassāpēm, locītavu un muskuļu sāpēm un miegainību. Lasīt visu