Talidomīda darbības mehānisms

Doctus . | 2016. gada 30. jūnijs

Pagājušā gadsimta piecdesmitajos gados talidomīdu nozīmēja kā sedatīvu līdzekli grūtniecēm, tā rezultātā ievērojami pieauga jaundzimušo ar nopietnām malformācijām skaits. Zinātnieki Minhenes Tehniskajā Universitātē (Vācija) beidzot identificējuši molekulāros talidomīda darbības mehānismus.

Pirmie ziņojumi par talidomīda toksicitāti publicēti 1961. gadā. Pasaulē talidomīda toksicitāte skāra starp 5 000 – 10 000 bērnu. Līdz mūsdienām ar tā sekām sadzīvo vairāk nekā 2 000 cilvēku. Drīz pēc talidomīda blakņu konstatēšanas medikaments tika izņemts no tirdzniecības. Šobrīd tas piedzīvo savdabīgu "renesansi", jo nejauši atklāts, ka tas inhibē dažu audzēju augšanu.

Kopš šī atklājuma divas no talidomīda atvasinātas vielas – lenalidomīds un pamalidomīds – apstiprinātas vēža ārstēšanai. Abus talidomīda derivātus izmanto noteiktu kaula smadzeņu audzēju ārstēšanai, piemēram, multiplās mielomas ārstēšanai. Medikamentiem ir spēcīga pret-audzēju efektivitāte, mazāk blakņu nekā talidomīdam, taču tie joprojām nopietni paaugstina ievērojamu iedzimtu defektu attīstības risku un aizliegti grūtniecības laikā. Talidomīds, lenalidomīds un pamalidomīds pieder imūnmodulējošo medikamentu grupai. Tie spēj modulēt organisma imūno atbildi; šajā procesā ir nozīmīgs šūnu proteīns cereblons. Šūnās cereblons saistās ar proteīniem CD147 un MCT1. Šie proteīni atrodami imūnās šūnās un veicina jaunu asinsvadu proliferāciju, metabolismu un veidošanos. Tādu audzēju kā, piemēram, multiplā mieloma, šūnas satur īpaši augstu CD147 un MCT1 līmeni.

Proteīnu komplekss CD147 un MCT1 vienmēr atrodami kopā. Lai notiktu to aktivācija, nepieciešams cereblons. Saistīšanās ar cereblonu veicina kompleksa stabilitāti un veidošanos, kas savukārt stimulē šūnu augšanu un sekmē metabolisma galaproduktu (piemēram, laktāta) ekskrēciju. Tādu slimību gadījumā kā multiplā mieloma, proteīnu kompleksa liels daudzums ļauj audzēja šūnām dalīties un strauji izplatīties. Šādu audzēju ārstējot ar imūnmodulējošiem medikamentiem, medikaments kavē kompleksa saistīšanos ar cereblonu. Tā rezultātā CD147 un MCT1 vairs netiek aktivēti, komplekss sabrūk.

Zinātnieki pierādīja, ka šī proteīna kompleksa sagraušana arī ir iedzimto malformāciju pamatā. Bez šī proteīnu kompleksa asinsvadi veidojas defektīvi.

Šī pētījuma rezultāti paver iespējas izstrādāt jaunus pret-vēža medikamentus, kuri iedarbotos uz izpētīto proteīna kompleksu.

AVOTS: Ruth Eichner, et al. Immunomodulatory drugs disrupt the cereblon–CD147–MCT1 axis to exert antitumor activity and teratogenicity. Nature Medicine, 2016.

Uz augšu ↑
Chain

Saistītie raksti

  • Kāpēc jāziņo par zāļu blaknēm?

    “Ārstam izsenis ir noteikts nekaitēt. Primum non nocere – teica Hipokrats. Kā mēs varam nekaitēt, ja nezinām visus riskus?” vaicā Zāļu valsts aģentūras (ZVA) direktore INGUNA ADOVIČA. Lai pastiprināti pievērstos riska pārvaldībai, skaidri definētu pušu atbildību un pienākumus, sistēmu padarītu caurskatāmāku, Eiropas farmakovigilances likumdošanā veiktas izmaiņas. Piemēram, par zāļu blakusparādībām tagad varēs ziņot ne tikai veselības aprūpes speciālisti, bet arī pacienti. Lasīt visu

  • Multiplā mieloma

    Pildava S. | 2012. gada 16. jūlijs

    Žurnālam Doctus bija iespēja piedalīties 17. Eiropas Hematologu asociācijas rīkotajā kongresā Amsterdamā, kurā īpaša darba sesija bija veltīta multiplās mielomas ārstēšanas iespējām. Esam apkopojuši nozīmīgāko pētījumu rezultātus. Mieloma ir otrais biežākais asins ļaundabīgais audzējs aiz limfomas, proti, apmēram 1% no visiem ļaundabīgajiem audzējiem. ASV un lielākajā daļā Rietumeiropas valstu mielomas incidence ir 3–4 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju. Latvijā 2011. gadā tika reģistrēti 102 pacienti ar multiplo mielomu, tas ir, 5 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju. Piecu gadu izdzīvotība ir 10–50%, tomēr ar jaunajiem ārstēšanas režīmiem pacienti dzīvo 10–20 vai pat vairāk gadus. Mieloma nav izārstējama, bet labi padodas ārstēšanai, Amerikas Savienotajās Valstīs tiek ordinēti vairāk nekā 100 medikamentu režīmi.    Lasīt visu