Kolorektālais vēzis: kas ir aptaukošanās paradokss?

Pētījumā izskaitļots, ka kolorektālā vēža pacientiem, kuri ir aptaukojušies, ir par 55% mazāka iespēja nomirt no šīs diagnozes nekā tiem pacientiem, kuriem ir normāls svars.

Pētījumos pierādīts, ka cilvēkiem ar lielāku ķermeņa masas indeksu (ĶMI) daudz biežāk diagnosticē dažādas lokalizācijas onkoloģiskas slimības, taču pēc diagnosticēšanas prognoze ir labāka nekā pacientiem ar normālu ķermeņa svaru. Šo sauc arī par "aptaukošanās paradoksu".

Pētījumā tika analizētas elektroniskas pacientu anamnēzes par 3 408 vīriešiem un sievietēm, kuriem diagnosticēts I-III stadijas kolorektālais vēzis laikā no 2006.-2011. gadam.

Pētnieki salīdzināja pacientu mirstības risku, novērtējot pacientu ĶMI diagnozes noteikšanas laikā un pēc 15 mēnešiem. Iegūtos datus pielāgoja pēc sociālekonomiskiem un demogrāfiskajiem faktoriem, slimības smaguma, smēķēšanas statusa un citiem faktoriem.

Noskaidrots, ka salīdzinot ar normāla svara pacientiem (ĶMI 18,5-23), mirstības risks bija lielāks pacientiem ar nepietiekamu svaru (ĶMI <18,5) un pacientiem ar aptaukošanos (ĶMI >35).

Taču pacientiem, kuriem ĶMI bija robežās no 28-30, bija par 48% mazāks visu cēloņu mirstības risks un par 55% mazāks ar kolorektālā vēža diagnozi saistītais mirstības risks (salīdzināts ar normāla svara pacientiem).

Liekais svars un aptaukošanās pierādīti kā svarīgi riska faktori vairāku veselības stāvokļu attīstībā, taču pacientiem ar kolorektālo vēzi liekais svars var mazināt mirstību. Pētījums pierāda, ka svara rekomendācijas pacientiem ar onkoloģiskām slimībām var atšķirties no tām, ko rekomendē uzturēt vēža profilaksei.

AVOTS: Bette J. Caan, DrPH et al. Analysis of Body Mass Index and Mortality in Patients With Colorectal Cancer Using Causal Diagrams. JAMA Oncology, May 2016.