Pusaudžiem ar 2. tipa cukura diabētu konstatē izmaiņas galvas smadzenēs

Doctus . | 2016. gada 20. jūnijs

Pusaudžiem ar 2. tipa cukura diabētu ir ievērojami izmainīts galvas smadzeņu pelēkās vielas daudzums tajos rajonos, kuri atbild par redzi, dzirdi, atmiņu, emocijām, runu, lēmumu pieņemšanu un paškontroli.

Pētnieki Cincinati (ASV) atklājuši, ka pusaudžiem ar 2. tipa cukura diabētu ir seši smadzeņu rajoni ar ievērojami mazāku pelēkās vielas apjomu un trīs rajoni ar ievērojami palielinātu tās apjomu.

Iepriekš veiktos pētījumos pierādīts, ka jauniešiem ar 2. tipa cukura diabētu ir izmaiņas smadzeņu struktūrā un vājāka kognitīvā funkcija nekā to vienaudžiem. Taču šis ir pirmais pētījums, kur precīzi noteikts smadzeņu tilpums – kopējais tilpums un tilpums atsevišķos galvas smadzeņu rajonos.

Pētījumā ar magnētiskās rezonanses palīdzību izmeklētas 20 pusaudžu ar 2. tipa cukura diabētu galvas smadzenes, izmeklējuma rezultāti salīdzināti ar 20 tāda paša vecuma, dzimuma un rases veselu pusaudžu galvas smadzeņu magnētiskās rezonanses attēliem.

Dr. Redel, viens no pētījuma līdzautoriem, skaidro: "Nav droši zināms,vai izmaiņas, ko konstatējām jauniešu galvas smadzenēs ir attīstījušās cukura diabēta dēļ, taču, ņemot vērā, ka pētījumos ar pieaugušajiem pierādīts, ka pacientiem ar 2. tipa cukura diabētu ir izmaiņas galvas smadzenēs, izmainīti galvas smadzeņu asinsvadi un novērota kognitīvās funkcijas pasliktināšanās, tad iespējams, ka šī atrade attīstās 2. tipa cukura diabēta dēļ".

AVOTS: Cincinnati Children's Hospital Medical Center. "Scientists detect gray matter changes in brains of teenagers with type 2 diabetes." ScienceDaily. ScienceDaily, 14 June 2016.

Uz augšu ↑
Chain

Saistītie raksti

  • Aspirīns primārajā profilaksē: vajadzīgs individuāls izvērtējums

    Doctus . | 2020. gada 20. februāris

    Jaunākās primārās profilakses vadlīnijas iesaka lietot aspirīnu indivīdiem ar augstu primāro kardiovaskulāro notikumu risku, ja viņi ir vecumā no 40 līdz 70 gadiem, bet ne tiem, kuriem ir pāri 70 gadiem. Tomēr cilvēkiem pēc 70 gadu vecuma kardiovaskulāro notikumu risks ir daudz augstāks nekā pirms 70 gadu vecuma. Lasīt visu

  • 10 000 soļu dienā: nav maģiskā svara zaudēšanas formula

    Doctus . | 2020. gada 19. februāris

    Jau gadiem ilgi 10 000 soļu dienā tiek uzskatīts par zelta standartu tiem, kuri vēlas uzlabot savu veselību, jaunākie pētījumi rāda, ka atsevišķi ieguvumi ir arī no 7500 soļiem dienā. Tomēr zinātnieki norāda, ja vēlaties izvairīties no svara pieauguma, nevajag ņemt vērā tikai soļu skaitu.   Lasīt visu

  • Striju molekulārais un šūnu mehānisms

    Doctus . | 2020. gada 18. februāris

    Striae distensae jeb strijas ir ādas bojājumi, kas rodas hormonālu satricinājumu periodos, proti, pubertātes un grūtniecības laikā. Strijas parādās kā sarkanas vai purpursarkanas līnijas, kas lēnām pārvēršas bālās ādas līnijās, un tās novēro 90 % sieviešu, tomēr pētījumu par striju izcelsmi ir maz un nepieciešami jauni profilaktiski un koriģējoši ārstēšanas veidi. Lasīt visu