← Atpakaļ

Stāsts jau nav tikai par rindām. Kvotas un izmeklējumi.

Tā jau bija kļuvusi par tradīciju: gada pēdējos mēnešos kvotas izsmeltas un sistēmā tika injicēti papildu miljoni. Šogad veselības ministrs nāca klajā ar “kvotas būs ievērot!” un virkni priekšlikumu, kā uzlikt žņaugus augošajiem izmeklējumiem. Uzrunātie ārsti gan atzīst: kvotas, rindas, pacientu “akutizācija” nav cēlonis, ar ko jācīnās, bet greizās sistēmas un nabadzības komplikācijas!


Viedokli izsaka:

  • Māris RĒVALDSMāris Rēvalds, Veselības centra 4 valdes priekšsēdētājs
  • Sarmīte VEIDESarmīte Veide, Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas prezidente
  • Mudīte ZBOROVSKAMudīte Zborovska, Jelgavas pilsētas slimnīcas uzņemšanas nodaļas vadītāja, interniste, kardioloģe

 

           Situācijas raksturojums skaitļos

Pērn mūsu veselības aprūpes budžets bija 765,2 miljoni eiro, šogad — 770,7 miljoni eiro, toties Igaunijā tas ir 953 miljoni eiro, bet Lietuvā — 1,44 miljardi eiro. Skaidrs, ka knapajā budžetā nav manevra iespēju ar līdzekļiem diagnostiskiem un laboratoriskiem izmeklējumiem. Plānotais finansējums šiem izmeklējumiem šogad palicis iepriekšējā gada līmenī (1. tabula).Valsts plānotais finansējums ambulatoriem un stacionāriem pakalpojumiem

Raksta pilna versija nav pieejama

Atbilstoši Jūsu lietotāja līmenim raksta pilna versija nav pieejama. Ja vēlaties lasīt pilnu rakstu, aicinām reģistrēties vai abonēt Doctus.
  • Sabiedrības veselības tēvs. Profesors ĢIRTS BRIĢIS

    Tā profesoru mēdz dēvēt ārstu aprindās. Un ne velti, jo 1992. gadā viņš kopā ar domubiedriem izveidoja Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības un epidemioloģijas katedru, ko vada līdz pat šai dienai. Epidemioloģijas pamatnostādnēs pie viņa skolojusies vesela ārstu paaudze. Lasīt visu

  • Ar skatu nākotnē

    Asociētais profesors KRISTAPS JAUDZEMS ir vadošais pētnieks Latvijas Organiskās sintēzes institūtā, kurš relatīvi īsā laika nogrieznī sasniedzis daudz. “Man patīk darīt to, kas mani interesē. Ja darāmais mani nesaista, esmu neproduktīvs.” Lasīt visu

  • Nav nekā, ko nevarētu pārdzīvot! SANDRA PŪCE, psihiatre

    Vasaras saulgriežos viņa būs savās mājās. Tēva mājās Tukuma pusē. Plašs pagalms, meža ieloks, lielais saimes galds. Vieta, kur būt ar savējiem. Būt kopā. “Tās ir tādas vienkāršas lietas, kas iedvesmo: daba, pastaiga, pirtiņa. Ģimene, draugu pleca sajūta,” saka psihiatre, psihoterapeite SANDRA PŪCE, slimnīcas Ģintermuiža virsārste, ārstniecības daļas vadītāja, kas ikdienā konsultē pacientus arī privātpraksē. Lasīt visu

Page

Lasītākie raksti

  • Probiotiku nozīme bērna veselībā

    Probiotikas jeb labās baktērijas ārsta ikdienas praksē tiek izmantotas arvien biežāk. Tā kā kuņģa—zarnu trakts ir to dabiskā un galvenā mājvieta, tad arī visvairāk pierādījumu to lietderībai atrodami saistībā ar kādu ārēju vai iekšēju cēloņu radītu disbalansu gremošanas sistēmā. Lasīt visu

  • Laimas slimība

    Laimas slimība ir sistēmiska slimība, ko izraisa spirohetas Borrelia burgdorferi. Katru gadu Latvijā reģistrē vairākus simtus saslimšanas gadījumu, izplatību šeit nodrošina divas ērču sugas - Ixodes ricinus (nāk no Eiropas un lielākoties sastopama Daugavas kreisajā krastā) un Ixodes persulcatus (nāk no Krievijas un sastopama Daugavas labajā krastā). Sezonas laikā arvien svarīgi ir aktualizēt šo problēmu. Lasīt visu

  • Sirds kreisā kambara disfunkcija. Veidi, iemesli, terapijas iespējas

    Aprakstot fizioloģisku stāvokli, kad sirds funkcija ir nepietiekama, lai nodrošinātu audiem nepieciešamo metabolismu, lieto terminu “sirds mazspēja”. Sirds funkcijas traucējumus var radīt sirds muskuļa bojājums, akūta vai hroniska išēmija, palielināta asinsvadu rezistence, arteriāla hipertensija vai tahiaritmijas. Lasīt visu