Kāpēc sievietēm statīnus nozīmē retāk nekā vīriešiem?

Doctus . | 2016. gada 10. maijs

Statīni ir vienlīdz efektīvi koronāro notikumu riska mazināšanā kā sievietēm, tā vīriešiem, tomēr novērots, ka sievietēm tos izraksta retāk. Pētījumā atklāti četri faktori, kas ir šo dzimumu atšķirību pamatā pacientiem ar koronāro artēriju slimību (KAS).

Statīni efektīvi mazina sekundāro koronāro notikumu risku un šī brīža vadlīnijas iesaka statīnu terapiju nozīmēt visiem pieaugušajiem pacientiem ar koronāro artēriju slimību. Pēdējo 30 gadu laikā kopš statīni iekarojuši ārstu uzticību, ir dramatiski mazinājusies mirstība no koronāro artēriju slimības – tomēr šī mazināšanās ir izteiktāka vīriešiem nekā sievietēm.

Lai šo atšķirību izprastu, pētnieki analizējuši datus par vairāk kā 24 tūkstošiem pacientu ar koronāro artēriju slimību, kuri ārstēti Brigemas un Masačūsetsas slimnīcā (ASV) laikā no 2000.-2011. gadam. Pētnieki izskaitļoja, ka sievietes retāk nekā vīrieši sāka lietot statīnus (81,9% sieviešu, 87,7% vīriešu) vai turpināja to lietošanu (67% sieviešu, 71,4% vīriešu). Analizējot iemeslus, pētnieki par vissvarīgākajiem atzina:

  • kardiologa novērtējums,
  • statīnu nepanesamība anamnēzē,
  • vecums,
  • smēķēšanas anamnēze.

Atklāts, ka sievietes retāk par vīriešiem saņēmušas kardiologa konsultāciju, tām biežāk novēroja blaknes no statīnu lietošanas. Pētījuma laikā statīnus biežāk turpināja lietot jaunākas un smēķējošas pacientes. Sievietēm koronāro artēriju slimība attīstās vidēji par 10 gadiem vēlāk nekā vīriešiem un tās smēķē mazāk nekā vīrieši – arī šie faktori veicina statīnu lietošanas biežuma atšķirības sievietēm un vīriešiem.

Šo faktoru atklāšana sniedz iespēju uzlabot sieviešu kardiovaskulāro veselību, nojaucot barjeras statīnu lietošanai un tādējādi uzlabojot kardiovaskulāro iznākumu.

AVOTS: Huabing Zhang, Jorge Plutzky, Maria Shubina, Alexander Turchin. Drivers of the Sex Disparity in Statin Therapy in Patients with Coronary Artery Disease: A Cohort Study. PLOS ONE, 2016; 11 (5): e0155228.

Uz augšu ↑
Chain

Saistītie raksti

  • Sirds mazspēja. Kliedējam mītus un maldus

    Sirds mazspēja (SM) ir arvien straujāk pieaugoša visas sabiedrības veselības problēma, ar ko ikdienā saskaras praktiski visu specialitāšu ārsti. Pētījumos pierādīts, ka 40 gadu vecumā risks tās attīstībai ir vienam no pieciem. Raksta mērķis nav aptvert visu, kas saistīts ar SM, bet nedaudz kliedēt mītus un maldus, kas uzklausīti, ārstējot pacientus ar SM. Lasīt visu

  • Ģimenes hiperholesterinēmija. Biežāka un nozīmīgāka par ikdienā uzskatīto

    Ģimenes hiperholesterinēmija (ĢH) ir biežākā autosomāli dominantā ģenētiskā slimība ar agrīnu letālu iznākumu pieauguša cilvēka vecumā. To raksturo augsts kopējā holesterīna (KH) un zema blīvuma lipoproteīnu holesterīna (ZBLH) līmenis asinīs. Laikus neatpazīta un neārstēta ĢH veicina agrīnu aterosklerozes attīstību (prevalējoši koronārajās artērijās) un ievērojami palielina kardiovaskulāro notikumu risku. Lasīt visu

  • Miokarda infarkts grūtniecības laikā. Kāds ir iemesls?

    Akūts miokarda infarkts (AMI) grūtniecības laikā per se ir akūts stāvoklis, kad jāveic neatliekami dzīvību glābjoši pasākumi, īpaši tāpēc, ka tiek apdraudēta gan mātes, gan bērna dzīvība. Vispārējā populācijā koronāro artēriju slimības sastopamība reproduktīvā vecuma sievietēm ir maza, tomēr grūtniecības laikā AMI attīstības risks palielinās 3—4 reizes. Lasīt visu