Izdrukā:
Kolorektālais vēzis: kas ir aptaukošanās paradokss?
Pētījumā izskaitļots, ka kolorektālā vēža pacientiem, kuri ir aptaukojušies, ir par 55% mazāka iespēja nomirt no šīs diagnozes nekā tiem pacientiem, kuriem ir normāls svars.
Pētījumos pierādīts, ka cilvēkiem ar lielāku ķermeņa masas indeksu (ĶMI) daudz biežāk diagnosticē dažādas lokalizācijas onkoloģiskas slimības, taču pēc diagnosticēšanas prognoze ir labāka nekā pacientiem ar normālu ķermeņa svaru. Šo sauc arī par "aptaukošanās paradoksu".
Pētījumā tika analizētas elektroniskas pacientu anamnēzes par 3 408 vīriešiem un sievietēm, kuriem diagnosticēts I-III stadijas kolorektālais vēzis laikā no 2006.-2011. gadam.
Pētnieki salīdzināja pacientu mirstības risku, novērtējot pacientu ĶMI diagnozes noteikšanas laikā un pēc 15 mēnešiem. Iegūtos datus pielāgoja pēc sociālekonomiskiem un demogrāfiskajiem faktoriem, slimības smaguma, smēķēšanas statusa un citiem faktoriem.
Noskaidrots, ka salīdzinot ar normāla svara pacientiem (ĶMI 18,5-23), mirstības risks bija lielāks pacientiem ar nepietiekamu svaru (ĶMI <18,5) un pacientiem ar aptaukošanos (ĶMI >35).
Taču pacientiem, kuriem ĶMI bija robežās no 28-30, bija par 48% mazāks visu cēloņu mirstības risks un par 55% mazāks ar kolorektālā vēža diagnozi saistītais mirstības risks (salīdzināts ar normāla svara pacientiem).
Liekais svars un aptaukošanās pierādīti kā svarīgi riska faktori vairāku veselības stāvokļu attīstībā, taču pacientiem ar kolorektālo vēzi liekais svars var mazināt mirstību. Pētījums pierāda, ka svara rekomendācijas pacientiem ar onkoloģiskām slimībām var atšķirties no tām, ko rekomendē uzturēt vēža profilaksei.
AVOTS: Bette J. Caan, DrPH et al. Analysis of Body Mass Index and Mortality in Patients With Colorectal Cancer Using Causal Diagrams. JAMA Oncology, May 2016.
Saistītie raksti
-
Pacienta aprūpe pēc kolorektālā vēža ārstēšanas
Pēdējos 30 gados ievērojami samazinājusies mirstība no kolorektālā vēža, tāpēc pacienti, kas ar to slimojuši, ir īpaša pacientu grupa, kuru aprūpē jāņem vērā tas, ka viņiem ir palielināts kolorektālā vēža recidīva risks, citu onkoloģisku slimību risks, kā arī īstermiņa un ilgtermiņa ārstēšanas blaknes. Lasīt visu
-
Pacients ar onkoloģisku slimību. Jautājumi un atbildes
Pacientus ar onkoloģiskām slimībām un to izraisītām sāpēm ģimenes ārsta praksē sastop ik dienas. Kā rīkoties dažādās situācijās, kā palīdzēt pacientam cīnīties ar sāpēm un nogurumu? Rakstā apkopotas ģimenes ārsta sagatavotas praktiskas situācijas, kuras risināt palīdz onkologs—ķīmijterapeits. Lasīt visu
-
Aptaukošanās farmakoloģiskā terapija
Aptaukošanās ir saistīta ar vielmaiņas un kardiovaskulārajām saslimšanām, kas būtiski paaugstina insulta, koronārās sirds slimības un miokarda infarkta risku.Ogļhidrātiem bagātas maltītes kombinācijā ar mazkustīgu dzīvesveidu ir veicinājušas aptaukošanās epidēmijas izplatību un ar to saistītu mirstības un saslimstības pieaugumu. Šajā rakstā apkopota informācija par aptaukošanās farmakoloģiskās ārstēšanas iespējām un nākotnes perspektīvām. Lasīt visu
-
PET/DT nozīme Hodžkina limfomas pacientiem terapijas efekta novērtēšanā
Hodžkina limfoma (HL) ir ļaundabīgs B limfocītu audzējs ar primāro lokalizāciju limfmezglos, kuram histoloģiski raksturīgas Rīda—Šternberga šūnas. Attīstītajās valstīs HL sastopamība gadā ir 2,4 gadījumi uz 100 000 iedzīvotājiem, kas Latvijas populācijā ir ap 50 jaunu HL pacientu ik gadu — vairākums no tiem ir jauni cilvēki mūža trešajā desmitgadē. [1; 15] Lasīt visu
-
Izlaušanās sāpes onkoloģijā un paliatīvajā aprūpē
Vēža slimnieki jebkurā audzēja stadijā var just sāpes, tomēr stipras vai izteiktas tās biežāk ir progresējošu un ielaistu vēžu gadījumā III—IV stadijā, kad sāpes ir pat 80 %, vidēji 50—80 % gadījumu, kad terapijā jālieto opioīdi. Sāpju sindroms var saglabāties arī pēc speciālās terapijas, respektīvi, pārciestām operācijām, apstarošanas vai ķīmijterapijas. Lasīt visu
-
Mutes dobuma audzējs. Savlaicīga diagnostika — veiksmīgs rezultāts
Jaunu mutes dobuma ļaundabīgo audzēju gadījumu skaits katru gadu pasaulē ir 365 tūkstoši. Arī Latvijā mutes dobuma audzēji ir aktuāla problēma onkoloģijā. Audzēju sastopamības pieaugums vērojams vīriešiem un līdz ar vecumu. Galvenie modificējamie riska faktori ir smēķēšana un slikta mutes higiēna. Lasīt visu
-
Migrēnas galvassāpes? Apsveriet aspirīna lietošanu to profilaksei un terapijai
Migrēnas galvassāpes ir trešā biežākā saslimšana pasaulē, no tām cieš katrs septītais pasaules iedzīvotājs. Migrēnas pacientiem ir arī paaugstināts insulta risks. Lasīt visu
-
Pierādīta saistība starp elektronisko cigarešu lietošanu un astmu
Elektronisko cigarešu lietošanas izplatība pieaug visā pasaulē. Neskatoties uz šo produktu popularitāti, ir maz akūtās iedarbības toksicitātes pētījumu, un pētījumi par ilgtermiņa ietekmi uz plaušu veselību ir ierobežoti. Lasīt visu
-
Palielināts antibiotiku patēriņš paaugstina Pārkinsona slimības risku
Paaugstināta biežāk lietoto perorālo antibiotiku ekspozīcija ir saistīta ar paaugstinātu Pārkinsona slimības risku, secināts Somijā veiktā pētījumā. Lasīt visu