Sekretīna nozīme aknu slimību gadījumā

Doctus . | 2016. gada 19. maijs

Atklāts, ka sekretīnam ir būtiska loma vairāku hronisku aknu slimību gadījumā. Šis atklājums paver jaunas iespējas holestātisku aknu slimību ārstēšanā.

Atklājums veikts Teksasā (ASV), zinātnieki noskaidrojuši, ka specifisks sekretīna receptoru antagonists (viela, kas bloķē sekretīnu) mazina aknu fibrozi, kas saistīta ar holestāzi. Fibroze var progresēt par cirozi un būt pamatā aknu mazspējai vai onkoloģiskām aknu slimībām. Šobrīd fibrozes apturēšanai specifiskas ārstēšanas nav.

Sekretīna receptora antagonists ne tikai mazina fibrozi, bet arī "izslēdz" fibrozes procesā iesaistītos gēnus tiem, kuri ir ģenētiski predisponēti fibrozes attīstībai.

Šis atklājums varētu būt īpaši nozīmīgs hepatobiliāru slimību ar ekstrahepātisku žultsvadu obstrukciju un primāra sklerozējoša holangīta gadījumā.

Pētījuma autori jau iepriekš veikuši pētījumus šajā jomā un pierādījuši, ka sekretīna ietekmē holangiocīti (epitēlija šūnas, kas izklāj žultsvadu) proliferē un kavē žults sekrēciju.

AVOTS: Nan Wu, et al. The secretin/secretin receptor axis modulates liver fibrosis through changes in TGF-β1 biliary secretion. Hepatology, 2016.

 

Uz augšu ↑
Chain

Saistītie raksti

  • Aknu ciroze. Biežākie iemesli, diagnostika, ārstēšana

    Aknu ciroze ir gala stadija aknu fibrozei, kad morfoloģiski tiek nojaukta aknu arhitektonika un veidojas reģenerācijas mezgli. Cirozes pacienti ir pakļauti nopietnu, dzīvībai bīstamu komplikāciju riskam, tāpēc saīsinās viņu dzīvildze. Ciroze ir neatgriezeniska patoloģija, dekompensācijas gadījumā vienīgā efektīvā ārstēšanas iespēja ir aknu transplantācija. Lasīt visu

  • Primārs sklerozējošs holangīts

    Klīniski izšķir sekojošas autoimūnas aknu slimības: autoimūnu hepatītu, primāru biliāru cirozi un primāru sklerozējošu holangītu, kuras savstarpēji atšķiras ar diagnostisko un terapeitisko stratēģiju, prognozi (remisijas iespējamību) un asociāciju ar citām – auto­imūnām un ļaundabīgām – slimībām. Primāra sklerozējoša holangīta vēlīnās stadijās izvēles ārstēšanas metode ir aknu transplantācija. Lasīt visu

  • Iekaisīgu zarnu slimību ārpuszarnu izpausmes. I daļa

    Iekaisīgu zarnu slimību (IZS) pacientu skaits ar katru gadu pieaug. Tas saistīts ar vides faktoriem, ar organisma mikrobioma pārbūvi un ar ģenētisko predispozīciju. IZS pamatā patoloģiskais process skar zarnu traktu, tomēr ļoti bieži izmaiņas rodas arī ārpus tā. Rakstu sērijā apskatām iespējamās un biežākās iekaisīgu zarnu slimību izpausmes ārpus zarnām. Lasīt visu

  • Vai beidzot piedzims īstie hepatoprotektori?

    Ne vienmēr ārstam ienāk prātā, ka populārais vārds “hepatoprotektors” nav viennozīmīgs — šim vārdam ir divi krasi atšķirīgi skaidrojumi, divas atšķirīgas nozīmes. Visbiežāk to uztver kā vielu, kas spēj stiprināt hepatocītus, spēj padarīt tos “veselīgus un izturīgus”, ļauj hepatocītiem palikt nebojātiem arī tad, ja aknas pakļautas dažādu kaitīgu faktoru ietekmei: tās bojā, piemēram, alkohols, hepatotoksiskas sadzīves ķīmiskās vielas, hepatotoksiski medikamenti. Lasīt visu

  • Funkcionāli gremošanas traucējumi. Dzīvesveids, farmakoterapija, psihoterapija

    Funkcionāli kuņģa—zarnu trakta traucējumi (FKZTT) ir hroniski periodiski traucējumi gremošanas sistēmā, kuriem nav raksturīgas strukturālas vai bioķīmiskas orgānu novirzes. Par FKZTT mūsdienās uzskata kairinātu zarnu sindromu, funkcionālus aizcietējumus, funkcionālu dispepsiju, funkcionālas grēmas u.c. traucējumus gan bērniem, gan pieaugušajiem. [1] Lasīt visu