← Atpakaļ

Bez čīkstēšanas baciļa. Atbild KATRĪNA PRIEDE, Rīgas Stradiņa universitātes 6. kursa studente

Aprīlī spēkā stājās jauni darba nosacījumi jaunajiem ārstiem. Pie līdzvērtīgiem rezultātiem priekšroku dos rezidentūras pretendentiem, kam noslēgta vienošanās ar reģionālo ārstniecības iestādi. Bet, lai risinātu speciālistu deficītu, pēc rezidentūras beigšanas būs jānostrādā trīs gadi valsts vai pašvaldību ārstniecības iestādē vai ģimenes ārsta praksē.


Katrīna PRIEDE1. Kā šobrīd jūtas jaunais ārsts Latvijā?

Liels gandarījums, ka seši studiju gadi ir aiz muguras, bet arī liels apjukums. Visiem vietas rezidentūrā nepietiek, un visi to zina. Ik gadu apmēram simt ārsta grādu ieguvušo valsts apmaksātā rezidentūrā vietu nesaņem, tāpēc pamatots ir jautājums: vai jaunie ārsti mūsu valstij ir nepieciešami? Nestāties uzreiz rezidentūrā un pēc gada veidot pudeles korķa efektu? Maksas rezidentūra? Nestāties rezidentūrā vispār? Es šogad nestāšos rezidentūrā, prasās atelpu, sakārtot domas. Man ir pilnas slodzes darbs, gribu pastrādāt un paskatīties, varbūt mani interesē medicīnas administrācija. Neesmu pilnīgi…

Raksta pilna versija nav pieejama

Atbilstoši Jūsu lietotāja līmenim raksta pilna versija nav pieejama. Ja vēlaties lasīt pilnu rakstu, aicinām reģistrēties vai abonēt Doctus.
Page

Lasītākie raksti

  • Kā COVID–19 mainījis ikdienu? Latviešu ārste Francijā

    Doctus sazinājās ar vairākiem latviešu ārstiem, kas dzīvo un strādā ārpus Latvijas. Lūdzām dalīties pārdomās, kā SARS–CoV2 mainījis ārsta ikdienu un darbu. Kāds noskaņojums valda? Lūk, ko pastāstīja Latviešu ārste no Francijas Lasīt visu

  • COVID–19. Dažādu speciālistu skatpunktā

    Katru dienu pasaulē tiek atklāti apmēram 60 000 jauni SARS–CoV2 jeb COVID–19 gadījumi — tā liecina dati tīmekļvietnē worldometers.info. No gadījumu kopskaita katru dienu mirst apmēram 2500 cilvēku –– lielākajai daļai ir blakusslimības. Lasīt visu

  • Fiziskās slodzes ietekme uz sirds-asinsvadu sistēmu Vienkāršākā profilakse

    Nepietiekama fiziskā aktivitāte ir ne tikai kardiovaskulāro, bet arī citu hronisku slimību, piemēram, cukura diabēta, dažādu audzēju (plaušu, resnās zarnas audzēju u. c.), aptaukošanās, hipertensijas, kaulu un locītavu slimību (osteoporozes un osteoartrīta), depresijas modificējams riska faktors. Pat neliela fizisko spēju uzlabošana ievērojami samazina priekšlaicīgas nāves risku. Salīdzinoši, cilvēkiem, kuriem panākta pietiekama ķermeņa svara kontrole, nāves relatīvais risks piecu gadu periodā tiek samazināts par 44%. Īpaši jāatzīmē gados vecāki cilvēki, sievietes un iedzīvotāji ar zemāku sociālekonomisko stāvokli, kuru vidū biežāk novērojams nepietiekams fiziskās aktivitātes līmenis. Lasīt visu